Keramikas onleju, inleju salīdzinājums ar kroņiem

Abstract

Darba mērķis: pētnieciskā darba mērķis ir salīdzināt sānu zobu netiešās restaurācijas – zoba kroņa daļas keramikas inlejas, onlejas ar bezmetāla keramikas kroņiem.

Metodes un materiāli: tika izmantoti zinātniskie pētījumi, kas atlasīti no PubMed, ResearchGate, kā arī no Journal of Prosthetic Dentistry datubāzēm, un kas publicēti laika posmā no 2002. līdz 2022. gadam. Tāpat arī izmantotas divas grāmatas. Lai analizētu keramikas materiālu veidus, inleju, onleju un kroņu indikācijas, trūkumus un zoba sagatavošanas principus šīm restaurācijām, kā arī cementēšanas procesu, izmantoti 11 literatūras apskati, no kuriem 4 iekļāva meta-analīzi, 12 in vitro pētījumi un 4 klīniskie pētījumi. Kroņu un daļējas formas restaurāciju dzīvildze un komplikācijas salīdzinātas, izmantojot 16 atlasītus klīniskos pētījumus.

Rezultāti un secinājumi: ņemot vērā šī literatūras apskata trūkumus un iekļauto pētījumu analīzi, izdarāmi šādi secinājumi. Sānu zobu rajona restaurācijām mūsdienās optimālākie keramikas materiāli ir cirkonija dioksīds un litija disilikāts. Zoba preparēšanai jābūt defekta orientētai, un pilnas formas kroņi izgatavojami gadījumos, kad bojātas vai restaurētas visas zoba virsmas. Daļējas formas keramikas restaurācijām zobu okluzālās virsmas visbiežāk sagatavo ar „butt joint” pakāpi, bet proksimālās ar „shoulder” pakāpi. Kroņiem indicētas gan „rounded shoulder”, gan „champher”, gan „feather-edge” pakāpes. Silīcija dioksīda bāzētie materiāli jākodina ar hidrofluorskābi, jāsilanizē un jācementē ar gaismā vai duāli cietējošu cementu, savukārt cirkonija dioksīda materiāli jāapstrādā ar smilšu strūklu, 10-MDP savienotājaģentu un jācementē ar duāli vai ķīmiski cietējošu cementu. Šajā pētījumā iekļautie rezultāti norāda uz augstiem litija disilikāta un cirkonija dioksīda monolītisku kroņu, kā arī litija disilikāta onleju un inleju dzīvildzes rādītājiem 7 un vairāk gadu periodā, visām restaurāciju formām pārsniedzot 93,9%. Neizdalot materiālu veidu un novērošanas periodu, 3 līdz 17 gadu izvērtēšanas periodā restaurāciju dzīvildze variēja no 80% līdz 100%. Keramikas materiāla lūzumi ir biežākās tehniskās komplikācijas, apskatītajos pētījumos keramikas kroņiem veidojot 87% (17% ‒ 100%), bet inlejām un onlejām 74% (0% ‒ 100%) no visām tehniskajām dzīvildzi terminējošajām komplikācijām.

Objectives: the purpose of this research is to compare indirect posterior teeth ceramic restorations – inlays, onlays with metal-free ceramic crowns.

Methods and materials: scientific studies selected from PubMed, ResearchGate, as well as the Journal of Prosthetic Dentistry databases and published between 2002 and 2022 were used. Two books were also used. 11 literature reviews of which 4 included meta-analysis, 12 in vitro studies and 4 clinical trials were used in order to analyze the types of ceramic materials, indications for inlays, onlays and crowns, as well as the disadvantages of each of them, principles of tooth preparation for these restorations, as well as the cementation process. Survival rates and tehcnical complications of restorations were compared based on 16 clinical trials.

Results and conclusions: within the limitations of this literature review, the following conclusions can be drawn. The most optimal ceramic materials for restorations of posterior teeth are zirconium dioxide and lithium disilicate. Tooth preparation should be defect-oriented, and full-shaped crowns are mostly indicated in cases where all tooth surfaces are damaged or restored. For partially shaped ceramic restorations, the occlusal surfaces of the teeth are most often prepared with a "butt joint" margin, and the proximal surfaces with a "shoulder" margin. All "rounded shoulder", "chamfer", and "feather-edge" margins are indicated for crowns. Silica-based materials should be etched with hydrofluoric acid, silanized, and cemented with light- or dual-cure cement, while zirconia dioxide materials should be sandblasted, treated with 10-MDP coupling agent, and cemented with dual- or chemical-cure cement. The clinical trials included in this study indicate high survival rates of lithium disilicate and zirconium dioxide monolithic crowns, as well as lithium disilicate onlays and inlays over a period of 7 and more years, with all forms exceeding 93,9% survival. Without distinguishing the type of material and the observation period, the survival rates varied from 80% to 100% during evaluation period of 3 to 17 years. Fractures of the ceramic material were the most frequent technical complication, accounting for 87% (17% - 100%) of all survival-terminating technical complications for crowns and 74% (0% - 100%) for inlays and onlays.