Browsing by Author "Groma, Valērija"

Now showing 1 - 20 of 43
  • No Thumbnail Available
    Item
    Alkohola un narkotisko vielu izraisītu CNS izmaiņu morfoloģiskā izpēte. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Skuja, Sandra; Groma, Valērija
    Bojājumi, ko izraisa psihoaktīvu vielu lietošana, ir cēlonis centrālās nervu sistēmas (CNS) darbības traucējumiem. Alkohola un atkarību izraisošu vielu iedarbību saista ar oksidatīvo stresu un dažādiem smadzeņu bojājumiem. Matrices metaloproteināzes (MMP), kas iesaistās ekstracelulārās matrices (ECM) komponentu šķelšanā, ir bieži analizētas smadzeņu patoloģiju pētījumos, tomēr nav pietiekoši izzinātas hroniska alkohola un narkotisko vielu lietošanas gadījumos. Jaunākie pētījumu rezultāti liecina par daudzfunkcionālo indukcijas faktoru iesaisti CNS izmaiņās atkarību izraisošu vielu lietošanas gadījumos. Šis pētījums ir veikts, lai izskaidrotu iespējamo šūnu jutību struktūras un ultrastruktūras līmenī dažādos smadzeņu rajonos hroniska alkohola un narkotisko vielu lietošanas gadījumos. Pētījumā izmantots smadzeņu audu autopsijas materiāls no cortex cerebri, corpus striatum un substantia nigra rajoniem, kā arī aknu audu autopsijas materiāls no 46 hroniskiem alkohola un 10 narkotisko vielu lietotājiem. Promocijas darbā iegūts novērtējums un noteikta rezultātu statistiskā ticamība neironu un glijas šūnu iesaistei smadzeņu ārpusšūnu matrices degradējošu enzīmu sintēzē, kas veikts, pierādot paaugstinātu MMP9 ekspresijas līmeni CNS visos izpētes rajonos gan hronisko alkohola, gan narkotisko vielu lietotāju grupās. Pētījumā atrasts apstiprinājums smadzeņu bojājumu korelācijām, nosakot oksidatīvā stresa marķiera superoksīda dismutāzes (SOD1) un MMP9 ekspresijas vērtības nigrālā (r=0,532, p<0,001), striatālā (r=0,327, p<0,001) un garozas rajona neironos (r=0,306, p<0,001). MMP9 nozīme šajās izmaiņās analizēta un salīdzināta ar ultrastrukturālām izmaiņām. Noteikts, ka toksisku vielu izraisīts oksidatīvais stress ietekmē šūnu oksidatīvās aizsardzības mehānismus, izraisot reaktīvi adaptīvas izmaiņas dažādu smadzeņu rajonu šūnu un aknu šūnu struktūrelementos, kas īpaši skar citoskeletu, mitohondrijus un iekššūnu membrānas. Šajā pētījumā ar imūnhistoķīmijas metodi noteikta heterogēna indukcijas faktoru ekspresija cortex cerebri un substantia nigra smadzeņu rajonos, iegūtie rezultāti izvērtēti līdztekus elektronmikroskopiskajiem novērojumiem. Izteiktāka neironu un glijas šūnu TUNEL reakcijas pozitivitāte konstatēta corpus striatum rajona pelēkajā vielā, bet glijas šūnu – zemgarozas baltās vielas rajonos. Ultrastrukturāli nervu šūnu ķermeņi neuzrāda neatgriezeniskas izmaiņas atšķirībā no to dendrītiskā zarojuma un glijas šūnām. Pētījuma rezultāti norāda, ka šāda atšķirīga uzvedība saistāma ar selektīvu atbildes reakciju uz alkohola un narkotisko vielu ierosinātām izmaiņām CNS. Līdzīga selektīva atbildes reakcija konstatēta, novērojot SOD1 imūnreaktivitātes samazināšanos substantia nigra baltās vielas rajonos, kas korelē ar elektronmikroskopiski atklātajām mielīna apvalka izmaiņām. Detektējot smadzenēs augstas koncentrācijas elementu sastāvu un nosakot “pamata” ķīmisko elementu – oglekļa (C) un skābekļa (O) pīķus, var pielietot enerģiju dispersās rentgenmikroanalīzes (EDX) metodi. Ar šo metodi iespējams noteikt arī mazākās koncentrācijās esošos fosforu (P), sēru (S) un kalciju (Ca), kā arī analizēt Ca koncentrācijas izmaiņas atšķirīgās smadzeņu struktūrās.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Alkohola un narkotisko vielu izraisītu CNS izmaiņu morfoloģiskā izpēte. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Skuja, Sandra; Groma, Valērija
    Bojājumi, ko izraisa psihoaktīvu vielu lietošana, ir cēlonis centrālās nervu sistēmas (CNS) darbības traucējumiem. Alkohola un atkarību izraisošu vielu iedarbību saista ar oksidatīvo stresu un dažādiem smadzeņu bojājumiem. Matrices metaloproteināzes (MMP), kas iesaistās ekstracelulārās matrices (ECM) komponentu šķelšanā, ir bieži analizētas smadzeņu patoloģiju pētījumos, tomēr nav pietiekoši izzinātas hroniska alkohola un narkotisko vielu lietošanas gadījumos. Jaunākie pētījumu rezultāti liecina par daudzfunkcionālo indukcijas faktoru iesaisti CNS izmaiņās atkarību izraisošu vielu lietošanas gadījumos. Šis pētījums ir veikts, lai izskaidrotu iespējamo šūnu jutību struktūras un ultrastruktūras līmenī dažādos smadzeņu rajonos hroniska alkohola un narkotisko vielu lietošanas gadījumos. Pētījumā izmantots smadzeņu audu autopsijas materiāls no cortex cerebri, corpus striatum un substantia nigra rajoniem, kā arī aknu audu autopsijas materiāls no 46 hroniskiem alkohola un 10 narkotisko vielu lietotājiem. Promocijas darbā iegūts novērtējums un noteikta rezultātu statistiskā ticamība neironu un glijas šūnu iesaistei smadzeņu ārpusšūnu matrices degradējošu enzīmu sintēzē, kas veikts, pierādot paaugstinātu MMP9 ekspresijas līmeni CNS visos izpētes rajonos gan hronisko alkohola, gan narkotisko vielu lietotāju grupās. Pētījumā atrasts apstiprinājums smadzeņu bojājumu korelācijām, nosakot oksidatīvā stresa marķiera superoksīda dismutāzes (SOD1) un MMP9 ekspresijas vērtības nigrālā (r=0,532, p<0,001), striatālā (r=0,327, p<0,001) un garozas rajona neironos (r=0,306, p<0,001). MMP9 nozīme šajās izmaiņās analizēta un salīdzināta ar ultrastrukturālām izmaiņām. Noteikts, ka toksisku vielu izraisīts oksidatīvais stress ietekmē šūnu oksidatīvās aizsardzības mehānismus, izraisot reaktīvi adaptīvas izmaiņas dažādu smadzeņu rajonu šūnu un aknu šūnu struktūrelementos, kas īpaši skar citoskeletu, mitohondrijus un iekššūnu membrānas. Šajā pētījumā ar imūnhistoķīmijas metodi noteikta heterogēna indukcijas faktoru ekspresija cortex cerebri un substantia nigra smadzeņu rajonos, iegūtie rezultāti izvērtēti līdztekus elektronmikroskopiskajiem novērojumiem. Izteiktāka neironu un glijas šūnu TUNEL reakcijas pozitivitāte konstatēta corpus striatum rajona pelēkajā vielā, bet glijas šūnu – zemgarozas baltās vielas rajonos. Ultrastrukturāli nervu šūnu ķermeņi neuzrāda neatgriezeniskas izmaiņas atšķirībā no to dendrītiskā zarojuma un glijas šūnām. Pētījuma rezultāti norāda, ka šāda atšķirīga uzvedība saistāma ar selektīvu atbildes reakciju uz alkohola un narkotisko vielu ierosinātām izmaiņām CNS. Līdzīga selektīva atbildes reakcija konstatēta, novērojot SOD1 imūnreaktivitātes samazināšanos substantia nigra baltās vielas rajonos, kas korelē ar elektronmikroskopiski atklātajām mielīna apvalka izmaiņām. Detektējot smadzenēs augstas koncentrācijas elementu sastāvu un nosakot “pamata” ķīmisko elementu – oglekļa (C) un skābekļa (O) pīķus, var pielietot enerģiju dispersās rentgenmikroanalīzes (EDX) metodi. Ar šo metodi iespējams noteikt arī mazākās koncentrācijās esošos fosforu (P), sēru (S) un kalciju (Ca), kā arī analizēt Ca koncentrācijas izmaiņas atšķirīgās smadzeņu struktūrās.