Mikronutrientu analīze Latvijas skolu uzturā

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Mikronutrientu analīze Latvijas skolu uzturā. Bakalaura darba autors: Daniels Kaspars Vinniņš, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes profesionālās bakalaura studija programmas “Uzturs” students. Aktualitāte: Mūsdienās pastiprinās nekomunikablo slimību prevalence, un tā visizteiktāk var ietekmēt tieši bērnus, izraisot viņiem neatgriezeniskus fiziskās un mentālās veselības attīstības traucējumus. Skolas ir ideāls variants uztura politikas realizēšanai un, tādējādi, veselīgas bērnu populācijas veicināšanai. Taču skolu uztura politika, kā mēs varam redzēt praksē, ir nepilnīgi regulēta un līdz ar to neprognozējama. Ir nepieciešamība – precīzāk izprast skolu uztura kvalitātes stāvokli.. Darba mērķis: Izvērtēt Latvijas skolu uztura mikronutrientu saturu, novērtēt tā atbilstību Latvijas Veselības ministrijas, Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Savienības rekomendācijām. Metodes: Tika analizēta divu nedēļu (desmit dienu) 5.-9. klases skolēnu pusdienu ēdienkartes. Ēdienkartes produktiem tika izvēlēti analogi produkti no Igaunijas uztura sastāva datubāzes. Doto produktu mikronutrientu vērtības tika izrēķinātas un salīdzinātas ar VM, PVO un ES rekomendācijām, kas ir dotas bērniem 11-14 gadu vecumā. Tika noteikts, vai mikronutrienti skolas uzturā sasniedza vēlamās ikdienas vajadzības skolas pusdienām jeb 30% no ikdienas vēlamās devas. Rezultāti: Pētījuma gaitā, salīdzinot ar VM rekomendācijām, doto divu nedēļu laikā vidēji tika konstatēts kalcija (27.31%) un joda trūkums (24.62%). Bez tam tika novērots izteikts D vitamīna trūkums gandrīz visās dienās (10.10%). Nātrijam tika konstatētas pārmērīgas vidējās devas skolas pusdienās (45.03%). Pārējiem analizētajiem mikronutrientiem – dzelzim, cinkam, magnijam, kālijam, fosforam, A vitamīnam, B12 vitamīnam, folskābei un C vitamīnam tika konstatēts apmierinošs daudzums uzturā, kas vidēji divu nedēļu laikā sasniedza vēlamo 30% ikdienas devu. Secinājumi: Latvijas skolu uztura mikronutrientu sastāvs neatbilst Veselības ministrijas, Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Savienības rekomendācijām. Ir nepieciešams precīzāk izsekot Latvijas skolu pusdienu uzturvielu sastāvu, lai veicinātu bērnu populācijas veselību. Atslēgas vārdi: skolas pusdienas, mikronutrienti, Latvijas skolas, minerālvielas, vitamīni

Title of bachelor’s Thesis: An analysis of micronutrients in Latvian schools. Author: Daniels Kaspars Vinniņš, a student of Riga Stradins University’s Rehabilitation Faculty, professional bachelor’s degree study program “Nutrition”. Background: In recent times, non-communicable diseases have been on the rise and the one part of the population they can affect the hardest is children, manifesting as impairment of both physical and mental development. In this vein, schools are the ideal place to enact nutrition policies that can reach the majority of children, thus promoting children’s health. Currently, school nutrition policies are largely unregulated and uncertain. There is a definitive need to understand the quality of school meals on a more precise scale. Objective: Evaluate the micronutrient content of Latvian school meals, assess whether or not they adhere to the recommendations of the Latvian Ministry of Health, World Health Organization, and the European Union. Methods: In this study, a two-week (ten day) 5th-9th grade school lunch menu was analysed. Analogous food products from the Estonian food composition database were chosen to represent the menu items. The micronutrient contents of the chosen products were calculated and compared to the proposed daily values for children in the age range of 11-14 in accordance with the recommendations of the aforementioned organizations. Moreover, it was determined if the nutritional content of the school lunches satisfied the recommended dietary values of school lunches or approximately 30% of recommended daily intake. Results: During the process of the study, in accordance with recommendations proposed by the Latvian Ministry of Health, a lack of calcium (27.31%) and iodine (24.62%) was determined in the average values of school lunches in the two-week menu. Furthermore, a severe lack of vitamin D was noted during the majority of days (10.10%). Sodium content, on average, was deemed excessive (45.03%). Other analysed micronutrients – iron, zinc, magnesium, potassium, phosphorous, vitamin A, vitamin B12, folic acid and vitamin C, on average, satisfied the recommended 30% daily intake. Conclusions: The micronutrient content of school meals does not satisfy LMH, WHO or EU recommendations. School nutrition needs to be tracked more precisely in Latvian schools to promote child health. Keywords: school lunches, micronutrients, Latvian schools, minerals, vitamins