Īpašuma atzīšanas par bezmantinieka mantu tiesiskie aspekti

Abstract

Bakalaura darba tēma “Īpašuma atzīšanas par bezmantinieka mantu tiesiskie aspekti” sniedz ieskatu tajā, ka mantojumu lietu nesakārtotības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā bieži ir novērojamas atsevišķi nesakopti īpašumi. Šo īpašumu vizuālo un juridisko nesakārtotību ir radījis apstāklis, ka mantojuma atstājējam mirstot nav atvērta mantojuma lieta, kā arī nav uzmeklēti potenciālie mantinieki, kā rezultātā manta ir kļuvusi par bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu un ir uzlikts liels slogs uz valsts iestādēm mantas apsaimniekošanā. Gadījumos, kad mantojuma atstājējam potenciālie mantinieki nav vēlējušies atvērt mantojuma lietu, manta joprojām ir zemesgrāmatā reģistrēta uz mirušā mantojuma atsējēja vārda, kas rada juridisko nesakārtotību. Mantojuma lietu var atvērt arī kreditors, piemēram pašvaldība, taču tā iesaiste mantojuma lietas atvēršanā norit gausi, bieži vien pat pēc vairākiem gadiem, kad apkārtējā vide ir tikusi jau degradēta neapsaimniekota īpašuma dēļ. Situāciju palīdzētu uzlabot zvērināta notāra pilnvaru paplašināšana, jo notāram jau šobrīd piekrīt vest mantojuma lietas, taču tam nav pienākums un tiesības uzmeklēt potenciālos mantiniekus un atvērt mantojuma lietu likumisko ierobežojumu dēļ. Darba mērķis ir izanalizēt tiesisko regulējumu, kurš skar bezmantinieka mantu, lai konstatētu tiesiskā regulējuma nepilnības mantinieku un kreditora, un zvērināta notāra atbildībā un uzdevumos šajā procesā kā rezultātā sniegtu priekšlikums tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Darba ietvaros tiek piedāvāts papildināt likuma “Par pašvaldībām” 15. pantu, papildināt Fizisko personu reģistra likuma 8. pantu un 11.pantu, kā arī papildināt Notariāta likuma 65. pantu. Bakalaura darbs sastāv no 58 lappusēm.

The Bachelor’s thesis “Legal aspects of recognizing property as escheat” provides a general insight, that as a result of the disorganization of inheritance cases, separate untidy properties can often be observed in the territory of the Republic of Latvia. The visual and legal disorganization of these properties has been due to the fact that when the estate-leaver dies, no inheritance matter has been opened, nor have potential heirs been searched, as a result of which the property has become the property as escheat and a heavy burden has been placed on state institutions in the management of the property. In cases where the potential heirs of the estate-leaver have not wished to open an inheritance matter, the property shall still be registered in the Land Register in the name of the estate-leaver, which causes legal inconsistencies. A creditor, such as a municipality, may also open inheritance cases, but its involvement in opening a succession case is slow, often even after several years when the environment has already been degraded due to untended property. Extending the powers of a sworn notary would help improve the situation, because the notary already carries inheritance matters, but it has no obligation and no right to look up potential heirs and open the inheritance case due to legal restrictions. The purpose of the work is to analyze the legal framework affecting the property as escheat in order to determine the deficiencies of the legal framework in the liability and tasks of heirs and creditors and sworn notary in this process, as a result of which a proposal for improvement of the legal framework would be provided. Within the scope of the work it is proposed to supplement Section 15 of the Law on local Governments, to supplement Section 8 and Section 11 of the Law on the Register of natural persons, as well as to supplement Section 65 of the Law on Notariats. The Bachelor's work consists of 58 pages.