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Bazālo šūnu karcinomas patoģenēzes un lokālo recidīvu attīstības īpatnības galvas un kakla rajonā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Moisejenko-Goluboviča, Jeļena; Groma, Valērija; Ivanova, Anna
    Ultravioletais starojums ir pazīstams kā viens no galvenajiem ādas ļaundabīgo audzēju izraisītājiem, tostarp bazālo šūnu karcinomas (BŠK) gadījumā, kas ir visizplatītākais ādas vēža veids. Bieži attīstoties galvas un kakla rajonā, BŠK izpaužas ar dziļu audu invāziju un recidivēšanu, tāpēc svarīgi ir noteikt klīniskos, dermatoskopiskos un morfoloģiskos kritērijus dažādām BŠK formām, jo to kļūdaina interpretācija izraisa nepareizas ārstēšanas taktikas izvēli, audzēja progresēšanu un recidīvu. Ultravioletais starojums nav vienīgais predispozīcijas faktors, taču saules gaisma ir arī svarīga vispārējai veselībai un D vitamīna sintēzei ādā, jo novirzes no optimālā D vitamīna līmeņa saista ar noslieci uz BŠK attīstību. Iepriekš veiktie pētījumi ir norādījuši uz nepieciešamību novērtēt primāro un recidivējošo BŠK, pamatojoties uz izpratni par tās morfoloģisko uzbūvi, mikrovides bioloģiju. Uzkrātie literatūras dati liecina, ka D vitamīns antagonizē Sonic Hedgehog (SHh) signālu pārraidi, tāpēc tam ir nozīmīga aizsargājoša loma BŠK attīstībā. Šajā pētījumā tika novērtēta gan primāro, gan recidivējošo galvas un kakla BŠK izplatība un īpatnības 79 pacientiem; BŠK dermatoskopiskie kritēriji; D vitamīna līmenis asinīs un D vitamīna saistošā proteīna (DVP) ekspresija BŠK; tika imūnhistoķīmiski novērtēti bazālās membrānas (BM) komponenti ‒ IV tipa kolagēns un laminīns; analizētas audzēja šūnu un tā mikrovides (AM) īpatnības, pētot alfa-gludo muskuļu aktīna (a-GMA), podoplanīna (PDPN) un SHh ekspresiju BŠK. Tika noskaidroti biežākie dermatoskopiskie kritēriji visiem BŠK tipiem, noteikti ādas epitēlija BM integritātes bojājumi, novērota peritumorālās un visas stromas a-GMA reaktivitātes palielināšanās jauktā un recidivējošā BŠK. Pētījumā tika noteikta izteikta SHh ekspresijas līmeņa paaugstināšanās BŠK agresīvajos variantos ‒ infiltratīvajos, jauktajos un mikronodulārajos. Gan primāro, gan recidivējošo galvas un kakla BŠK pacientu kohortā tika noteikts D vitamīna deficīts. BŠK pacientiem netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība starp vīriešiem un sievietēm D vitamīna līmeņa rādītājos asins serumā. Augstāks D vitamīna līmenis novērots mazāka izmēra un zemākas agresivitātes BŠK. Imūnhistoķīmiski DVP ekspresija bija augstāka, turklāt negatīvi korelēja ar SHh mazāk agresīvos audzēju veidos, proti, virspusējās un nodulārās BŠK, kas var liecināt par D vitamīna aizsargfunkciju.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Bazālo šūnu karcinomas patoģenēzes un lokālo recidīvu attīstības īpatnības galvas un kakla rajonā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Moisejenko-Goluboviča, Jeļena; Groma, Valērija; Ivanova, Anna
    Ultravioletais starojums ir pazīstams kā viens no galvenajiem ādas ļaundabīgo audzēju izraisītājiem, tostarp bazālo šūnu karcinomas (BŠK) gadījumā, kas ir visizplatītākais ādas vēža veids. Bieži attīstoties galvas un kakla rajonā, BŠK izpaužas ar dziļu audu invāziju un recidivēšanu, tāpēc svarīgi ir noteikt klīniskos, dermatoskopiskos un morfoloģiskos kritērijus dažādām BŠK formām, jo to kļūdaina interpretācija izraisa nepareizas ārstēšanas taktikas izvēli, audzēja progresēšanu un recidīvu. Ultravioletais starojums nav vienīgais predispozīcijas faktors, taču saules gaisma ir arī svarīga vispārējai veselībai un D vitamīna sintēzei ādā, jo novirzes no optimālā D vitamīna līmeņa saista ar noslieci uz BŠK attīstību. Iepriekš veiktie pētījumi ir norādījuši uz nepieciešamību novērtēt primāro un recidivējošo BŠK, pamatojoties uz izpratni par tās morfoloģisko uzbūvi, mikrovides bioloģiju. Uzkrātie literatūras dati liecina, ka D vitamīns antagonizē Sonic Hedgehog (SHh) signālu pārraidi, tāpēc tam ir nozīmīga aizsargājoša loma BŠK attīstībā. Šajā pētījumā tika novērtēta gan primāro, gan recidivējošo galvas un kakla BŠK izplatība un īpatnības 79 pacientiem; BŠK dermatoskopiskie kritēriji; D vitamīna līmenis asinīs un D vitamīna saistošā proteīna (DVP) ekspresija BŠK; tika imūnhistoķīmiski novērtēti bazālās membrānas (BM) komponenti ‒ IV tipa kolagēns un laminīns; analizētas audzēja šūnu un tā mikrovides (AM) īpatnības, pētot alfa-gludo muskuļu aktīna (a-GMA), podoplanīna (PDPN) un SHh ekspresiju BŠK. Tika noskaidroti biežākie dermatoskopiskie kritēriji visiem BŠK tipiem, noteikti ādas epitēlija BM integritātes bojājumi, novērota peritumorālās un visas stromas a-GMA reaktivitātes palielināšanās jauktā un recidivējošā BŠK. Pētījumā tika noteikta izteikta SHh ekspresijas līmeņa paaugstināšanās BŠK agresīvajos variantos ‒ infiltratīvajos, jauktajos un mikronodulārajos. Gan primāro, gan recidivējošo galvas un kakla BŠK pacientu kohortā tika noteikts D vitamīna deficīts. BŠK pacientiem netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība starp vīriešiem un sievietēm D vitamīna līmeņa rādītājos asins serumā. Augstāks D vitamīna līmenis novērots mazāka izmēra un zemākas agresivitātes BŠK. Imūnhistoķīmiski DVP ekspresija bija augstāka, turklāt negatīvi korelēja ar SHh mazāk agresīvos audzēju veidos, proti, virspusējās un nodulārās BŠK, kas var liecināt par D vitamīna aizsargfunkciju.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Chronic alcohol abuse is implicated in the oxidative stress and the changes in the neurotrophic factor receptor expression in the human CNS
