Sieviešu zināšanas par dzemdes kakla vēža skrīninga programmu un atsaucības rādītāji ģimenes ārstu praksēs

Abstract

Mērķi: Latvijā sievietēm no 15 līdz 44 gadiem dzemdes kakla vēzis pēc sastopamības ierindojas otrajā vietā. To ietekmē arī zemie valsts organizētā skrīninga atsaucības rādītāji, vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu un citi riska faktori. Citos ārzemēs veiktos pētījumos sieviešu zināšanas par skrīningu un atsaucība ir zema. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot sieviešu izpratni par dzemdes kakla vēzi un skrīninga programmu, kā arī noskaidrot šo zināšanu saistību ar vecumu, nodarbošanos, iegūto izglītības līmeni un atsaucību pret skrīningu.

Metodes: Tika veikts kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma aptaujas anketa sastāv no 21 jautājuma, starp tiem jautājumi par respondentu vecumu, nodarbošanos, par dzemdes kakla vēzi un skrīningu, lai izvērtētu zināšanas un atrastu statistiski nozīmīgas sakarības starp šiem faktoriem. Dati tika analizēti, lietojot programmēšanas valodu R. Datu salīdzinājums pa grupām un nozīmības līmeņi tika aprēķināti, izmantojot Fišera testu.

Rezultāti: Pētījumā piedalījās 265 respondentes vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Tikai 15.9% aptaujāto zināšanas par dzemdes kakla vēzi ir guvušas no ģimenes ārsta. Kaut arī 86% respondentu atpazina CPV kā riska faktoru, informētība par citiem riska faktoriem bija daudz zemāka. Izglītības jomā strādājošie respondenti biežāk uzskatīja, ka dzemdes kakla vēzis nav ārstējams (p=0.01364). 96.2% respondentu bija iepriekš dzirdējušas par dzemdes kakla vēža skrīningu, starp tām proporcionāli biežāk bija sievietes ar iegūtu augstāko izglītību (p=0.004782). Informāciju par skrīningu no ģimenes ārsta guva tikai 15.3%. Kopā 24.9% respondentu nezina, ka dzemdes kakla vēža skrīningu veic no 25 gadu vecuma, taču visbiežāk to zināja sievietes 25-35 gadu vecumā (p<0.0001). Tikai 63.8% respondentu zināja, ka skrīninga uzaicinājuma vēstules tiek izsūtītas reizi trīs gados. Sievietes, kurām ģimenes ārsts atgādina par nepieciešamību veikt dzemdes kakla vēža skrīningu, biežāk to arī ir veikušas (p=0.0001554). Galvenokārt gados jaunas respondentes 25-35 gadu vecumā nav veikušas skrīningu (p=0.003428). Respondentes, kuras novērtējušas savas zināšanas kā labas, ir biežāk veikušas dzemdes kakla vēža skrīningu (p=0.003838).

Secinājumi: Kopumā zināšanas par dzemdes kakla vēža skrīningu ir zemas, tās ir atkarīgas no vecuma, izglītības līmeņa un nodarbošanās. Sievietes skrīningu veic biežāk, ja saņēmušas atgādinājumu to veikt no ģimenes ārsta vai saņemtajām uzaicinājuma vēstulēm, tāpēc nepieciešams veidot sabiedrības izglītošanas kampaņas, un ģimenes ārstiem biežāk jāpārrunā ar pacientiem skrīninga veikšanas nepieciešamība.

Objectives: Cervical cancer is the second most common type of cancer among women aged 15 to 44 in Latvia. It is also influenced by low response rates for nationally organized screening, vaccination against HPV and other risk factors. In other studies conducted abroad, women's knowledge of screening and response rates are low. The aim of this study was to find out women's understanding of cervical cancer and screening program and its connection with age, occupation, education level and responsiveness to screening.

Methods: A quantitative cross-sectional study was conducted. The research questionnaire consists of 21 question, among them- questions about the respondents' age, occupation, cervical cancer and screening, in order to evaluate knowledge and find statistically significant connections between these factors. Data was analyzed using the programming language R. Comparison of data between groups and significance levels were calculated using Fisher's exact test.

Results: 265 female respondents aged between 25 and 70 participated in the study. Only 15.9% of respondents received knowledge about cervical cancer from a family physician. Although 86% of respondents recognized HPV as a risk factor, awareness of other risk factors was much lower. Respondents working in the education field were more likely to believe that cervical cancer is untreatable (p=0.01364). 96.2% of respondents had previously heard about cervical cancer screening, among them proportionally more often women with higher education (p=0.004782). Only 15.3% received information about screening from a family physician. 24.9% of respondents didn’t know that cervical cancer screening is performed from the age of 25, but women aged 25-35 knew it most often (p<0.0001). Only 63.8% of respondents knew that screening invitation letters are sent once every three years. Women who are reminded by their family physician about the need to perform screening are more likely to do it (p=0.0001554). Mainly, young female respondents aged 25-35 haven’t done screening (p=0.003428). Respondents who rated their knowledge as good have done screening more often (p=0.003838).

Conclusions: In general, knowledge about cervical cancer screening is low and depends on a variety of socioeconomic factors, including age, education level, and occupation. Women perform screening more often if they have received information or a reminder to do it from a family physician or screening invitation letters, so it is necessary to create public education campaigns, and family physicians should discuss the need for screening with patients more often