Kara atspoguļojuma analīze ziņu portālā “Delfi”: valsts amatpersonu, žurnālistu un viedokļu līderu vēstījuma salīdzinājums.

Abstract

Bakalaura darbā “Kara atspoguļojuma analīze ziņu portālā “Delfi”: valsts amatpersonu, žurnālistu un viedokļu līderu vēstījuma salīdzinājums” tiek pētīts valsts amatpersonu, “Delfi” redakcijas žurnālistu un viedokļu līderu – dažādu jomu ekspertu, sabiedriski aktīvu personību, bijušo valsts amatpersonu un citus medijus pārstāvošu žurnālistu valodas lietojums veidojot vēstījumus par karu Ukrainā, pastiprināti pievēršot uzmanību eifēmismu, disfēmismu, metaforu, epitetu un salīdzinājumu izmantošanai, vienlaikus analizējot arī pašus vēstījumus, rodot kopsakarības starp dažādiem vēstījumiem un dažādām leksikas kategorijām un tēlainās izteiksmes līdzekļiem. Darba teorētiskajā daļā, raksturojot komunikatīvās rīcības teoriju, tiek analizēta valodas un aktoru nozīme veiksmīgas komunikācijas procesā. Savukārt aplūkojot naratīva teoriju un sociālās atmiņas faktoru, tiek skatītas vēstījumus veidojošas komponentes un definēta vēstījuma būtība un funkcijas medijos. Teorētiskā pārskata noslēdzošajā daļā valoda tiek aplūkota no politiskā instrumenta skatpunkta, kā arī tiek raksturota valodas specifika kara laikā. Pētījumā tiek analizēts valsts amatpersonu, ziņu portāla “Delfi” žurnālistu un viedokļu līderu dažādu vārdu grupu izmantojums vēstījumu veidošanā, balstoties teorētiskajā pārskatā par žurnālistu galvenajām funkcijām, valsts amatpersonu un žurnālistu mijiedarbību, kā arī, vēršot uzmanību teorētiskajā daļā aprakstītajiem veiksmīgas komunikācijas pamatnosacījumiem. Pētījumā tiek analizēti raksti par karu Ukrainā ziņu portāla “Delfi” arhīva sadaļā “DELFI” laika posmā no 24.02.2022. līdz 24.08.2022., izslēdzot ziņu aģentūras “LETA” ziņas. Lai veiktu pētījumu, tiek izmantota kvalitatīva kontentanalīze, atlasot rakstos tādas leksikas kategorijas kā eifēmismi un disfēmismi un tēlainās izteiksmes līdzekļi: metaforas, epiteti, salīdzinājumi, vienlaikus ar induktīvo pieeju tiek analizēti vēstījumi, grupējot tos tabulās pēc tēmām. Rezultātu izklāstā tiek skaidrotas kopsakarības starp eifēmismu, disfēmismu, tēlainās izteiksmes līdzekļu lietojumu un vēstījumu veidošanu, secinot, ka dažādiem vēstījumiem tiek izmantotas atšķirīgas leksikas kategorijas. Vienlaikus tiek skaidrota izmantotās valodas specifika un vēstījumu tēmu atšķirība starp valsts amatpersonām, “Delfi” žurnālistiem un viedokļu līderiem, secinot, ka ir būtisks tēmu spektrs, sākot no informatīviem žurnālistu vēstījumiem līdz vēsturiskiem viedokļu līderu vēstījumiem. Apkopotie dati ļāva secināt, ka pastāv kopsakarības starp dažādām vārdu grupām un vēstījumiem, kā arī dažādām autoru kategorijām.

The bachelor's thesis “Analysis of the coverage of the war on the news portal Delfi: comparison of the message of state officials, journalists and opinion leaders” studies the use of language by state officials, Delfi editorial journalists and opinion leaders - experts in various fields, public figures, former state officials and journalists representing other media - in their messages on the war in Ukraine, paying particular attention to the use of euphemisms, dysphemisms, metaphors, epithets and similes, while also analyzing the messages themselves, finding connections between different messages and different lexical categories and figurative means of expression. The theoretical part of the thesis, characterizing the theory of communicative action, analyses the role of language and actors in the process of successful communication. Whereas, reviewing narrative theory and the social memory factor, the message-making components are examined and the nature and functions of the message in the media are defined. The final part of the theoretical study examines language from the point of view of a political instrument and describes the specificity of language during the war. The study analyses the use of different word groups by state officials, news portal Delfi journalists and opinion leaders in message formation based on the theoretical overview of the main functions of journalists, the interaction between state officials and journalists, as well as paying attention to the key conditions for successful communication outlined in the theoretical part. The research analyses articles about the war in Ukraine in the archive section DELFI of the news portal Delfi in the period from 24.02.2022 to 24.08.2022, excluding news from the news agency LETA. To carry out the research, qualitative content analysis is used, selecting lexical categories such as euphemisms and dysphemisms and figurative means of expression: metaphors, epithets, similes, while the inductive approach is used to analyze the messages, grouping them in tables by topics. The presentation of the results explains the correlations between euphemisms, dysphemisms, the use of figurative means of expression and message formation, concluding that different lexical categories are used for different messages. At the same time, the specifics of the language used and the difference in the topics of the messages between state officials, Delfi journalists and opinion leaders are explained, concluding that there is a significant spectrum of topics, ranging from informative messages of journalists to historical messages of opinion leaders. The data collected led to the conclusion that there are correlations between different word groups and messages, as well as different categories of authors.