    (2012-12-01) Skuja, Sandra; Groma, Valērija; Kleina, Regīna; Institute of Anatomy and Anthropology; Department of Pathology
    Alcohol abuse and alcoholism induce brain damage, and, in some cases, neurodegeneration. The pathogenesis of the alcohol-induced injury of the CNS is a complex process in which oxidative stress plays an essential role. Alcohol increases the formation of reactive oxygen species and affects the antioxidant defense system of the brain. It is well known that oxidative stress induces apoptosis in neurons, as well as in other cell types. Neurotropins and their receptors have a crucial role in neural regulation. The aim of this study is an overall analysis of the CNS neuronal and glial cell death and the oxidative status by the use of immunohistochemical methods.Three different CNS regions cortical, subventricular and basal ganglia were analyzed in the autopsy samples obtained from 10 chronic alcohol abused patients. The immunohistochemical detection of oxidative damage was performed using anti-Cu/Zn SOD monoclonal antibody, neural activity - anti-NGFR (p75(NTR)) antibody, apoptosis the TUNEL reaction. Both, quantitative and semiquantitative estimations were used for the evaluation of results. The subventricular zone was characterized by a negative (75%) and a moderate (25%) astroglial SOD1 expression, the basal ganglia region by strong (43%), moderate (43%), and low (14%) neuronal and moderate (71%) and low (29%) astroglial SOD1 expression, whereas, the cortex by strong (33%) and moderate (66%) neuronal and moderate (67%), low (17%) and negative (17%) astroglial expression. The SOD1 expression was not detected in oligodendroglia and ependymocytes. Brain regions showed variability in the apoptotic cell death rates. Neuronal TUNEL-positive staining in basal ganglia was higher than in the cerebral cortex. TUNEL-positive astrocytes were detected in the white matter, more frequently in the basal ganglia region when compared to the cortex. The apoptosis marker was nearly absent in ependymal and oligodendroglial cells. The rate of TUNEL-positive cortex endothelial cells was detected at 7.9% level in the case of chronic alcohol abuse. Neuronal processes showed heterogeneous NGFR expression: in the cortex, basal ganglia and the subventricular zone (negative/low), whereas the subcortex and the white matter - moderate and moderate/strong, accordingly. Alcohol-induced CNS vulnerability is related to the increase in oxidative stress; furthermore, it suggests an increased risk of neurodegeneration for neuronal and glial cells.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Cilvēka papilomas vīrusa ietekme uz galvas un kakla vēzi: izplatības un prognostiskās nozīmes izpēte. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Lifšics, Andrejs; Groma, Valērija; Murovska, Modra
    Galvas un kakla plakanšūnu karcinoma (GKPK) ir septītā visizplatītākā vēža forma pasaulē. Nozīmīgi riska faktori GKPK attīstībā ir tabakas smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Tomēr precīza cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ietekme uz GKPK pacientu dzīvildzi, īpaši pacientiem ar balsenes plakanšūnu karcinomu (BPK) un hypopharynx plakanšūnu karcinomu (HPPK), joprojām nav pilnībā skaidra. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt CPV infekcijas prevalenci (HPV DNS, E6/E7 mRNS) pacientiem ar diagnosticētām oropharynx plakanšūnu karcinomu (OPPK), HPPK un BPK un saprast CPV infekcijas lomu šo audzēju attīstībā un pacientu dzīvildzē, izvērtējot audzēju supresoru proteīnu (p16 un p53) un CPV16 E6 un E7 onkoproteīnu imūnhistoķīmisko ekspresiju. Promocija darba pirmajā daļā tika iekļauts retrospektīvs pētījums par 247 pacientiem ar histoloģiski apstiprinātu OPPK. Šajā pētījumā galvenais mērķis bija izvērtēt kopējo un slimības specifisko dzīvildzi, kā arī veikt histopatoloģisku audzēju analīzi. Kaplana-Meijera dzīvildzes analīzes rezultāti norādīja uz labākiem izdzīvošanas rezultātiem sieviešu dzimtes pacientiem, gados jaunākiem pacientiem bez kaitīgiem ieradumiem (smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana), tiem, kuriem bija veikta operācija un kuri saņēma staru terapiju, kā arī pacientiem ar mazāku primāro audzēju un zemāku slimības stadiju. Cox regresijas analīze atklāja samazinātu agrīnas nāves risku pacientiem ar zemāku T pakāpi, bez reģionālām metastāzēm (N0) un bez kaitīgiem ieradumiem, kā arī tiem, kuriem bija veikta operācija un kuri saņēma staru terapiju. Lielākā daļa pētījumā iekļauto OPPK pacientu bija ar aukslēju mandeļu vai mēles pamatnes audzējiem, taču audzēja lokalizācija nekorelēja ar vidējo izdzīvošanas laiku vai izdzīvošanas rezultātiem. Būtiski sliktāka kopējā un slimības specifiskā dzīvildze bija pacientiem ar rīkles sienas un aukslēju mandeļu vēžiem salīdzinājumā ar audzējiem, kas lokalizēti mīkstajās aukslējās. Audzēja histoloģiskais variants ievērojami neietekmēja kopējo un slimības specifisko dzīvildzi, savukārt izvēlētajiem ārstēšanas veidiem bija ievērojama ietekme uz dzīvildzi. Promocijas darba otrajā daļā tika veikta 106 GKPK paraugu (34 OPPK, 41 BPK, 31 HPPK) imūnhistoķīmiskā (p16, p53, HPV16 E6/E7 proteīni) un molekulāri bioloģiskā (CPV DNS un E6/E7 mRNS) izmeklēšana, kā arī veikta šo pacientu klīniskā izvērtēšana un analīze. Lai izvērtētu un salīdzinātu dažādas molekulāri bioloģiskās izmeklēšanas metodes CPV noteikšanai no parafīnā ieguldīto audu iegūtajā nukleīnskābju materiālā, tika izmeklēts 31 formalīnā fiksēts parafīnā ieguldīts HPPK paraugs. Divas reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodes, Anyplex II HPV28 un Sacace HPV High-Risk Screen Real-TM Quant, demonstrēja statistiski stipru rezultātu saskaņu. Tika konstatēta mērena pozitīva korelācija starp Anyplex II HPV28 semikvantitatīvajiem rezultātiem un Sacace kvantitatīvajiem rezultātiem. Pielietotie nukleīnskābju ekstrakcijas komplekti