Naida noziegumu krimināltiesiskais raksturojums

Abstract

Bakalaura darbā pētīts naida noziegumu krimināltiesiskais raksturojums. Par “naida noziegumiem” parasti tiek saukti Krimināllikuma 74.1, 78., 149.1, 150. pantā, paredzētie noziedzīgie nodarījumi. Naida noziegumu izplatība Latvijā vēsturiski nav bijusi raksturīga, taču pēdējos gados situācija ir mainījusies sociālās un politiskās spriedzes pieauguma rezultātā. Arī pētījumi un aptaujas pierāda, ka naida noziegumu un naida runas izplatība Latvijā ir pietiekami augsta. Naida noziegumu kvalifikācija ir sarežģīta, šo noziedzīgie nodarījumu sastāvu pazīmes ietver vairākus kritērijus: būtisks kaitējums, automatizēta datu apstrāde, u.c. Nodarījuma rezultātā radītais būtiskais kaitējums ir vieglāk konstatējams, ja radies mantisks zaudējums. Ja būtisks kaitējums radies apdraudot citas ar likumu aizsargātas intereses, var būt grūtības noteikt kā izpaudusies, piemēram, citu personu pamattiesību un pamatbrīvību ierobežošana. Autors uzskata, ka nepieciešams konkretizēt esošos kritērijus naida noziegumu konstatēšanai, šiem kritērijiem jābūt skaidriem un piemērojamiem. Pētījuma mērķis: izpētot naida noziegumu krimināltiesisko regulējumu un izzinot tiesiskā regulējuma problēmas, izstrādāt ieteikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai un esošo normu vienveidīgai izpratnei. Pētījuma galvenie rezultāti liecina, ka ne tikai Krimināllikumā, bet arī citos likumos ir diskrimināciju aizliedzošas normas, par kurām gan piemēro tikai administratīvo atbildību. Izlemjot, vai izteikums sasniedz tādu smaguma pakāpi, lai personu varētu saukt pie kriminālatbildības, ANO eksperti formulējuši kopskaitā sešus faktorus, kurus sauc par Rabatas principiem. Ir jāvērtē izteikumu paudēja nodoms; izteikumu saturs un forma; izteikumu pieejamības plašums un radītā ietekme; izteikumu sociālais un politiskais konteksts; izteikumu autora statuss sabiedrībā, īpaši šīs personas ietekme uz mērķauditoriju; izteikumu iespējamība – iespējamie riski, ka izteiktie draudi var piepildīties. No autora pētītajiem tiesu spriedumiem izriet, ka, vērtējot naida noziegumus, Rabatas principus izmanto arī Latvijas tiesas. Darba apjoms 60 lpp.

The bachelor's thesis researches the criminal law characteristics of hate crimes. "Hate crimes" are the criminal offenses provided for in Articles 74.1, 78, 149.1, 150 of the Criminal Law. The spread of hate crimes in Latvia has historically not been typical, but in recent years the situation has changed as a result of the increase in social and political tension. The qualification of hate crimes is complex, the characteristics of these criminal offenses include several criteria: significant harm, automated data processing, etc. The significant damage caused as a result of the offense is easier to determine if there is a property loss. If significant damage occurred by endangering other interests protected by law, it may be difficult to determine how it manifested, for example, restriction of the fundamental rights and fundamental freedoms of other persons. The author believes that it is necessary to evaluate the existing criteria for detecting hate crimes, these criteria should be clear and applicable. The purpose of the study: by studying the criminal legal regulation of hate crimes and finding out the problems of the legal regulation, to develop recommendations for improving the legal regulation and uniform understanding of the existing norms. The main results of the study show that not only in the Criminal Law, but also in other laws, there are norms prohibiting discrimination, for which administrative responsibility is imposed. In order to decide whether the statement reaches such a degree of severity that a person can be held criminally liable, UN experts have formulated a total of six factors, which are called the Rabat principles. The intention of the speaker of the statements must be evaluated; content and form of statements; the breadth of access to the statements and the resulting impact; the social and political context of the statements; the status of the author of the statements in society, especially the influence of this person on the target audience; probability of statements – possible risks that the expressed threats may come true. It follows from the court judgments studied by the author that Latvian courts also use the Rabat principles when evaluating hate crimes. Work volume 60 pages.