Spontaneous Coronary Artery Dissection in Women. A Literature Review

Abstract

Šajā literatūras pārskatā ir apkopotas jaunākās publikācijas par spontānu koronāro artēriju disekciju (SCAD) un tās saistību ar fibromuskulāro displāziju (FMD), grūtniecību un angiopātijām. Apskatā iekļauti arī pētījumi un vadlīnijas par SCAD diagnostiku un ārstēšanu, pacientu uzraudzība un dzīvesveida ieteikumiem. SCAD jau sen tiek saistīta ar fibromuskulāro displāziju (FMD), taču tās loma patoģenēzē nav zināma. Neseni pētījumi, tostarp visa genoma sekvencēšanas izmantošana, liecina par kopīgām riska alēlēm, kas konstatētas gan FMD, gan SCAD. Riska alēļu PHACTR1 un LRP1 klīniskā ietekme nav zināma, ir jāveic turpmāki pētījumi, lai novērtētu to nozīmīgumu. Citas angiopātijas, piemēram, Marfāna sindroms un Loeys-Dietz, dažos gadījumu pētījumos ir aprakstītas kā SCAD cēlonis, taču tās veido nelielu daļu no SCAD gadījumiem. SCAD ir visbiežākais miokarda infarkta cēlonis pēcdzemdību periodā. Sievietēm ar pēcdzemdību SCAD, bieži ir smaga SCAD izpausme ar vairāku asinsvadu oklūziju, tostarp vitālo koronāro artēriju proksimālajās daļās. Sievietēm, kuras izvēlas atkārtotu grūtniecību, ir mērens SCAD recidīvu risks. Sieviešu dzimumhormonu loma nav pilnībā zināma, un ir nepieciešami turpmāki pētījumi. Tipiska SCAD paciente ir pusmūža sieviete ar vairākām blakusslimībām un miokarda infarkta riska faktoriem. Parasti ir raksturīgas akūta koronāra sindroma (AKS) pazīmes, un lielākajai daļai sieviešu ir paaugstināts augsti jutīgais troponīns T. Koronārā angiogrāfija ir “zelta standarts” SCAD diagnostikā un prasa augsta līmeņa pieredzi. Pacientiem ar SCAD un miokarda infarktu ar ST elevācijām ir smagākas izpausmes, un viņiem parasti tiek veikta stenta implantācija. Intraluminālā vizualizācija ir efektīvs rīks, taču tas ir jālieto uzmanīgi, jo pastāv augsts komplikāciju risks. Perkutānā koronārā intervence ir efektīva SCAD gadījumā, taču tai ir arī augsts komplikāciju risks, un to drīkst lietot tikai proksimālās oklūzijas vai aktīvas išēmijas gadījumā. SCAD ir arī psiholoģiskais slogs un sirds rehabilitācijas programmas var būt efektīvs līdzeklis, lai mazinātu neišēmiskas sāpes krūtīs un depresiju/trauksmi pacientiem pēc SCAD.

This literature review summarizes the newest publications about spontaneous coronary artery dissection (SCAD) and its associations with fibromuscular dysplasia (FMD), pregnancy and angiopathies. It also summarizes research and guidelines in the diagnostics and treatment of SCAD. Follow up of the SCAD patients and lifestyle recommendations are included at the end. SCAD has long been associated with FMD, but its role in pathogenesis is unknown. Recent studies including the use of whole genome sequencing show common risk alleles found in both FMD and SCAD. The clinical impact of risk alleles PHACTR1 and LRP1 is unknown, further research must be done to evaluate its significance. Other angiopathies like Marfan-syndrome and Loeys-Dietz are described as the cause of SCAD in some case-studies but constitutes a small proportion of SCAD-cases. SCAD is the most common cause of myocardial infarction in the post-partum period. Women with post-partum SCAD often have a severe presentation of SCAD with multivessel occlusion including proximal parts of vital coronary arteries. The women that choose to go through another pregnancy have a moderate risk of recurrence. The role of female sex hormones is not known and needs further research. The typical SCAD patient is a middle-aged woman with few comorbidities and risk factors for myocardial infarction. Common signs for ACS are usually present and most women have increased hs-cTnT. Coronary angiography is the gold standard for diagnosing SCAD and requires a high level of experience. STEMI-SCAD patients have more severe presentations and are usually stented. Intraluminal visualization is an effective tool but should be used with care due to a high complication risk. PCI is effective in SCAD, but also carries a high risk for complications and should only be used in proximal occlusions or active ischemia. The psychological burden in SCAD is and cardiac rehabilitation programs can be an effective means to reduce non-ischemic chest pain and depression/anxiety in post-SCAD patients.