ir viegli izmantojami un uzticami, lai izgūtu kvalitatīvu materiālu no parafīnā ieguldītiem audiem turpmākai molekulārai izmeklēšanai. Reālā laika PĶR testi, kas mērķēti uz īsāku DNS fragmentu noteikšanu, ir efektīvi un uzticami CPV ģenētiskā materiāla atklāšanā parafīnā ieguldīto audu paraugos. Tālākā 106 GKPK paraugu izmeklēšana atklāja, ka CPV16 ir visizplatītākais augsta riska CPV tips šajos paraugos. CPV16 izplatība bija attiecīgi 26/34 (76,47 %), 22/41 (53,66 %) un 20/31 (64,52 %) OPPK, BPK un HPPK gadījumā. CPV16 E6/E7 mRNS tika konstatētas 15/26 (57,7 %) OPPK, 2/22 (9 %) BPK un 0/20 HPPK CPV16-pozitīvajos paraugos. CPV16 E6 proteīna pozitivitāte tika imūnhistoķīmiski apstiprināta 44/106 (41,5 %) GKPK paraugos, savukārt HPV16 E7 proteīna pozitivitāte bija novērojama 39/106 (36,8 %) GKPK paraugos. CPV DNS klātbūtne (augsta un zema riska CPV veidi) audzējā bija saistīta ar labākiem piecu gadu kopējās un slimības specifiskās dzīvildzes rādītājiem pacientiem ar OPPK un BPK. CPV16 E6 proteīna un p16 proteīna imūnhistoķīmiskā pozitivitāte bija saistīta ar labākiem izdzīvošanas rezultātiem gan Kaplana-Meijera analīzē OPPK gadījumā, gan Cox analīzē OPPK un HPPK gadījumos. Turklāt p53 pozitivitāte bija saistīta ar labāku dzīvildzi tieši OPPK gadījumā. Šis pētījums ir sniedzis svarīgu informāciju par CPV prevalenci un nozīmi GKPK gadījumā, tomēr ir nepieciešami papildu pētījumi, lai padziļināti izpētītu CPV (augsta un zema riska) lomu neorofaringeālu GKPK attīstībā un šo pacientu dzīvildzē. Papildus ir nepieciešami pētījumi, lai izvērtētu CPV16 E6 proteīna imūnhistoķīmiskās ekspresijas prognostisko vērtību, īpaši OPPK un HPPK gadījumos.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Clinical Course, Treatment Outcome, Cellular, and Molecular Biology Findings in Cases of Infective Endocarditis Caused by Various Microorganisms Among Cardiac Surgery Patients. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2024) Meidrops, Kristiāns; Stradiņš, Pēteris; Groma, Valērija
    Infective endocarditis is a life-threatening disease characterized by microorganism-induced damage to the endocardium. There can be several potential causative microorganisms, although some are more commonly detected than others. Consequently, the aetiology, manifestations, course, and outcome of the disease can vary. Regardless of the aetiology, the most common reasons why patients are at risk are uncontrolled systemic or local infection, systemic or pulmonary vegetation embolism, and heart failure caused by valve damage. It has long been believed that bacteraemia and existing endothelial damage play a major role in the pathogenesis of infective endocarditis. Therefore, the diagnosis of infective endocarditis is also based on the detection of the pathogen in the blood and imaging studies that demonstrate endocardial involvement in the process. With the advancement of technology, diagnostic and research possibilities have expanded. As a result, potentially new significant elements in the pathogenesis of infective endocarditis have emerged, enabling more accurate diagnosis, prediction of unfavorable outcomes and risk factors, as well as increased treatment effectiveness. In this doctoral thesis, the clinical course, treatment outcomes, cellular and molecular biology findings in cases of infective endocarditis caused by various microorganisms in cardiac surgical patients were identified. An analysis of data from patients operated on in Latvia was conducted, including identification of the most common causative agents, risk factors, and outcomes. Analysis of the excised valves was performed morphologically using light microscopy and electron microscopy. Neutrophilic leukocyte activation markers were identified using immunohistochemistry, indicating neutrophilic leukocyte and neutrophil extracellular trap involvement in the pathogenesis process. Overall, the intrahospital mortality for operated patients with infective endocarditis was 11.2 %, but the long-term prognosis was 21.7 % after one year and 28.7 % after three years. Perivalvular infection prevalence was independently associated with an increased risk of intrahospital mortality. None of the laboratory indicators were independently prognostic for intrahospital mortality. There were no statistically significant differences between the blood culture-positive and negative endocarditis groups in terms of intrahospital mortality, intrahospital and intensive care unit stay, as well as three-year mortality. The most commonly encountered microorganism in the blood culture-positive endocarditis group was S. aureus. It was associated with significantly higher intrahospital mortality (RR coefficient of 3.332 and 4.408 in univariate and multivariate analyses, respectively) compared to other disease-causing microorganisms. Unlike E. faecalis, S. aureus is also associated with worse long-term prognosis in patients with infective endocarditis after cardiac surgery. In cases of blood culture-negative endocarditis 16S rRNA Next-Generation Sequencing is a useful technology for diagnosing the causative agent. Among blood culture-negative infective endocarditis cases, a large portion of the causative agents are Bartonella spp. These patients more frequently have a history of alcoholism, higher creatinine and BNP levels, lower ejection fraction of the left ventricle, lower glucose levels, leukocyte and platelet counts. There were differences in Bartonella spp. and non-Bartonella spp. infective endocarditis valvular vegetation morphology. On the contrary of control group patients’ cardiac valves a high level of neutrophilic leukocyte activation markers was observed. When compared, marker expression was significantly higher in non-Bartonella spp. infective endocarditis patients group.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Dažādu ādas lichen planus klīniski morfoloģisko apakštipu patoģenētisko mehānismu izpēte. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2018) Upeniece, Ilze; Groma, Valērija; Mikažāns, Ingmārs
