Veselības sporta speciālistu un fitnesa treneru zināšanas un priekšstati par hidratāciju
No Thumbnail Available
Date
2021
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Rīga Stradiņš University
Abstract
Darba nosaukums: Veselības sporta speciālistu un fitnesa treneru zināšanas un priekšstati par hidratāciju.
Pētījuma aktualitāte: Ūdens ir ļoti svarīgs veselībai, labsajūtai un normālai cilvēka ķermeņa darbībai. (Jequier,2010) Par vienu no nozīmīgākajiem ūdens zuduma rašanās iemesliem cilvēka organismā tiek uzskatīts treniņu process, tāpēc nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu, lai ūdens trūkums organismā tiktu kompensēts (Maughan, 2009). Dehidratācija vairumā gadījumu pasliktina sniegumu, ietekmē koncentrēšanās un atjaunošanās spējas. (Consensus Statement 2004). Ir vērtīgi noskaidrot fitnesa treneru un veselības sporta speciālistu zināšanas par šķidruma uzņemšanu, lai uzlabotu klientu rezultātus un tiktu vairoti zinoši un kompetenti speciālisti.
Pētījuma mērķis: Izpētīt fitnesa treneru zināšanas un priekšstatus par hidratāciju.
Pētījuma hipotēze: Fitnesa treneru zināšanas par hidratāciju, dehidratāciju un pārmērīgu hidratāciju ir nepietiekamas un neprecīzas.
Pētījuma populācija un metodes: Pētījuma aptaujā piedalījās 48 topoši vai jau esoši fitnesa treneri un kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” studenti un absolventi vecumā no 18 līdz 65 gadiem, respondentu dzimums netika izvēlēts kā noteicošais kritērijs.
Pētījuma metodes:
Aptauja, ar kuras palīdzību tika noskaidrotas kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” studentu un absolventu, un fitnesa treneru zināšanas un priekšstatus par hidratāciju.
Iegūto datu analīze, salīdzināšana.
Secinājumi:
Par pietiekamas hidratācijas simptomiem lielākā daļa fitnesa treneri ir informēti, taču 1/3 nepareizi nosauc dehidratācijas simptomus un 40% atbild nepareizi par pārmērīgas hidratācijas simptomiem.
Tikai 1/3 respondentu zina, kas veido kopējo ūdens patēriņu. 1/4 no kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” absolventiem vai studējošajiem un puse no citur kvalificētiem fitnesa treneriem.
Izvirzītā hipotēze apstiprinājās – fitnesa treneru zināšanas par hidratāciju, dehidratāciju un pārmērīgu hidratāciju ir nepietiekamas. Fitnesa treneriem, īpaši kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” pārstāvjiem nepieciešams pilnveidot zināšanas par to, kas veido kopējo ūdens patēriņu.
Darba nosaukums: Veselības sporta speciālistu un fitnesa treneru zināšanas un priekšstati par hidratāciju. Pētījuma aktualitāte: Ūdens ir ļoti svarīgs veselībai, labsajūtai un normālai cilvēka ķermeņa darbībai. (Jequier,2010) Par vienu no nozīmīgākajiem ūdens zuduma rašanās iemesliem cilvēka organismā tiek uzskatīts treniņu process, tāpēc nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu, lai ūdens trūkums organismā tiktu kompensēts (Maughan, 2009). Dehidratācija vairumā gadījumu pasliktina sniegumu, ietekmē koncentrēšanās un atjaunošanās spējas. (Consensus Statement 2004). Ir vērtīgi noskaidrot fitnesa treneru un veselības sporta speciālistu zināšanas par šķidruma uzņemšanu, lai uzlabotu klientu rezultātus un tiktu vairoti zinoši un kompetenti speciālisti. Pētījuma mērķis: Izpētīt fitnesa treneru zināšanas un priekšstatus par hidratāciju. Pētījuma hipotēze: Fitnesa treneru zināšanas par hidratāciju, dehidratāciju un pārmērīgu hidratāciju ir nepietiekamas un neprecīzas. Pētījuma populācija un metodes: Pētījuma aptaujā piedalījās 48 topoši vai jau esoši fitnesa treneri un kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” studenti un absolventi vecumā no 18 līdz 65 gadiem, respondentu dzimums netika izvēlēts kā noteicošais kritērijs. Pētījuma metodes: Aptauja, ar kuras palīdzību tika noskaidrotas kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” studentu un absolventu, un fitnesa treneru zināšanas un priekšstatus par hidratāciju. Iegūto datu analīze, salīdzināšana. Secinājumi: Par pietiekamas hidratācijas simptomiem lielākā daļa fitnesa treneri ir informēti, taču 1/3 nepareizi nosauc dehidratācijas simptomus un 40% atbild nepareizi par pārmērīgas hidratācijas simptomiem. Tikai 1/3 respondentu zina, kas veido kopējo ūdens patēriņu. 1/4 no kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” absolventiem vai studējošajiem un puse no citur kvalificētiem fitnesa treneriem. Izvirzītā hipotēze apstiprinājās – fitnesa treneru zināšanas par hidratāciju, dehidratāciju un pārmērīgu hidratāciju ir nepietiekamas. Fitnesa treneriem, īpaši kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” pārstāvjiem nepieciešams pilnveidot zināšanas par to, kas veido kopējo ūdens patēriņu.
