Administratīvās atbildības likuma piemērošanas īpatnības bērniem

Abstract

Nepilngadīgo likumpārkāpumi ir viena no parādībām, kam Eiropas sabiedrība pievērš arvien lielāku uzmanību, tā ir viena no problēmām noziedzības jomā, kurai starptautiskā sabiedrība pievērš lielu uzmanību jau kopš pagājušā gadsimta. Jaunā pieeja attieksmei uz bērna likumpārkāpumu ir tāda, ka ikviens likumpārkāpums, ko izdara bērns šodien, ir sekas atbilstošam pieaugušo palīdzības trūkumam pagātnē; bērniem ir pienākumi un tiesības, savukārt pieaugušo pienākums ir ne tikai tos ierakstīt likumā, bet arī iemācot bērniem, ko tie nozīmē un kāda rīcība no viņiem tiek gaidīta, bet kāda nē. Saprašanu par nepilngadību kā īpašu cilvēka attīstības posmu ietekmē arī bioloģiska un sociāla rakstura apsvērumi. Tiek uzskatīts, ka nepilngadīgs bērns nav uzskatāms par pilnīgi nobriedušu bioloģiskā aspektā. Nepilngadības periods mūsdienās tiek raksturots, kā nošķirts cilvēka dzīves posms, tādēļ bērnu un pieaugušo normatīvais statuss kopumā var būt atšķirīgs. Nepilngadīga persona ir uzskatāma par īpaši aizsargājamo subjektu, jo nepilngadīgas personas brieduma pakāpe neļauj tai pilnvērtīgi piedalīties tiesiskajās attiecībās ar valsts pārvaldes iestādēm, līdz ar to nepilngadīgajam trūkst procesuālās rīcībspējas. Tādēļ likumdevējs ir paredzējis īpašus noteikumus attiecībā uz administratīvā pārkāpuma procesa norisi, ja tajā ir iesaistīts nepilngadīgais. Vairākas Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) normas expressis verbis reglamentē procesuālo darbību veikšanas kārtību ar nepilngadīgajiem. Bakalaura darbā tiek pētīts jautājums par Latvijā pastāvošo situāciju attiecībā uz nepilngadīgo administratīvās atbildības piemērošanu, apzināta procesuālās kārtības problemātika, pieņemot lēmumus par administratīvās atbildības piemērošanu nepilngadīgajam. Papildus minētajam, tiek noskaidrots, vai ir iespējams izvirzīt konkrētus kritērijus, kurus tiesību normu piemērotājs, konstatējot varētu nešauboties pieņemt lēmumu par administratīvā soda piemērošanu vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, tādā veidā nodrošinot vienveidīgas prakses veidošanos. Darbs sastāv no ievada, 4 (četrām) nodaļām un nobeiguma. Kopējais darba apjoms ir 71 lappuse.

Juvenile delinquency is one of the phenomena of increasing concern in European society, and since the last century it has been one of the problems in the field of crime that is constantly under international scrutiny. The new approach to child delinquency is that any delinquency committed by a child today is the consequence of a lack of appropriate adult action in the past; children have responsibilities and rights, and it is the responsibility of adults not only to enshrine them in law, but also to teach children what they mean and what behavior is expected of them and what is not. The understanding of adolescence as a special period of human development is influenced by biological and social considerations. It is believed that a minor child is not considered fully mature in biological aspect. The period of minors is nowadays characterized as an autonomous and separate stage of a person's life, therefore the normative status of children and adults may be different in general. A minor is considered a subject of special protection, because the degree of maturity of a minor does not allow him to fully participate in the legal relations with state administrative institutions, therefore the minor lacks procedural capacity. Therefore, the legislator has provided special provisions regarding the conduct of the administrative violation process, if a minor is involved. Several norms expressis verbis of the Administrative Responsibility Law (hereinafter - AAL) regulate the procedures for conducting procedural activities with minors. The bachelor's work examines the issue of the situation in Latvia regarding the application of administrative responsibility to minors, identified the problematic of procedural order when making decisions on the application of administrative responsibility to minors. In addition to the above, it is ascertained whether it is possible to set specific criteria, which the law enforcement officer, finding, could without hesitation make a decision on the application of an administrative penalty or the application of a coercive measure of an educational nature, thus ensuring the formation of a uniform practice. The work consists of an introduction, 4 (four) chapters and a conclusion. The total volume of the work is 71 page.