    Ādas lichen planus ir viena no izplatītākajām dermatozēm, kuru raksturo niezoši, dažādas formas un lieluma, violeti sārti, plakani mezgliņi. Pamatojoties uz izsitumu morfoloģiju un izplatību, mūsdienās izšķir vairākus lichen planus variantus. Dermatoskopija ir papildu metode slimības diagnostikā, un iegūtie dati varētu tikt arī izmantoti slimības gaitas un prognozes analīzei. Lichen planus pamatā ir vairāki patoģenētiskie mehānismi, kuru izpētē joprojām liela nozīme ir dažādām morfoloģijas metodēm. Šis pētījums veikts, lai padziļinātu zināšanas par slimības patoģenētiskajiem mehānismiem, kompleksi izmantojot instrumentālās un morfoloģiskās metodes slimības izpētē. Pētījumā apkopoti lichen planus slimnieku klīniskie dati, tādējādi raksturojot slimības izplatību, nosakot dzimuma un vecuma tendences, kā arī slimības radīto sūdzību biežumu. Iegūto datu korelāciju izpētē noteikts skarto ādas anatomisko lokalizāciju biežums. Lietojot mūsdienīgas diagnostikas metodes, veikta ādas bojājumu virsmas mikroskopija, lai izvērtētu slimības aktivitāti un prognozi, nosakot asinsvadu un pigmentētās struktūras. Lichen planus histoloģiskajā analīzē ar rutīnas krāsošanas metodi tika iegūti dati par šūnu izmaiņām epidermā, iekaisumu dermā un saistaudu izmaiņām. Iegūtie dati raksturoja slimības aktivitātes pakāpi un pamatoja to iedalījumu apakštipos. Izmantojot imūnhistoķīmisko metodi, tika noteikta un analizēta metaloproteināzes-9, citokeratīna-15 un S100 kalciju saistoša proteīna ekspresija un to saturošo imūnreaktīvo šūnu daudzums. Izmantojot TUNEL metodi, tika noteikta un kvantitēta šūnu bojāejas intensitāte un tās lokalizācija. Noteikta statistiskā ticamība MMP-9 ekspresijas paaugstinātai klātesamībai lichen planus epidermas dziļajos slāņos salīdzinājumā ar veselo kontroli. Tika atrasts, ka CK15 vāji ekspresējas mata folikula saknes ārējā un iekšējā makstī, bazālajā epidermas slānī un ekrīnajos dziedzeros. Izteikti atšķirīgs apoptozes indekss starp epidermas slāņiem noteikts pie skalpa folikulu lichen planus to pavadīja arī izteikta S100 imūnā reaktivitāte. Šūnu izmaiņu īpatnības un to saistība ar lichen planus patoģenēzi tika papildus analizēti ar elektronmikroskopiju. Salīdzinot pasaules literatūras datus ar pētījumā iegūtajiem klīniskajiem, dermatoskopiskajiem un morfoloģiskajiem rezultātiem, tika spriests par slimības atšķirībām raksturlielumos starp dažādiem lichen planus apakštipiem. Tika izvērtēti iespējamie slimības gaitas un prognostiskie rādītāji, kā arī padziļinātas zināšanas par šīs slimības patoģenēzi.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Dažādu ādas lichen planus klīniski morfoloģisko apakštipu patoģenētisko mehānismu izpēte. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2018) Upeniece, Ilze; Groma, Valērija; Mikažāns, Ingmārs
    Ādas lichen planus ir viena no izplatītākajām dermatozēm, kuru raksturo niezoši, dažādas formas un lieluma, violeti sārti, plakani mezgliņi. Pamatojoties uz izsitumu morfoloģiju un izplatību, mūsdienās izšķir vairākus lichen planus variantus. Dermatoskopija ir papildu metode slimības diagnostikā, un iegūtie dati varētu tikt arī izmantoti slimības gaitas un prognozes analīzei. Lichen planus pamatā ir vairāki patoģenētiskie mehānismi, kuru izpētē joprojām liela nozīme ir dažādām morfoloģijas metodēm. Šis pētījums veikts, lai padziļinātu zināšanas par slimības patoģenētiskajiem mehānismiem, kompleksi izmantojot instrumentālās un morfoloģiskās metodes slimības izpētē. Pētījumā apkopoti lichen planus slimnieku klīniskie dati, tādējādi raksturojot slimības izplatību, nosakot dzimuma un vecuma tendences, kā arī slimības radīto sūdzību biežumu. Iegūto datu korelāciju izpētē noteikts skarto ādas anatomisko lokalizāciju biežums. Lietojot mūsdienīgas diagnostikas metodes, veikta ādas bojājumu virsmas mikroskopija, lai izvērtētu slimības aktivitāti un prognozi, nosakot asinsvadu un pigmentētās struktūras. Lichen planus histoloģiskajā analīzē ar rutīnas krāsošanas metodi tika iegūti dati par šūnu izmaiņām epidermā, iekaisumu dermā un saistaudu izmaiņām. Iegūtie dati raksturoja slimības aktivitātes pakāpi un pamatoja to iedalījumu apakštipos. Izmantojot imūnhistoķīmisko metodi, tika noteikta un analizēta metaloproteināzes-9, citokeratīna-15 un S100 kalciju saistoša proteīna ekspresija un to saturošo imūnreaktīvo šūnu daudzums. Izmantojot TUNEL metodi, tika noteikta un kvantitēta šūnu bojāejas intensitāte un tās lokalizācija. Noteikta statistiskā ticamība MMP-9 ekspresijas paaugstinātai klātesamībai lichen planus epidermas dziļajos slāņos salīdzinājumā ar veselo kontroli. Tika atrasts, ka CK15 vāji ekspresējas mata folikula saknes ārējā un iekšējā makstī, bazālajā epidermas slānī un ekrīnajos dziedzeros. Izteikti atšķirīgs apoptozes indekss starp epidermas slāņiem noteikts pie skalpa folikulu lichen planus to pavadīja arī izteikta S100 imūnā reaktivitāte. Šūnu izmaiņu īpatnības un to saistība ar lichen planus patoģenēzi tika papildus analizēti ar elektronmikroskopiju. Salīdzinot pasaules literatūras datus ar pētījumā iegūtajiem klīniskajiem, dermatoskopiskajiem un morfoloģiskajiem rezultātiem, tika spriests par slimības atšķirībām raksturlielumos starp dažādiem lichen planus apakštipiem. Tika izvērtēti iespējamie slimības gaitas un prognostiskie rādītāji, kā arī padziļinātas zināšanas par šīs slimības patoģenēzi.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Demonstration of collagen type VI and alpha-smooth muscle actin in renal fibrotic injury in man
    (1998-02) Groma, Valērija; Rīga Stradiņš University
