“Manas dzimtas vēsture – tā ir daļa no manas valsts vēstures”: ģenealoģiskās izziņas prakses Latvijas skolās

Simple item page
dc.contributor.authorLūse, Agita
dc.contributor.otherRīgas Stradiņa universitātelv_LV
dc.date.accessioned2024-11-15T13:47:05Z
dc.date.available2024-11-15T13:47:05Z
dc.date.issued2024
dc.description.abstractIn Chapter 5 of the book "Kinship and State Performance in Contemporary Latvia", Agita Lūse focuses on the environment workshop of the state’s reproduction, namely schools. Lūse investigates the practice of creating family trees in Latvian schools and points out the ambiguous relationship between the publicly presented “family history” and what it is really like. On the one hand, children study and find out the names of their ancestors with interest; nevertheless, these ancestors are not always the ones that the children themselves want to talk about in public. Lūse argues that equating schools with the state or its “ideological apparatus” (Althusser 2006) is simplistic, as direct indoctrination into the state’s narrative is far from what Lūse observes. This chapter demonstrates the ambiguous relationship between the school as a part of the state and kinship ties, which are not always mutually complementary.en
dc.description.abstractGrāmatas "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā" piektajā nodaļā "“Manas dzimtas vēsture – tā ir daļa no manas valsts vēstures”: ģenealoģiskās izziņas prakses Latvijas skolās" Agita Lūse pievēršas videi, kuru nereti gan teorētiski, gan ikdienas diskusijās mēdz uzskatīt par valsts reprodukcijas kalvi, proti – skolām. Lūse pētī ciltskoku veidošanas prakses Latvijas skolās un norāda uz neviennozīmīgajām attiecībām starp publiski prezentējamo “dzimtas vēsturi” un to, kāda tā realitātē ir. No vienas puses, bērni ar interesi pēta un noskaidro savu senču vārdus, bet, no otras puses, – šie senči ne vienmēr ir tādi, par kuriem pašiem bērniem gribas publiski runāt. Tomēr Lūses etnogrāfija arī liecina par labu uzskatam, ka skolu identificēšana ar valsti vai tās “ideoloģisko aparātu” (Althusser 2006) ir vienkāršota, jo tieša valsts naratīva indoktrinācija ne tuvu nav tas, ko novēro Lūse. Tajā pašā laikā šī nodaļa liek aizdomāties par neviennozīmīgajām attiecībām starp skolu kā valsts sastāvdaļu un radniecības saitēm, kurām ne vienmēr ir savstarpēji komplementējošs raksturs.lv_LV
dc.formatElectronic
dc.identifier.citationLūse, A. 2024. “Manas dzimtas vēsture – tā ir daļa no manas valsts vēstures”: ģenealoģiskās izziņas prakses Latvijas skolās. No: Sedlenieks, K., red. Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā. Rīga: RSU, 179.-202. lpp.lv_LV
dc.identifier.doihttps://doi.org/10.25143/rsu-radnieciba_isbn-978-9934-618-45-1_179-202
dc.identifier.isbn978-9934-618-45-1
dc.identifier.other179-202
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/16880
dc.language.isolv_LV
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv_LV
dc.relation.ispartofRadniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijālv_LV
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.rightsAttribution-NonCommercial 4.0 International*
dc.rights.urihttps://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/*
dc.subjectradniecībalv_LV
dc.subjectģenealoģijalv_LV
dc.subjectskolaslv_LV
dc.subjectLatvijalv_LV
dc.subject.otherZinātnes nozare – antropoloģijalv_LV
dc.title“Manas dzimtas vēsture – tā ir daļa no manas valsts vēstures”: ģenealoģiskās izziņas prakses Latvijas skolāslv_LV
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bookPart

Files

Original bundle
Now showing 1 - 1 of 1
No Thumbnail Available
Name:
Radnieciba_2024_ISBN-978-9934-618-45-1_05-nodala.pdf
Size:
347.99 KB
Format:
Adobe Portable Document Format
Download

Collections

Kolektīvā monogrāfija "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā"