Ēnu ekonomikas samazināšana un tās ietekme uz uzņēmējdarbību Latvijā (salīdzinošais konteksts ar ES valstīm)

Abstract

Bakalaura darba temats ir “Ēnu ekonomikas samazināšana un tās ietekme uz uzņēmējdarbību Latvijā (salīdzinošais konteksts ar ES valstīm)”. Tika izvirzīts darba mērķis: balstoties uz teorētiskām atziņām, novērtēt ēnu ekonomikas ietekmi uz uzņēmējdarbību un, izmantojot empīrisko datu analīzi, salīdzināt ēnu ekonomikas līmeni, tā samazināšanas iespēju piemērus Latvijā un ES valstīs. Darbā tiek izmantotas piecas pētnieciskās metodes: monogrāfiskā, analīzes un sintēzes metode, sekundāro datu un salīdzinošās analīzes metode, kvantitatīvā pētījumu metode Galvenās problēmas, kuras rada augsta ēnu ekonomika valstī, ir negodīgu priekšrocību radīšana tās veicējiem, tā kavē uzņēmumu un valsts attīstību, investīcijas, kā arī bremzē labklājības veicināšanu valstī. Pēc A. Saukas un T. Putniņa pētījuma ēnu ekonomika Latvijā 2021.gadā veidoja ~26,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pēc Eiropas pētnieku datiem tie bijuši ~20,2% no IKP, kas vērtējams kā augsts ēnu ekonomikas līmenis. Galvenās ēnu ekonomikas veidojošās komponentes Latvijā ir aplokšņu algas, neuzrādītie darbinieki un neuzrādītie ienākumi. No ēnu ekonomikas darbībām cieš ne tikai uzņēmumi, bet arī valsts un tās iedzīvotāji, tāpēc valstu valdības ir ieinteresētas ēnu ekonomikas samazināšanas un apkarošanas plānu izveidē. Pirmais ēnu ekonomikas samazināšanas plāns Latvijā tika izveidots 2010.gadā, kopš šī gada līdz pat 2019.gadam ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ik gadu krities, taču Covid-19 seku, Krievijas-Ukrainas kara dēļ situācija ir mainījusies. Viens no Latvijas ēnu ekonomikas apkarošanas plānu veiksmīgākajiem piemēriem ir būvniecības nozare, kurā 2015.gadā ēnu ekonomika veidoja ~40% no ienākumiem, taču plāna izstrādes perioda beigās 2020.gadā ~28,7% no nozares IKP. Darbā tiek apskatīti vairāki uzņēmēju un iedzīvotāju ietekmējošie faktori iesaistei ēnu ekonomikā, kur konstatēts, ka bezdarbs Latvijā ēnu ekonomiku ietekmē vairāk nekā ES, tāpēc nepieciešams pastiprināti risināt bezdarba (un neoficiālo darba ņēmēju) cēloņus. Kā arī nodokļu morāles principi Latvijas sabiedrībā nav izprasti, tāpēc, lai izvairītos no nodokļu apiešanas, nepieciešams sevišķi izcelt nodokļu nomaksas ieguvumus un zaudējumus visos turpmākajos valdības ēnu ekonomikas apkarošanas veidotajos plānos. Darbs kopumā sastāv no 56 lappusēm, 19 attēliem un 6 tabulām, 7 pielikumiem. Darbā tika izmantoti 39 dažādi literatūras avoti.

The subject of the Bachelor's is “Reduction of the shadow economy and its impact on entrepreneurship in Latvia (comparative context with EU countries)”. The aim is: on the basis of theoretical knowledge, assess the impact of the shadow economy on entrepreneurship and, using empirical data analysis, compare the level of the shadow economy, examples of possibilities for reducing it in Latvia and EU countries. Five research methods have been applied: the monograph, analysis and synthesis method, the secondary data and comparative analysis method, the quantitative study method. The main problems posed by a high shadow economy in the country are the creation of unfair advantages for its perpetrators, it hinders the development of businesses and the country, investment, as well as hindering the promotion of prosperity in the country. According to the survey of Latvian researchers A. Sauka and T. Putnins, the shadow economy in Latvia accounted for ~ 26.6% of gross domestic product (GDP) in 2021, but according to European researchers it was ~ 20.2% of GDP, which is considered to be a high level of the shadow economy. The main components of the shadow economy in Latvia are envelope salaries, unreported employees and unreported income. As well as businesses, the country and its citizens suffer from the activities of the shadow economy, national governments are interested in drawing up plans to reduce and combat the shadow economy. The first plan to reduce the shadow economy in Latvia was established in 2010, since this year until 2019 the shadow economy level in Latvia has dropped annually, but due to the consequences of COVID-19, the Russian-Ukrainian war, situation has changed. One of the most successful examples of Latvia's shadow economy control plans is the construction sector, where in 2015 the shadow economy accounted for ~ 40% of income, but at the end of the plan development period in 2020 ~ 28.7% of the sector's GDP. The study reviews several factors influencing entrepreneurs and residents for involvement in the shadow economy, where it is found that unemployment in Latvia affects the shadow economy more than in the EU, therefore it is necessary to address the causes of unemployment (and informal workers) intensively. As well as the principles of tax morality are not understood in Latvian society, therefore, in order to avoid tax avoidance, it is necessary to emphasise the tax benefits and losses in all future plans developed by the government to combat shadow economy. The work consists of a total of 56 pages, 19 images and 6 tables, 7 annexes. The list of literature includes 39 sources.