Pretendentu izslēgšanas tiesiskie aspekti publiskajā iepirkumā

Abstract

Pētnieciskais darbs “Pretendentu izslēgšanas tiesiskie aspekti publiskajā iepirkumā” ir izstrādāts, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī un ieviesa būtiskas izmaiņas pretendentu izslēgšanas noteikumos. Temats ir aktuāls tādēļ, ka par šo noteikumu piemērošanu vēl nav izveidojusies vienota prakse, par temata aktualitāti un nepieciešamību izpētīt liecina arī juridiskā problēma – konkurenci nesamērīgi ierobežojošas tiesību normas bez skaidri definēta mērķa. Pētījuma mērķis ir izpētot izslēgšanas noteikumu tiesiskos aspektus publiskajā iepirkumā, konstatēt, vai ar Publisko iepirkumu likumā 2023. gada 1. janvārī iekļautajiem izslēgšanas noteikumiem netiek apdraudēts publiskā iepirkuma mērķis un vai šie izslēgšanas noteikumi sasniedz to sākotnējo mērķi, kā arī izdarīt secinājumus un ierosināt priekšlikumus tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas uzlabotu izslēgšanas noteikumu efektivitāti. Analizējot Publisko iepirkumu likuma grozījumu anotāciju, ir redzams, ka ne visi izslēgšanas noteikumu grozījumi ir pamatoti un ir noskaidrojams to ieviešanas mērķis, atsevišķi izslēgšanas noteikumi ir pretrunā to mērķim un ierobežo konkurenci pat tādos gadījumos, kas nav tieši saistīti ar pretendenta uzticamību. Ņemot vērā publiskā iepirkuma mērķi, pasūtītājam ir svarīgi, lai iepirkumos piedalītos pēc iespējas plašāks pretendentu loks, taču jaunie izslēgšanas noteikumi vairākos gadījumos samazina konkurenci tādu apstākļu dēļ, kas nav tieši saistīti ar pasūtītāja riskiem un tādējādi ir pretrunā ar izslēgšanas noteikumu sākotnējo mērķi. Pētījuma rezultātā autore nonāk pie secinājumiem, ka atsevišķi izslēgšanas noteikumi nonāk pretrunā ar publiskā iepirkuma mērķiem, ir pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu un nesamērīgi ierobežo konkurenci. Bez tam, izslēgšanas noteikumos nav ievērota konsekvence un atsevišķi izslēgšanas noteikumi nav piemērojami iepirkuma procedūrās, kuras tiek veiktas vispārīgās vienošanās ietvaros, līdz ar ko tiek radīta situācija, kurā rodas šaubas par izslēgšanas noteikumu mērķiem un to piemērošanas nepieciešamību. Darba autore ierosina izmaiņas Publisko iepirkumu likuma normās, kas varētu uzlabot izslēgšanas noteikumu efektivitāti vienlaikus samazinot nesamērīgo konkurences apdraudējumu, kas varētu uzlabot kopējo publisko iepirkumu procedūru efektivitāti. Maģistra darbs sastāv no 75 lapām. Pētījuma atslēgas vārdi: publiskais iepirkums; pretendentu izslēgšana; konkurence; valsts pārvalde; samērīgums.

The research work "Legal aspects of exclusion of tenderers in public procurement" has been developed based on the amendments to the public procurement law that came into effect on January 1, 2023, introducing significant changes to the exclusion criteria for tenderers. The topic is relevant because there is no unified practice established for the application of these criteria, and the legal issue indicates the topicality and necessity of research — laws that unreasonably restrict competition without a clearly defined purpose. The aim of the study is to explore the legal aspects of exclusion criteria in public procurement, determine whether the exclusion criteria introduced in the public procurement law on January 1, 2023, not threatening the purpose of public procurement, and whether these exclusion criteria achieve their initial purpose. The study also aims to draw conclusions and propose suggestions for legal regulatory changes that would improve the effectiveness of exclusion criteria. Analyzing the annotation of the amendments to the public procurement law, it is evident that not all changes to exclusion criteria are justified, and the purpose of their implementation is unclear. Some exclusion criteria contradict their purpose and limit competition in cases not directly related to the reliability of the tenderer. Considering the aim of public procurement, it is important for the contracting authority that a wide range of tenderers participate in the procurement. However, the new exclusion criteria, in several cases, reduce competition due to circumstances not directly related to the risks of the contracting authority, thereby contradicting the original purpose of exclusion criteria. As a result of the research, the author concludes that some exclusion criteria conflict with the objectives of public procurement, violate the principle of equal treatment, and unreasonably restrict competition. Additionally, there is a lack of consistency in exclusion criteria, and some exclusion criteria are not applicable in procurement procedures conducted under general agreements, creating doubts about the objectives of exclusion criteria and the necessity of their application. The author proposes changes to the norms of the public procurement law that could enhance the effectiveness of exclusion criteria while reducing the disproportionate threat to competition, thus improving the overall efficiency of public procurement procedures. The master's thesis consists of 75 pages. Keywords of the research: public procurement; exclusion of tenderers; competition; public administration; proportionality.