Ātrā mode Latvijā: lietošanas paradumi un ilgtspējas vērtējums.

Abstract

“Ātrā mode Latvijā: lietošanas paradumi un ilgtspējas vērtējums” ir Martas Elīnas Grīnbergas, Rīgas Stradiņa universitātes 3. kursa studentes programmā “Organizāciju un menedžmenta socioloģija”, bakalaura darbs. Darba teorētiskajā daļā apskatīta modes socioloģija, ātrās modes un lēnas modes jēdzieni, kā arī modes patēriņa paradumi. Tika gūtas dažādas atziņas, piemēram, ka mode nav tikai apģērba valkāšanas process, bet sistēma, kas indivīdu gan apvieno ar citiem, gan izceļ un atšķir no pārējiem. Ātro modi var pielīdzināt vienkāršai aiziešanai uz kafejnīcu pēc kūciņas vai kafijas – tās produktu iegāde visticamāk neietekmēs indivīda finansiālo stāvokli, jo ir lēta un viegli pieejama visām sociālajām grupām, turklāt sniegs emocionālo gandarījumu. Darba praktiskajā daļā veiktas 3 intervijas ar latviešu zīmolu autorēm un sabiedrības anketēšana internetā publicētā aptaujā. Intervijās jautājumi uzdoti līdzvērtīgos tēmu blokos, pievēršot uzmanību ražošanas apstākļu nozīmei zīmolos. Tika izdarīti secinājumi par respondentu zināšanām un attieksmi pret ātrās modes industriju, apģērba lietošanas paradumiem, kā arī par apstākļu uzlabošanas iespējām. Darba izstrādes laikā autore secinājusi, ka temats ir labs padziļinātai izpētei, veicot plašāku sabiedrības anketēšanu lielākā izlasē, kā arī būtu ieteicams pētīt lielāku daļu latviešu zīmolu – tādejādi iegūstot reprezentatīvāku skatu šajā jautājumā. Autore uzskata, ka, izmantojot šādus padziļinātus datus, varētu veidot gan dažādas reklāmas kampaņas, gan citus uzskatāmus materiālus temata aktualizēšanai sabiedrībā.

“Fast fashion in Latvia: usage habits and sustainability assessment” is bachelor thesis of Marta Elīna Grinberga’s, a student of Riga Stradins University, “Sociology of Organizations and Management” programme. The theoretical part of the work looks at fashion sociology, the concepts of fast fashion and slow fashion, as well as fashion consumption habits. Various lessons have been learned, for example, that fashion is not just a process of wearing clothing, but a system that combines the individual with others and highlights and distinguishes the individual from the others. Fast fashion can be assimilated to a simple departure to a café after a cake or coffee – the purchase of its products is unlikely to affect the individual's financial position because it is cheap and easily accessible to all social groups and will provide emotional satisfaction. In the practical part of the work, 3 interviews have been conducted with Latvian brand authors and the public questionnaire published on the Internet. Various conclusions were drawn on respondents' knowledge and attitudes to the fast-fashion industry, clothing habits, and how to improve conditions. In interviews, questions have been raised in equivalent blocks of topics, focusing on the importance of manufacturing conditions in brands. During the development of the work, the author has concluded that the subject is good for in-depth research, through a wider selection of the public, and it would be advisable to study a larger proportion of Latvian brands, thereby obtaining a more representative view on this issue. The author believes that such in-depth data could lead to a variety of advertising campaigns as well as other materials that can be considered for updating this topic in society.