Patiesā labuma guvēja informācijas par publiskā pieejamība un tā ietekme uz kredītiestāžu turpmāku darbību

Abstract

Pētnieciskā darba nosaukums: Patiesā labuma guvēja informācijas publiskā pieejamība un tās ietekme uz kredītiestāžu darbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciajs novēršanas jomā Atslēgas vārdi: Patiesais labuma guvējs; Uzņēmumu reģistrs; tiesības uz datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību; noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana; kredītiestāde. Temata aktualitāte: Tēmas aktualitāte izriet no Eiropas Savienības tiesas 2022. gada 22. novembra lēmuma, kas nosaka, ka patiesā labuma guvēja publiska izpaušana publiski pieejamā reģistrā ir Hartas 7. un 8. panta pārkāpums. Tā kā kredītiestāde ir viens no plašāk pieminētajiem subjektiem NILLTPFN likumā, lēmums var būtiski ietekmēt kredītiestāžu darbību Latvijā, jo tā var ierobežot pieejamību ticamam, publiskam un regulētam informācijas avotam par patieso labuma guvēju. Identificētās problēmas: 1) Informācija par patieso labuma guvēju ir nepieciešama sastāvdaļa NILL novēršanas jomas ietvaros, kuras ierobežošana kredītiestādēm var pamatīgi agrūtināt to spēju pildīt NILLTPFN likumā noteiktās prasības; 2) Latvijā veidotā patiesā labuma guvēja informācijas publiskās izpaušanas sistēma absolūti nelīdzinās Eiropas Savienības veidotajai sistēmai, kā rezultātā Latvijai, lai pilnībā nemainītu veidoto sistēmu, ir jānosaka individuāli normatīvā akta grozījumi atbilstības nodrošināšanai; 3) Pārmērīga informācijas par patieso labuma guvēju pieejamības ierobežošana sniedz pretēju rezultātu kredītiestāžu darbībā NILL novēršanas jomas ietvaros. Pētījuma mērķis: Identificēt EST apvienotā sprieduma Nr. C-37/20 un Nr. C-601/20 ietekmi Latvijā, pastiprināti fokusējoties uz kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas izveides un uzturēšanas ietekmi, vienlaikus piedāvājot tiesiskā regulējuma grozījumus efektīvai EST prasību ieviešanai, saglabājot efektīvu kredītiestāžu darbību NILL novēršanas jomā. Svarīgākie pētījuma rezultāti: 1) Latvijas NILLTPFN likuma tiesību normas, kas nosaka informācijas par patieso labuma guvēju publiskas izpaušanas sistēmas darbību, pārmērīgi iejaucas patiesā labuma guvēja tiesību ievērošanā Hartas 7. un 8. panta kontekstā; 2) Patiesā labuma guvēja tiesības Hartas 7. un 8. panta kontekstā tiek nesamērīgi ierobežotas Latvijas ietvaros, paredzot pārāk plašu subjektu skaitu, kam ir pieejama informācija, kā arī nosakot neierobežotu apjomu izpaustajai informācijai reģistra ietvaros; 3) Efektīvākais informācijas par patieso labuma guvēju nodrošināšanas veids EST sprieduma ietvaros ir ierobežota publiska reģistra izveide, kurai piekļūt var kredītiestādes, bet daļēji piekļūt var pārējie sabiedrības locekļi. Kopējais lapaspušu skaits: 50 lapas puses neieskaitot titullapu, saturu, izmantoto avotu un bibliogrāfijas sarakstu, pielikumus.

Title of the research paper: Public availability of information about the beneficial owner and its impact on the operation of credit institutions in the Anti-Money laundering field. Keywords: Beneficial owner; Company register; rights to data protection and privacy; anti-money laundering; credit institution. Topicality of the topic: The topicality stems from the decision of the Court of Justice of the European Union on November 22, 2022, that the public disclosure of the beneficial owner in a publicly available register is a violation of Articles 7 and 8 of the EU Charter of Fundamental Rights. Since the credit institution is one of the most widely mentioned subjects in the Anit-Money Laundering law, the decision can significantly affect the operation of credit institutions registered in Latvia, due to fact thataccess to a reliable, public, and regulated source of information about ultimate beneficial owner is crucial in order to prevent ML. Identified problems: 1) Information about the ultimate beneficial owner is a necessary component within the scope of ML prevention, that in the case of restrictions could significantly limit the ability of credit institutions to fulfill the requirements of the Anti-Money Laundering law; 2) The system of public disclosure of the beneficial owners information in Latvia is not entirely similar to the European Union’s system, as a result, in order to not completely change the system in Latvia, Latvia needs to determine an individual route for the amendments to the respective regulatory acts to ensure its compliance to EU; 3) An excessive restriction of the availability of information about the true beneficiary will have the opposite result in the activity of credit institutions within the scope of ML prevention. The objective of the study: Identify the CJEU joint judgment C-37/20 and C-601/20 impacti in Latvia, with focus on the impact of the creation and maintenance of the internal control system of credit institutions, meanwhile offering possible amendments to the legal framework for the effective implementation of CJEU requirements, maintaining the effective operation of credit institutions in the field of AML. Important results of the study: 1) The legal provisions of the Latvian AML regulation, which determines the system of public disclosure of the information on beneficial owners, excessively interfere with articles 7 and 8 of the EU Charter of Fundamental Rights; 2) By providing the information for an excessive amount of subjects in Latvia, as well as by determining an unlimited amount of information disclosed within the register the rights of the beneficial owner based on articles 7 and 8 of the charter violated; 3) The most effective way of providing information about the ultimate beneficial owner is the creation of a limited access public register which can be fully accessed by credit institutions, and at the same time partially accessed by other members of society. Total number of pages: 50 pages excl