Pagaidu aizsardzības pret vardarbību civilprocesuālais regulējums

Abstract

Darbā tiek pētīts pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesiskais regulējums Latvijas Republikā, noskaidrota pieteikuma izskatīšanas kārtība, analizēti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, to būtība, kā arī piemēroto līdzekļu atcelšanas un aizstāšanas kārtība, to piemērošanas ilgums. Bakalaura darba mērķis ir analizējot spēkā esošo civilprocesuālo tiesisko regulējumu pagaidu aizsardzībai pret vardarbību, atklāt ar tiesisko regulējumu saistītās problēmas un piedāvāt iespējamos risinājumus. Ievadā atklāta tēmas aktualitāte, kas norāda uz to, ka civilprocesuālie pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, kopš tiesiskā regulējuma ieviešanas Latvijā, tiek pielietoti bieži. Lai gan pagaidu aizsardzības pret vardarbību institūts tika ieviests salīdzinoši ilgu laiku atpakaļ - 2014.gadā, autore, veicot pētījumu, ir sasniegusi izvirzīto darba mērķi un nonākusi pie vairākiem secinājumiem, atklājusi tiesiskā rakstura nepilnības un izteikusi priekšlikumus to risināšanā. Kā piemēram, Civilprocesa likuma 250.47 panta otrajā daļā nepieciešams veikt grozījumus, paredzot, ka šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 2.punktā minēto aizliegumu var piemērot arī pret pilngadību nesasniegušām personām, kā arī nepieciešams papildināt Civilprocesa likuma 250.58 pantu, nosakot tajā tiesas rīcību gadījumos, kad persona tiesas norādītajā termiņā neceļ prasību vai no iespējamā pieteicēja un atbildētāja netiek saņemts pieteikums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu.

In this work the author explores the legal framework for temporary protection against violence in the Republic of Latvia, clarifies the procedures for examination of the application, analyses protection remedies and nature of them and analyses the procedure for repeal and replacement of applied protection remedies, the duration of them. The aim of the Bachelor’s work is by analysing the current civil procedural regulation for temporary protection against violence, to identify problems related to the regulation and to offer possible solutions. The introduction reveals the highlight of the topic, which indicates that the legal means of temporary civil procedural protection against violence have been used frequently since implementation of the legal framework in Latvia. While the institute of temporary protection against violence was introduced relatively long time ago – in 2014, the author, through a study has achieved the aim of the work and reached to several conclusions, has found problems related to the legal framework and offered possible solutions. For example, it is necessary to make amendments to Section 250.47, Paragraph two of the Civil Procedure Law, providing that the prohibition referred in Section 250.47, Paragraph one, Clause 2 of this law may also be applied to persons who have not reached the age of majority. Also it is necessary to improve Section 250.58 of the Civil Procedure Law, by defining the action of the court in cases when person does not raise a claim within the period which is set by the court or an application for revocation of temporary protection against violence is not received from the potential applicant and defendant.