Vīriešu veselības uzvedību ietekmējošie faktori – pamats veselības komunikācijas stratēģijai par prostatas vēža profilaksi.

Abstract

ANOTĀCIJA Bakalaura darbā “Vīriešu veselības uzvedību ietekmējošie faktori – pamats veselības komunikācijas stratēģijai par prostatas vēža profilaksi” autore ir skaidrojusi vīriešu veselības uzvedību predisponējošos, pastiprinošos un veicinošos faktorus, izmantojot PRECEDE modeli, izstrādājot priekšlikumus, kas veicinātu ikgadēju profilaktisko prostatas vēža izmeklējumu veikšanu. Darbu veido jēdzienu un saīsinājumu saraksts, ievads, četras nodaļas ar apakšnodaļām, diskusiju daļa, nobeigums, publikācija, izmantotās literatūras saraksts un pielikumi. Darba struktūra ir veidota atbilstoši darba mērķim, pētāmajam jautājumam un uzdevumiem. Katru gadu Eiropā vairāk kā pusmiljons vīriešu nomirst no ļaundabīgā audzēja, dažādu uzvedības faktoru dēļ neveicot laicīgas veselības pārbaudes. Prostatas vēzis ir pilnībā ārstējams agrīnajā stadijā, kad ārēji nav novērojami nekādi simptomi. Materiāli un metodes. Realizējot bakalaura darbu, tiek izmantotas trīs metodes. Aprakstošā metode - teorētiska zinātniskās literatūras apskate. Saistībā ar pētāmo tēmu darba autore identificē un apraksta PRECEDE teorētisko modeli, kurš piemērots veselības izglītības un veselības veicināšanas vajadzību noteikšanai. Ar Pētījumu ētikas komisijas atļauju veikts bakalaura darba secīgā izpētes dizaina jauktais pētījums. Sākotnēji ar kvalitatīvā pētījuma metodi veiktas daļēji strukturētas intervijas ar desmit informantiem un noteikti predisponējošie, pastiprinošie, vecinošie faktori, kā arī pētījuma dalībnieku veselības pratības atspoguļojums par pētāmo jautājumu un iepriekšējā pieredze, kas saistīta ar veselības faktoriem. No kvalitatīvajā pētījumā iegūtajiem datiem izveidoti jautājumi pētījuma otrajai daļai – kvantitatīvā pētījuma metodei – aptaujai. Otrajā fāzē veikta kvalitatīvo pētījumu pastiprinoša aptauja, kas pēta vīriešu uzvedību ietekmējošos faktorus prostatas profilakses veikšanai plašākā auditorijā, apstiprinot vai neapstiprinot kvalitatīvā pētījuma daļā iegūtos datus. Aptaujā piedalījušies 103 vīrieši. Bakalaura darba rezultātā noskaidrots, ka galvenais faktors, lai veicinātu vīriešus pēc 45 gadu sasniegšanas veikt regulāras prostatas profilakses, ir viņu izglītošana par prostatas vēzi, tā simptomiem, rašanos, iespējamām sekām, ārstniecības iespējām un regulāras profilkses veikšanas nozīmīgumu. Lai to īstenotu, autore iesaka, pirmkārt, mainīt līdzšinējo uzaicinājumu uz prostatas vēža pārbaudēm nodošanu: nevis caur ģimenes ārstu, bet nosūtot ikgadēju uzaicinājumu uz vīrieša pieraksta adresi. Uzaicinājums jāveido īss, kodolīgs, izglītojošs, ar konkrētām norādēm – kā un kur veikt pierakstu, cik tas maksās. Galvenais vīriešu viedokļu līderis saistībā ar veselību ir sieva vai māte. Tāpēc, veidojot vēstījumu, sievietes izglītošanu par prostatas vēzi skatīt kā līdzvērtīgu galvenajai mērķauditorijai – vīriešiem.

ANNOTATION In her bachelor's thesis "Factors affecting men's health behaviour - foundation for health communication strategy on prostate cancer prevention", the author has identified the predisposing, enhancing and promoting factors of men's health behaviour using the PRECEDE model, as well as developed proposals that would encourage annual preventive prostate cancer examinations. The work consists of a list of concepts and abbreviations, introduction, four chapters with subsections, discussion part, conclusion, publication, list of used literature and appendices. The structure of the work is designed according to the purpose of the work, research question and tasks. Every year in Europe, more than half a million men die from a malignant tumour because, due to various behavioural factors, men do not perform timely health checks. Materials and methods. There are three methods used in the bachelor thesis. First is the descriptive method – a theoretical review of scientific literature. In connection with the research topic, the author identifies and describes the PRECEDE theoretical model, which is suitable for determining the needs of health education and health promotion. Then, with the permission of the Research Ethics Commission, the mixed study of the sequential research design of the bachelor's thesis was carried out. Initially, semi-structured interviews with ten respondents were conducted using the qualitative research method and the predisposing, enhancing and promoting factors were determined, as well as the research participants' health literacy of the research question and previous experience related to health factors was established. And, from the data obtained in the qualitative research, questions were created for the second part of the research - the quantitative research method - the survey. In the second phase, an enhancing survey of the qualitative research was carried out, which examines the factors affecting men's behaviour concerning prostate prophylactic examinations in a wider audience, confirming or contradicting the data obtained in the qualitative part of the research. As a result of the bachelor's paper, it was established that the main factor to encourage men to perform regular prostate prophylactic examinations after reaching the age of 45 is their education about prostate cancer, its symptoms, occurrence, possible consequences, treatment options and the importance of regular prophylactic examinations. In order to implement this, the author recommends, first of all, to change the current way of sending invitations to prostate cancer tests: it should not be done via a family doctor, but rather by sending an annual invitation to the man’s registered address. The key opinion influencer for men in matters of health is the wife or mother. Therefore, when creating the message, educating women about prostate cancer should be seen as equal to the main target audience - men.