    Background. Overproduction of collagenous fibres types I and III is a common finding of fibrotic injury. Collagen type VI is generally associated with type I. Appearance of fibroblasts expressing alpha-smooth muscle actin (ASMA) and their role in fibrogenesis has been partly defined. However, correlation between renal fibroblasts and accumulation of microfibrillar collagen type VI, as well as its exact distribution, is not fully delineated. This study was undertaken to investigate these issues using a complex morphological approach. Methods. Morphological examination included immunohistochemical detection of the collagen type VI and ASMA, relying on a streptavidin-biotin-peroxidase-based technique, and electron microscopy. Results. Collagen type VI was strongly expressed in areas of fibrotic injury, although mild expression was always revealed in renal interstitium. Glomerular immunoreactivity with the anti-collagen type VI antibody was almost nil excepting cases of diabetic glomerulosclerosis and amyloid nephrosis. Glomerular nodules in cases of diabetes displayed intense reactivity. Mesangial, as well as discontinuous peripheral deposition of collagen along the glomerular basement membrane, was noticed in case of amyloidosis. Ultrastructurally, cross-banded collagen microfibrils were found in renal interstitium in close association with the fibroblast membrane. Moreover, fibrillar elements revealing tubular structure and fine filamentous material were observed between cross-banded microfibrils. Some of fibroblasts exhibited bundles of microfilaments in their cytoplasm. An increased number of ASMA-positive cells was detected in fibrotic interstitium. An intense concentric network made up of actin-bearing cells surrounded glomerular capillaries in the case of crescentic glomerular lesions. Conclusions. Markedly increased deposition of collagen type VI takes place in renal fibrotic lesions. Simultaneously, interstitial fibrotic areas appeared to contain a great number of fibroblasts sharing morphological characteristics of classic fibroblasts and smooth muscle cells. Detailed examination of coexistence of these two interstitial phenomena should further clarify the cellular mechanisms involved in renal interstitial fibrosis.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Detection and genotyping of human papillomavirus in hypopharyngeal carcinoma samples
    (2021-02-01) Lifšics, Andrejs; Čistjakovs, Maksims; Groma, Valērija; Murovska, Modra; Department of Otorhinolaryngology; Institute of Microbiology and Virology; Institute of Anatomy and Anthropology
    The incidence of hypopharyngeal cancer globally is about 0.8 per 100 000. Globally, approximately 38 000 cases of head and neck cancer are considered yearly to be high-risk human papillomavirus (HR-HPV) related. Biopsy material fixation in formalin and embedding in paraffin (FFPE) creates many challenges. The extraction of nucleic acid material requires a more complicated approach, and often the extracted DNA is fragmented. The aim of the study was to compare several HR-HPV detection methods in nucleic acid material extracted from FFPE samples. The extracted DNA was analysed with different molecular biology methods to assess DNA quality and to determine the presence of HPV DNA with various HPV detection systems. The results were compared and statistically analysed. There was good agreement between two real-time PCR methods — Anyplex II HPV28 and Sacace HPV High-Risk Screen Real-TM Quant. We failed to reach a conclusion on agreement between real-time PCR methods and HPV16 type-specific primer PCR. There was moderate positive correlation between Anyplex II HPV28 semiquantitative results and Sacace quantitative results. We suggest that real-time PCR assays detecting smaller DNA amplicons are good and reliable methods for detecting HPV genetic material in FFPE samples.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Eradication of damaged keratinocytes in cutaneous lichen planus forms demonstrated by evaluation of epidermal and follicular expression of CK15, indices of apoptosis and regulatory protein S100
    (2016) Upeniece, Ilze; Groma, Valērija; Skuja, Sandra; Cauce, Vinita; Department of Dermatology and Venereology; Joint Laboratory of Electron Microscopy; Institute of Anatomy and Anthropology; Department of Physics
    The study of cytoskeleton arrangement and its contribution to survival of cell-to-cell contacts appears to be essential for understanding of numerous cellular and tissue processes. Applying CK15, S100 labeling and TUNEL reaction to cutaneous lichen planus subtypes, we found CK15 expression in the outer and inner root sheath of hair follicles, the basal epidermal layer, and eccrine glands. Its follicular expression was decreased in nearby inflammatory infiltrates. The CK15 immu-nopositivity was mostly described as weak (92.3%) for lichen planus but equally subdivided into weak, moderate and strong in lichen planopilaris (χ2 = 32.514; df = 4; p < 0.001). The greatly varying apoptotic index was the highest in the lichen planopilaris involving the scalp: 81.2 ±10.7; 87.8 ±10.7 and 88.0 ±10.5 for the basal, spinous and upper epidermal layers, respectively. S100 positive epidermal and follicular cells did not differ in the lesions demonstrated in the study groups; still immunoreactivity was more pronounced in the scalp region of lichen planopilaris. Damage of cell-to-cell contacts was confirmed by electron microscopy. Apart from immunocyte-mediated keratinocyte death, cytoskeleton-based injury and loss of cell-to-cell and matrix contacts may be of great importance, leading to eradication of degrading cells and thus contributing to the pathogenesis of lichen planus.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Etiology, Risk Factors and Clinical Outcomes in Infective Endocarditis Patients Requiring Cardiac Surgery
    (2022-04-01) Meidrops, Kristiāns; Burkhardt, Franziska Johanna; Osipovs, Janis Davis; Petrošina, Eva; Groma, Valērija; Stradiņš, Pēteris; Rīga Stradiņš University
