Lokanība pusaudžu vecuma futbolistiem un viņu vienaudžiem

Abstract

Darba nosaukums: Lokanība pusaudžu vecuma futbolistiem un viņu vienaudžiem. Aktualitāte: Pusaudžu gadi kā zināms ir straujas augšanas periods, kā rezultātā muskuloskeletālās sistēmas lokanība zēniem šajā laikā sasniedz plato fāzi vai ievērojami samazinās. Ierobežota lokanība jeb kustību apjoms palielina traumu iegūšanas risku sporta aktivitāšu laikā. Futbols tiek asociēts ar sporta veidu, kur traumu incidence ir viena no visaugstākajām, tādēļ jo īpaši pusaudžu vecumā nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību zēnu lokanības rādītājiem traumu riska mazināšanai. Mērķis: Izpētīt pusaudžu vecuma zēnu lokanību futbola spēlētājiem sporta skolā un zēniem, kas nepiedalās ārpusskolas sporta nodarbībās. Pētījuma metodes: Kvantitatīvs, neeksperimentāls, šķērsgriezuma, salīdzinošs pētījums. Tika noskaidrots katra pētījuma dalībnieka fizisko aktivitāšu daudzumu nedēļā(minūtes/nedēļā), auguma garums(cm), ķermeņa masa (kg), aprēķināt ĶMI (kg/m2). Pēc datu iegūšanas tika veikts EUROFIT lokanības tests sēdēt un aizsniegt. Pētījuma dalībnieki: Pētījumā tika iekļauti 36 zēni vecumā no 13 līdz 16 gadiem, kuri apmeklēja Rīgas Angļu ģimnāziju un šī vecuma zēni, kuri regulāri piedalījās futbola treniņos Rīgas Futbola skolā. Tika iesaistīti dalībnieki, kuri atbilda visiem atlases kritērijiem. Rezultāti: Pētījuma dalībnieku vidējais vecums bija 14 gadi un vidējais fizisko aktivitāšu daudzums nedēļā vidēji 344 minūtes katrā grupā. Skolēnu grupā vidējais rādītājs EUROFIT lokanības testā bija 21,7cm, taču futbolistu grupā tas bija 23,1cm. Skolēni un futbolisti uzrāda līdzīgus rezultātus un atšķirības nebija statistiski nozīmīgas p=0,721 (Manna – Vitnija U tests) Fizisko aktivitāšu daudzums neietekmē lokanības testa rezultātus, p=0,285 skolēnu grupā un p=0,612 futbolistu grupā (Pearson korelācija). Secinājumi: Pēc EUROFIT lokanības testa “sēdēt un aizsniegt” rezultātiem pētījuma dalībniekiem – pusaudžu vecuma futbolistiem un fiziski aktīviem vienaudžiem – nav statistiski nozīmīgas atšķirības lokanības rādītājos. Lai gan pētījuma rezultāti nav attiecināmi uz visiem pusaudžu zēniem, kuri nodarbojas ar futbolu amatieru vai profesionālā līmenī, tomēr tie iezīmē nepieciešamību pievērst uzmanību futbolistu lokanības rādītājiem pusaudžu vecumā.

Tittle: Flexibility in adolescent football players and their peers. Topicality: Adolescence is known as a rapid growth period, therefore, musculoskeletal flexibility in boys reach a plateau phase or significantly decreases. Limited flexibility or range of motion increases the risk of injury during sports activities. Football is one of the most popular team sports in Latvia and in the world. It is also associated to be a sport in which the incidence of injuries is one of the highest, especially during adolescence. So it is necessary to pay attention to boys' flexibility to reduce the risk of injury. Aim of the study: Compare muscle flexibility in adolescent football players and physically active peers. Methods: Quantitative, non-experimental, cross-sectional, comparative study. Respondents’ anthropometric data: height(cm), body weight(kg), BMI calculation(kg/m2). We collected information about the amount of physical activity per week (minutes/week). EUROFIT flexibility “sit and reach” test. Participants: The study included 36 boys aged 13 to 16 years who attended Riga English Grammar school and boys who regularly participated in football training at the Riga Football School. In study we included only respondents who met all selection criteria Results of the study: The average age of the study participants was 14 years old, and the average amount of physical activity per week was 344 minutes in each group. In the group of schoolchildren, the average EUROFIT flexibility test score was 21,7cm, while in the group of football players, it was 23,1cm. Schoolchildren and football players showed similar results, and the differences were not statistically significant (p=0,721, Mann-Whitney U test). Between the amount of physical activity per week and the results of the flexibility test there is no correlation, coefficient of p=0,285 for the schoolchildren group and p=0,612 for the football players group (Pearson correlation). Conclusions: According to the results of the EUROFIT "sit and reach" flexibility test, there were no statistically significant differences in flexibility levels between the adolescent football players and physically active peers in the study. Although the results of the study cannot be generalized to all adolescent boys who play football at an amateur or professional level, they do highlight the need to pay attention to the flexibility levels of adolescent football players.