Darba nosaukums: Veselības sporta speciālistu un fitnesa treneru zināšanas un priekšstati par hidratāciju. Pētījuma aktualitāte: Ūdens ir ļoti svarīgs veselībai, labsajūtai un normālai cilvēka ķermeņa darbībai. (Jequier,2010) Par vienu no nozīmīgākajiem ūdens zuduma rašanās iemesliem cilvēka organismā tiek uzskatīts treniņu process, tāpēc nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu, lai ūdens trūkums organismā tiktu kompensēts (Maughan, 2009). Dehidratācija vairumā gadījumu pasliktina sniegumu, ietekmē koncentrēšanās un atjaunošanās spējas. (Consensus Statement 2004). Ir vērtīgi noskaidrot fitnesa treneru un veselības sporta speciālistu zināšanas par šķidruma uzņemšanu, lai uzlabotu klientu rezultātus un tiktu vairoti zinoši un kompetenti speciālisti. Pētījuma mērķis: Izpētīt fitnesa treneru zināšanas un priekšstatus par hidratāciju. Pētījuma hipotēze: Fitnesa treneru zināšanas par hidratāciju, dehidratāciju un pārmērīgu hidratāciju ir nepietiekamas un neprecīzas. Pētījuma populācija un metodes: Pētījuma aptaujā piedalījās 48 topoši vai jau esoši fitnesa treneri un kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” studenti un absolventi vecumā no 18 līdz 65 gadiem, respondentu dzimums netika izvēlēts kā noteicošais kritērijs. Pētījuma metodes: Aptauja, ar kuras palīdzību tika noskaidrotas kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” studentu un absolventu, un fitnesa treneru zināšanas un priekšstatus par hidratāciju. Iegūto datu analīze, salīdzināšana. Secinājumi: Par pietiekamas hidratācijas simptomiem lielākā daļa fitnesa treneri ir informēti, taču 1/3 nepareizi nosauc dehidratācijas simptomus un 40% atbild nepareizi par pārmērīgas hidratācijas simptomiem. Tikai 1/3 respondentu zina, kas veido kopējo ūdens patēriņu. 1/4 no kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” absolventiem vai studējošajiem un puse no citur kvalificētiem fitnesa treneriem. Izvirzītā hipotēze apstiprinājās – fitnesa treneru zināšanas par hidratāciju, dehidratāciju un pārmērīgu hidratāciju ir nepietiekamas. Fitnesa treneriem, īpaši kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” pārstāvjiem nepieciešams pilnveidot zināšanas par to, kas veido kopējo ūdens patēriņu.
Description
Veselības sporta speciālists
Health care sports specialist
Izglītība, pedagoģija un sports
Education, Pedagogy and Sports
Health care sports specialist
Izglītība, pedagoģija un sports
Education, Pedagogy and Sports
Keywords
hidratācija, dehidrtatācija, zināšanas, sportiskā aktivitāte, ūdens uzņemšana, hydration, dehydration, knowledge, sports activity, water intake.