    Background: Infective endocarditis, which may be caused by various microbial agents, severely affects the innermost layer of the heart and often leads to poor clinical outcomes. The purpose of this study was to investigate the etiology, risk factors and short and long-term outcomes of infective endocarditis caused by various bacterial agents in patients requiring cardiac surgery. Methods: One hundred and forty-four patients aged 18 years or above with indications for cardiac surgery due to S. aureus, Streptococcus spp., E. faecalis or coagulase-negative staphylococci caused infective endocarditis were included in this study. Results: S. aureus, Streptococcus spp., E. faecalis and coagulase-negative staphylococci were the causative agents of infective endocarditis in 44 (30.6%), 35 (24.3%), 33 (22.9%) and 32 (22.2%) patients, respectively. The presence of bicuspid aortic valve was the most common predisposing factor confirmed in 19 (23.5%), whereas intravenous drug usage was the most common in 17 (11.8%) patients. No significant differences in intrahospital mortality due to infective endocarditis caused by various bacterial agents were found, however, the worsening of long-term prognosis of endocarditis caused by S. aureus when compared to E. faecalis was confirmed (p = 0.03). The presence of S. aureus was associated with significantly higher rates of embolic complications (p = 0.003). The presence of coagulase-negative staphylococci was associated with prosthetic valve endocarditis (p = 0.015) and perivalvular complications (p = 0.024). Conclusions: In contrast to E. faecalis, the presence of S. aureus determines the worsening of the long-term mortality from infective endocarditis. Perivalvular complications are associated with the presence of coagulase-negative staphylococci.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Evaluation of Clinical Manifestations of Hemorrhoidal Disease, Carried Out Surgeries and Prolapsed Anorectal Tissues : Associations with ABO Blood Groups of Patients
    (2023-08) Fišere, Inese; Groma, Valērija; Svirskis, Šimons; Strautmane, Estere; Gardovskis, Andris; Department of Doctoral Studies; Institute of Anatomy and Anthropology; Institute of Microbiology and Virology
    Hemorrhoidal disease (HD) is a chronic multifactorial disease. Increased abdominal pressure, along with hyperperfusion, neovascularization, overexpression of inflammatory mediators, and dysbiosis, contributes to the development of HD. The deterioration of the anchoring connective tissue with reduced collagen content and altered collagen ratios, dilatation of blood vessels and thrombosis, muscle injury, and inflammation gradually lead to clinically manifesting prolapse and bleeding from hemorrhoids. The associations of the ABO blood types with a disease have been investigated for the upper gastrointestinal tract only. This study aimed to evaluate HD clinical manifestations, surgeries carried out, and the status of prolapsed anorectal tissues by exploring the associations with the patients’ ABO blood groups. Clinical and various morphological methods, combined with extensive bioinformatics, were used. The blood type 0, grade III and IV HD individuals constituted the largest group in a moderately-sized cohort of equally represented males and females studied and submitted to surgical treatment of hemorrhoids. There were significantly more complaints reported by HD females compared to males (p = 0.0094). The Longo technique appeared mostly used, and there were proportionally more surgeries performed below the dentate line for HD individuals with blood type 0 compared to other blood type patients (24% vs. 11%). HD males were found to present with significantly more often inflamed rectal mucosa (p < 0.05). Loosening and weakening of collagenous components of the rectal wall combined with vascular dilation and hemorrhage was found to differ in 0 blood type HD individuals compared to other types. HD males were demonstrated to develop the ruptures of vascular beds significantly more often when compared to HD females (p = 0.0165). Furthermore, 0 blood type HD males were significantly more often affected by a disease manifested with tissue hemorrhage compared to the 0 blood type HD females (p = 0.0081). Collectively, the local status of chronically injured anorectal tissue should be considered when applying surgical techniques. Future studies could include patients with HD grades I and II to gain a comprehensive understanding of the disease progression, allowing for a comparison of tissue changes at different disease stages.
  • No Thumbnail Available
    Item
    From Biomechanical Properties to Morphological Variations : Exploring the Interplay between Aortic Valve Cuspidity and Ascending Aortic Aneurysm
    (2024-07-19) Brečs, Ivars; Skuja, Sandra; Kasyanov, Vladimir; Groma, Valērija; Kalējs, Mārtiņš; Svirskis, Šimons; Ozolanta, Iveta; Stradiņš, Pēteris; Joint Laboratory of Electron Microscopy; Joint Laboratory of Traumatology and Orthopaedics; Faculty of Medicine; Institute of Microbiology and Virology
    Background: This research explores the biomechanical and structural characteristics of ascending thoracic aortic aneurysms (ATAAs), focusing on the differences between bicuspid aortic valve aneurysms (BAV-As) and tricuspid aortic valve aneurysms (TAV-As) with non-dilated aortas to identify specific traits of ATAAs. Methods: Clinical characteristics, laboratory indices, and imaging data from 26 adult patients operated on for aneurysms (BAV-A: n = 12; TAV-A: n = 14) and 13 controls were analyzed. Biomechanical parameters (maximal aortic diameter, strain, and stress) and structural analyses (collagen fiber organization, density, fragmentation, adipocyte deposits, and immune cell infiltration) were assessed. Results: Significant differences in biomechanical parameters were observed. Median maximal strain was 40.0% (control), 63.4% (BAV-A), and 45.3% (TAV-A); median maximal stress was 0.59 MPa (control), 0.78 MPa (BAV-A), and 0.48 MPa (TAV-A). BAV-A showed higher tangential modulus and smaller diameter, with substantial collagen fragmentation ( p < 0.001 vs. TAV and controls). TAV-A exhibited increased collagen density ( p = 0.025), thickening between media and adventitia layers, and disorganized fibers ( p = 0.036). BAV-A patients had elevated adipocyte deposits and immune cell infiltration. Conclusions: This study highlights distinct pathological profiles associated with different valve anatomies. BAV-A is characterized by smaller diameters, higher biomechanical stress, and significant collagen deterioration, underscoring the necessity for tailored clinical strategies for effective management of thoracic aortic aneurysm.
