FinTech start-up ecosystems’ comparative analysis in the Baltic States

Abstract

Uzņēmējdarbības un inovāciju nozīmīgums globālajā ekonomikā ir novedis pie straujas jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanās, tomēr arī tehnoloģiskie sasniegumi ir radījuši nozarei raksturīgu jaunuzņēmumu ekosistēmu attīstību. Baltijas valstīs FinTech jaunuzņēmumu ekosistēmas pēdējā laikā ir guvuši īpašu pievilcību, tomēr ir pieejama ierobežota literatūra par to iekšējo struktūru un dinamiku. Šis pētījums pievērš uzmanību zināšanu trūkumam attiecībā uz to dalībnieku struktūru. Mērķis ir piedāvāt attīstības iespējas FinTech jaunuzņēmumu ekosistēmās Baltijas valstīs. Pamatojoties uz strukturētām ekspertu intervijām un salīdzinošo analīzi, rezultāti liecina par līdzīgām galvenajām lomām FinTech jaunuzņēmumiem un investoriem, tomēr citiem dalībniekiem ir piešķirtas atšķirīgas lomas. Ar ekspertu intervijām identificējot galvenās stiprās puses un galvenos šķēršļus FinTech jaunuzņēmumu ekosistēmās, šī pētījuma priekšlikumi ir izveidot tiešus saziņas kanālus starp jaunuzņēmumiem un regulatoriem, izstrādāt platformas ar konsolidētu un skaidru FinTech regulējošo informāciju, veikt starp bankām un jaunuzņēmumiem sadarbību un veikt zīmola atpazīstamību Latvijas FinTech jaunuzņēmumu ekosistēmai. Šajā bakalaura darbā ir 59 lappuses, 3 figūras, 5 tabulas, 4 pielikumi un 97 literatūras avoti.

The importance of entrepreneurship and innovation in the global economy gave rise to the rapid emergence of start-up ecosystems (SE), yet technological advancements brought about the development of sector-specific SEs. In the Baltic States, FinTech SEs have gained particular traction recently; however, there is limited literature examining their internal dynamics. This study bridges the knowledge gap regarding the configuration of actors within them and aims to propose development opportunities for FinTech Start-up Ecosystems (FSEs) in the Baltics. Based on structured expert interviews and comparative analysis, the results suggest similar central roles attributed to start-ups and investors, with other actors assigned varying significance. By identifying the key strengths and main barriers of the FSEs via expert interviews, this study proposes improvement areas such as establishing direct communication channels between regulators and start-ups, developing platforms with consolidated and clarified FinTech regulatory information, fostering co-opetion between banks and start-ups, and building brand recognition of the Latvian FSE. This bachelor thesis has 59 pages, 3 figures, 5 tables, 4 Annexes, and 97 literature resources in the bibliography list.