Surogācijas tiesiskā regulējuma attīstības perspektīvas Latvijā

Abstract

Darbā autore pēta medicīnisko apaugļošanu un to tiesisko regulējumu. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums nosaka medicīniskās apaugļošanas definīciju, to veikšanas nosacījumus, kā arī ierobežojumus. Savukārt Civillikumā ir ietverta mātes definīcijas būtība. Viens no medicīniskās apaugļošanas veidiem ir surogācija. Šī procesa gaitā no potenciālo vecāku tēva spermas un mātes olšūnas vai donoru dzimumšūnas tiek izveidots embrions, kurš vēlāk tiek ievadīts surogātmātes dzemdē ar mērķi, ka viņa to iznēsās un nodos bioloģiskajiem vecākiem. Tomēr esošajā Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā surogācija nav minēta un arī ierobežojumu klāstā tā nav atzīmēta. No vienas puses, tā netiek aizliegta, savukārt no otrās puses tās realizācijai pastāv ierobežojumi, viens no kuriem mātes statusa definīcija, kura ir noteikta Civillikumā, par to ka par māti ir atzīstama tā sieviete, kura to bērnu ir dzemdējusi. No tā izriet tēmas aktualitāte, jo attiecībā uz šo jomu rodas likuma robs. Darbā tiek aprakstīta surogācija, jeb surogātmaternitātes definīcija, tās būtība un veidi, tiek aplūkotas arī bērna tiesības un intereses. Veikta analīze attiecībā uz surogāciju kā peļnas avotu, cilvēku tirdzniecību un to ekspluatāciju, kā arī ķermeņa izmantošanas pieļaujamām robežām. Autore arī pētīja attieksmi pret surogāciju no ētiskā, morālā jautājuma skatu punkta, kā arī analizēja galveno konfesiju attieksmi pret šī veida medicīnisko apaugļošanu. Šī darba mērķis ir izpētīt mediciniskā apaugļošanas tiesisko regulējumu, identificēt problēmjautājumus un piedāvāt to risinājumus. Autore izskatīja surogācijas pakalpojuma realizēšanu un veicot tiesību aktu, ārvalstu tiesu prakses un citu aspektu analīzi, izteica iespējamos par un pret nosacījumus, kuri palīdzēja nonākt pie problēmjautājuma risinājumiem.

The author explores medical fertilization and its legal framework. The sexual and reproductive Health Act sets out the definition of medical conception, the conditions for their realization, as well as restrictions. On the other hand, the Civil Law contains the essence of the definition of mother. One form of medical fertilization is surrogacy. As part of this process, Embrion is created from the sperm and mother's egg or donor sex cell of the potential parent's father, who is later given into the surrogate's uterus with the goal that she will carry it out and give it back to biological parents. However, there is no mention of surrogacy in the existing sexual and reproductive health law and no mention of it in the range of restrictions either. On the one hand, it is not prohibited, whereas, on the other hand, there are limitations on the exercise of that status, one of which is the definition of motherhood laid down by the Civil Code, that the woman who gave birth to the child is to be regarded as the mother. This gives rise to the topical nature of the subject, since a legislative gap arises in this area. The work describes surrogacy, or the definition of surrogacy, its nature and ways, and also addresses the rights and interests of the child. Analysis has been carried out regarding surrogacy as a source of profit, trafficking in human beings and exploitation thereof, as well as permissible limits for the use of the body. The author also explored attitudes toward surrogacy from an ethical, moral point of view, as well as analyzing the attitudes of key denominations toward this type of medical fertilization. The aim of this work is to explore the legal framework for medical fertilisation, identify issues and propose solutions to them. The author examined the implementation of the surrogacy service and carried out an analysis of legislation, foreign jurisprudence and other aspects, made possible pros and cons which helped to address the problem.