Sistemātisks literatūras pārskats: Runas terapiju efektivitātes salīdzinājums bērniem ar aukslēju šķeltnēm

Abstract

Darba nosaukums: Sistemātisks literatūras pārskats: Runas terapiju efektivitātes salīdzinājums bērniem ar aukslēju šķeltnēm Pētnieciskais jautājums: Vai bērniem ar aukslēju šķeltni lingvistiski-fonoloģiskā runas terapija ir efektīvāka kā motori-fonētiskā runas terapija? Pētījuma mērķis: Sistemātiski apkopot un analizēt pieejamo zinātnisko literatūru par runas terapijām bērniem ar aukslēju šķeltni, un salīdzināt motori-fonētiskās un lingvistiski-fonoloģiskās terapijas efektivitāti. Pētījuma metodes: zinātnisko pētījumu atlasei tika izmantotas četras datu bāzes – EBSCOhost, ScienceDirect, PubMed un ProQuest. Pēc PRISMA Flow diagrammas vadlīnijām un izvirzītajiem iekļaušanas, izslēgšanas kritērijiem tika atlasītas trīs publikācijas, kas iekļautas šajā darbā. Pētījumu kvalitāte novērtēta pēc PEDro skalas. Pētījuma rezultāti: Gan motori-fonētiskā, gan lingvistiski fonoloģiskā runas terapija var pozitīvi ietekmēt aukslēju šķeltņu pacientu runas saprotamību, nazalitāti un deguna gaisa emisiju, taču visos trīs pētījumos tika novērots, ka grupām, kas saņēma lingvistiski-fonoloģisko runas terapiju pareizi producēto līdzskaņu procentuālais daudzums bija lielāks kā motori-fonētiskās terapijas grupas dalībniekiem. Bērniem ar ne-orālām runas kļūdām netika novērotas būtiskas atšķirības starp abu terapiju efektivitāti, pozitīvi tika ietekmēta gan nazalitāte, gan runas saprotamība un skaņu izruna. Secinājumi: Pacientiem ar aukslēju šķeltni lingvistiski-fonoloģiskā terapija ir efektīvāka kā motori-fonētiskā runas terapija aktīvo jeb kompensatoro runas kļūdu uzlabošanai. Gan lingvistiski-fonoloģiskā, gan motori-fonētiskā runas terapija pozitīvi ietekmē aukslēju šķeltņu pacientu runas saprotamību, līdzskaņu izrunu, hipernazalitāti un deguna gaisa emisiju. Šobrīd audiologopēdi aukslēju šķeltņu pacientu runas kvalitātes uzlabošanai lielākoties izmanto motori-fonētisko terapiju un tās elementus, jo lingvistiski-fonoloģiskā runas terapija ir maz aprakstīta, un nav pietiekami daudz pētījumu par tās efektivitāti. Nepieciešams veikt papildus pētījumus ar lielāku dalībnieku skaitu. Atslēgas vārdi: aukslēju šķeltne, runa, motori-fonētiskā, lingvistiski-fonoloģiskā, terapija, pieeja, intervence.Title of the thesis: Systematic literature review: Effectiveness comparison of speech therapies for children with cleft palate. Research question: Is linguistic-phonological speech therapy more effective than motor-phonetic speech therapy for children with cleft palate? Aim of the thesis: Systematically collect and analyse the available scientific literature on speech therapies for children with cleft palate, and to compare the effectiveness of motor-phonetic and linguistic-phonological therapy. Methods: Four databases were used for the selection of scientific studies - EBSCOhost, ScienceDirect, PubMed, ProQuest. According to the PRISMA Flow diagram and the proposed inclusion, exclusion criteria, 3 publications were selected to be included in this work. The quality of studies was evaluated according to the PEDro scale. Results: Both motor-phonetic and linguistic-phonological speech therapy can have a positive effect on cleft palate speech intelligibility, nasality and nasal air emission, but it was observed that groups receiving linguistic-phonological speech therapy had a higher percentage of consonants produced correctly than participants of the motor-phonetic therapy group. In children with non-oral speech errors, no significant differences were observed between the effectiveness of the two therapies, both nasality, speech intelligibility and pronunciation of sounds were positively affected. Conclusions: For patients with cleft palate, linguistic-phonological therapy is more effective than motor-phonetic speech therapy for improving active or compensatory speech errors. Both linguistic-phonological and motor-phonetic speech therapy have a positive effect on speech intelligibility, consonant pronunciation, hypernasality and nasal air emission in cleft palate patients. Currently, speech and language therapists mostly use motor-phonetic therapy and its elements to improve the speech quality of cleft palate patients, because linguistic-phonological speech therapy is poorly described and there are not enough studies on its effectiveness. It is necessary to conduct additional studies with a larger number of participants. Keywords: cleft palate, speech, motor-phonetic, linguistic-phonological, therapy, approach, intervention.