Tiesisks darījums un tā noslēgšanas brīdis zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesisko attiecību gadījumā

Abstract

Arta Snipe savā rakstā analizē tiesiskos darījumus un to noslēgšanas praksi zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesisko attiecību gadījumā. Problēmjautājumi veidojas tādēļ, ka, pieņemot lēmumu zemes un ēkas īpašnieku savstarpējās tiesiskās attiecības regulēt atbilstoši nomas līguma noteikumiem, likumdevējs radīja pamatu t. s. dalīto īpašumu pastāvēšanai. Šo piespiedu nomas tiesisko attiecību nodibināšanas pamats ir likums – normas, kas iekļautas likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Autore, interpretējot spēkā esošās tiesību normas un judikatūras atziņas, aplūko daudzveidīgo tiesu praksi un dažādos juridiskajā periodikā paustos viedokļus. Pētījuma mērķis ir izvērtēt, vai zemes piespiedu noma ir atzīstama par darījumu un vai tā ir komercdarījums gadījumos, ja vismaz viena no darījuma pusēm ir komersants, un konstatēt šī darījuma noslēgšanas brīdi un prasījuma tiesību rašanās brīdi. Autore secina, ka zemes piespiedu noma nav atzīstama par tiesisku darījumu Civillikuma izpratnē, tādēļ to nevar atzīt par komercdarījumu Komerclikuma izpratnē.

In her article Arta Snipe analyses legal transactions and the practice of creating a legal (compulsory) lease of land. The problems arise due to having decided upon regulating legal relations between land and building owners in accordance with the terms of lease agreement, the lawmakers created the grounds for existence of shared property. The basis for the establishment of such a compulsory lease relationship is the law – norms included in the Law “On Land Reform in the Cities of the Republic of Latvia” and in the Law “On Privatization of State and Municipal Residential Buildings”. The author, interpreting the existing legal norms and case-laws, addresses the multifaceted court practice and the viewpoints expressed in various periodicals dealing with legal issues. The study aims at assessing whether compulsory lease of land can be admitted transaction or commercial transaction if one of the sides is a merchant and stating the time of the transaction and time of the claim. The author has concluded that compulsory lease of land cannot be considered as a legal transaction, according to the Civil Law, therefore it cannot be claimed as commercial transaction according to the Commercial Law.