Title: | Veselības sporta speciālistu un fitnesa treneru zināšanas un priekšstati par hidratāciju |
Other Titles: | Knowledge and ideas about hydration of health sports specialists and fitness trainers |
Authors: | Māra Grundmane Annija Ūdre Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte Faculty of Public Health and Social Welfare |
Keywords: | hidratācija;dehidrtatācija;zināšanas;sportiskā aktivitāte;ūdens uzņemšana;hydration;dehydration;knowledge;sports activity;water intake. |
Issue Date: | 2021 |
Publisher: | Rīgas Stradiņa universitāte Rīga Stradiņš University |
Abstract: | Darba nosaukums: Veselības sporta speciālistu un fitnesa treneru zināšanas un priekšstati par hidratāciju.
Pētījuma aktualitāte: Ūdens ir ļoti svarīgs veselībai, labsajūtai un normālai cilvēka ķermeņa darbībai. (Jequier,2010) Par vienu no nozīmīgākajiem ūdens zuduma rašanās iemesliem cilvēka organismā tiek uzskatīts treniņu process, tāpēc nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu, lai ūdens trūkums organismā tiktu kompensēts (Maughan, 2009). Dehidratācija vairumā gadījumu pasliktina sniegumu, ietekmē koncentrēšanās un atjaunošanās spējas. (Consensus Statement 2004). Ir vērtīgi noskaidrot fitnesa treneru un veselības sporta speciālistu zināšanas par šķidruma uzņemšanu, lai uzlabotu klientu rezultātus un tiktu vairoti zinoši un kompetenti speciālisti.
Pētījuma mērķis: Izpētīt fitnesa treneru zināšanas un priekšstatus par hidratāciju.
Pētījuma hipotēze: Fitnesa treneru zināšanas par hidratāciju, dehidratāciju un pārmērīgu hidratāciju ir nepietiekamas un neprecīzas.
Pētījuma populācija un metodes: Pētījuma aptaujā piedalījās 48 topoši vai jau esoši fitnesa treneri un kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” studenti un absolventi vecumā no 18 līdz 65 gadiem, respondentu dzimums netika izvēlēts kā noteicošais kritērijs.
Pētījuma metodes:
Aptauja, ar kuras palīdzību tika noskaidrotas kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” studentu un absolventu, un fitnesa treneru zināšanas un priekšstatus par hidratāciju.
Iegūto datu analīze, salīdzināšana.
Secinājumi:
Par pietiekamas hidratācijas simptomiem lielākā daļa fitnesa treneri ir informēti, taču 1/3 nepareizi nosauc dehidratācijas simptomus un 40% atbild nepareizi par pārmērīgas hidratācijas simptomiem.
Tikai 1/3 respondentu zina, kas veido kopējo ūdens patēriņu. 1/4 no kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” absolventiem vai studējošajiem un puse no citur kvalificētiem fitnesa treneriem.
Izvirzītā hipotēze apstiprinājās – fitnesa treneru zināšanas par hidratāciju, dehidratāciju un pārmērīgu hidratāciju ir nepietiekamas. Fitnesa treneriem, īpaši kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” pārstāvjiem nepieciešams pilnveidot zināšanas par to, kas veido kopējo ūdens patēriņu. Darba nosaukums: Veselības sporta speciālistu un fitnesa treneru zināšanas un priekšstati par hidratāciju. Pētījuma aktualitāte: Ūdens ir ļoti svarīgs veselībai, labsajūtai un normālai cilvēka ķermeņa darbībai. (Jequier,2010) Par vienu no nozīmīgākajiem ūdens zuduma rašanās iemesliem cilvēka organismā tiek uzskatīts treniņu process, tāpēc nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu, lai ūdens trūkums organismā tiktu kompensēts (Maughan, 2009). Dehidratācija vairumā gadījumu pasliktina sniegumu, ietekmē koncentrēšanās un atjaunošanās spējas. (Consensus Statement 2004). Ir vērtīgi noskaidrot fitnesa treneru un veselības sporta speciālistu zināšanas par šķidruma uzņemšanu, lai uzlabotu klientu rezultātus un tiktu vairoti zinoši un kompetenti speciālisti. Pētījuma mērķis: Izpētīt fitnesa treneru zināšanas un priekšstatus par hidratāciju. Pētījuma hipotēze: Fitnesa treneru zināšanas par hidratāciju, dehidratāciju un pārmērīgu hidratāciju ir nepietiekamas un neprecīzas. Pētījuma populācija un metodes: Pētījuma aptaujā piedalījās 48 topoši vai jau esoši fitnesa treneri un kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” studenti un absolventi vecumā no 18 līdz 65 gadiem, respondentu dzimums netika izvēlēts kā noteicošais kritērijs. Pētījuma metodes: Aptauja, ar kuras palīdzību tika noskaidrotas kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” studentu un absolventu, un fitnesa treneru zināšanas un priekšstatus par hidratāciju. Iegūto datu analīze, salīdzināšana. Secinājumi: Par pietiekamas hidratācijas simptomiem lielākā daļa fitnesa treneri ir informēti, taču 1/3 nepareizi nosauc dehidratācijas simptomus un 40% atbild nepareizi par pārmērīgas hidratācijas simptomiem. Tikai 1/3 respondentu zina, kas veido kopējo ūdens patēriņu. 1/4 no kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” absolventiem vai studējošajiem un puse no citur kvalificētiem fitnesa treneriem. Izvirzītā hipotēze apstiprinājās – fitnesa treneru zināšanas par hidratāciju, dehidratāciju un pārmērīgu hidratāciju ir nepietiekamas. Fitnesa treneriem, īpaši kvalifikācijas „Veselības sporta speciālists” pārstāvjiem nepieciešams pilnveidot zināšanas par to, kas veido kopējo ūdens patēriņu. |
Description: | Veselības sporta speciālists Health care sports specialist Izglītība, pedagoģija un sports Education, Pedagogy and Sports |
Appears in Collections: | Studējošo kvalifikācijas darbi |
Files in This Item:
File | Description | Size | Format | |
---|---|---|---|---|
pielikums_Annija_Udre.docx | Noslēguma darba pielikums | 20.32 kB | Unknown | View/Open Request a copy |
Sabiedribas_veselibas_un_socialas_labklajibas_fakultate_VSS_2021_Annija_Udre_043295.pdf | Kvalifikācijas darbs | 1.07 MB | Adobe PDF | View/Open Request a copy |
Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.