Personas elektroniskās identifikācijas tiesiskā regulējuma problemātika

Abstract

Attīstoties informācijas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem, pieaug iedzīvotāju vēlme saņemt pakalpojumus elektroniski – vai tie būtu sadzīviska rakstura pakalpojumi vai valsts un pašvaldības iestāžu piedāvātie elektroniskie pakalpojumi. Lai persona varētu saņemt attālinātus iestāžu pakalpojumus, tai ir nepieciešams elektroniski identificēties. Personas veiksmīgas elektroniskās identifikācijas būtiskākās komponentes ir abu pušu saistību izpilde personas datu drošības jautājumos un pakalpojumu sniedzēja spēja tehniski nodrošināt personas elektronisko identifikāciju. Rakstā tiek apskatīti elektroniskās identifikācijas veidi, to raksturojums un tiesiskie aspekti, izvērtējot tiesisko regulējumu, pieejamo literatūru un aktuālo tiesu praksi elektroniskās identificēšanas jautājumos. Raksts ir balstīts uz autores izstrādāto maģistra darbu, kurā tika pētīti personas elektroniskās identifikācijas riski un tiesiskā regulējuma problemātika.

With the development of information technologies and digital solutions, desire of people to receive services electronically increases – whether it is a domestic or an electronic service offered by state or municipal authorities. In order to receive services of authorities remotely, a person needs to be identified electronically. The most important components of a person’s successful electronic identification are the fulfillment of both parties’ obligations on personal data security issues and the ability of the service provider to technically secure the person’s electronic identification. The Author of the paper has analysed types of person’s electronic identification, their characterisation and legal aspects, evaluating legal regulation, available literature and current court practice in electronic identification issues. The article is based on the author’s Master’s thesis, which explored the risks of electronic identification of a person and the issues of legal regulation.