  • No Thumbnail Available
    Item
    From Low-Grade Inflammation in Osteoarthritis to Neuropsychiatric Sequelae : A Narrative Review
    (2022-12-16) Naumovs, Vladimrs; Groma, Valērija; Mednieks, Jānis; Institute of Anatomy and Anthropology; Department of Neurology and Neurosurgery
    Nowadays, osteoarthritis (OA), a common, multifactorial musculoskeletal disease, is considered to have a low-grade inflammatory pathogenetic component. Lately, neuropsychiatric sequelae of the disease have gained recognition. However, a link between the peripheral inflammatory process of OA and the development of neuropsychiatric pathology is not completely understood. In this review, we provide a narrative that explores the development of neuropsychiatric disease in the presence of chronic peripheral low-grade inflammation with a focus on its signaling to the brain. We describe the development of a pro-inflammatory environment in the OA-affected joint. We discuss inflammation-signaling pathways that link the affected joint to the central nervous system, mainly using primary sensory afferents and blood circulation via circumventricular organs and cerebral endothelium. The review describes molecular and cellular changes in the brain, recognized in the presence of chronic peripheral inflammation. In addition, changes in the volume of gray matter and alterations of connectivity important for the assessment of the efficacy of treatment in OA are discussed in the given review. Finally, the narrative considers the importance of the use of neuropsychiatric diagnostic tools for a disease with an inflammatory component in the clinical setting.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Healthy and Osteoarthritis-Affected Joints Facing the Cellular Crosstalk
    (2023-02-18) Semenistaja, Sofija; Skuja, Sandra; Kadiša, Anda; Groma, Valērija; Department of Doctoral Studies; Joint Laboratory of Electron Microscopy; Institute of Anatomy and Anthropology; Department of Internal Diseases
    Osteoarthritis (OA) is a chronic, progressive, severely debilitating, and multifactorial joint disease that is recognized as the most common type of arthritis. During the last decade, it shows an incremental global rise in prevalence and incidence. The interaction between etiologic factors that mediate joint degradation has been explored in numerous studies. However, the underlying processes that induce OA remain obscure, largely due to the variety and complexity of these mechanisms. During synovial joint dysfunction, the osteochondral unit undergoes cellular phenotypic and functional alterations. At the cellular level, the synovial membrane is influenced by cartilage and subchondral bone cleavage fragments and extracellular matrix (ECM) degradation products from apoptotic and necrotic cells. These "foreign bodies" serve as danger-associated molecular patterns (DAMPs) that trigger innate immunity, eliciting and sustaining low-grade inflammation in the synovium. In this review, we explore the cellular and molecular communication networks established between the major joint compartments-the synovial membrane, cartilage, and subchondral bone of normal and OA-affected joints.
  • No Thumbnail Available
    Item
    HPV's Impact on Head and Neck Cancers: Exploring Prevalence and Prognostic Significance. Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2024) Lifšics, Andrejs; Groma, Valērija; Murovska, Modra
    Head and neck squamous cell carcinoma (HNSCC) is the seventh most prevalent cancer worldwide. Significant risk factors in the development of HNSCC are tobacco smoking and alcohol consumption. However, the exact impact of human papillomavirus (HPV) on the survival prognosis of patients with HNSCC, particularly those with laryngeal squamous cell carcinoma (LSCC) and hypopharyngeal squamous cell carcinoma (HPSCC), remains somewhat unclear. This research aimed to examine the prevalence of HPV infection (HPV DNA, E6/E7 mRNA) among individuals diagnosed with oropharyngeal squamous cell carcinoma (OPSCC), HPSCC, and LSCC, and to understand the role of HPV infection in tumour formation and patient survival by evaluating the immunohistochemical (IHC) expression of tumour suppressor proteins (p16 and p53) and HPV16 E6 and E7 oncoproteins. The first part of the research involved a retrospective study of 247 patients with confirmed OPSCC. The primary outcomes assessed in this study were overall survival (OS) and disease-specific survival (DSS), in addition to histopathological analysis. The results of the Kaplan-Meier survival analysis indicated better survival outcomes for female patients, younger individuals without unhealthy habits (smoking and alcohol abuse), those who underwent surgery and received radiotherapy, and those with lower tumour grade and disease stage. The Cox regression analysis revealed a reduced risk of early death in patients with lower tumour grade, no regional metastases (N0), and without unhealthy habits, as well as in patients who underwent surgery and received radiotherapy. Most tumours were localised in the palatine tonsils and the base of the tongue, but the localisation did not show a correlation with mean survival time or survival outcomes. Significantly lower OS and DSS rates were observed in patients with involvement of the pharyngeal wall and tonsils compared to tumours localised in the soft palate. The histological variant of the tumour did not appear to significantly impact OS and DSS, while the chosen therapeutic approaches had a significant effect on survival outcomes. The second part of the research encompassed the IHC (p16, p53, HPV16 E6/E7 proteins) and virological (HPV DNA, E6/E7 mRNA) investigation of 106 tumour samples from patients with HNSCC (34 OPSCC, 41 LSCC, 31 HPSCC), as well as clinical assessment of these patients. To evaluate and compare several molecular biology methods for detecting HPV in nucleic acid material obtained from formalin-fixed paraffin-embedded (FFPE) samples. assessment of the 31 FFPE tumour samples from patients with HPSCC was performed. The two real-time PCR methods, Anyplex II HPV28 and Sacace HPV High-Risk Screen Real-TM Quant, exhibited strong agreement. A moderate positive correlation was identified between the semiquantitative results obtained from Anyplex II HPV28 and the quantitative results obtained from Sacace. Used nucleic acid extraction kits are good and reliable for extracting qualitative material for further molecular investigation. Real-time PCR methods that target smaller DNA amplicons are effective and dependable techniques for detecting HPV genetic material in FFPE samples. Further assessment of 106 HNSCC samples revealed that HPV16 was the most prevalent high-risk (HR-) HPV type found. The prevalence of HPV16 was 26/34 (76.47%), 22/41 (53.66%), and 20/31 (64.52%) in OPSCC, LSCC, and HPSCC accordingly. HPV16 E6/E7 mRNA was detected in 15/26 (57.7%) of the OPSCC samples, 2/22 (9%) of the LSCC samples, and 0/20 of the HPSCC HPV16-positive samples. Overexpression of HPV16 E6 protein was immunohistochemically confirmed in 44/106 (41.5%) of the HNSCC samples, and overexpression of HPV16 E7 protein – in 39/106 (36.8%) of the HNSCC samples. The presence of HPV DNA, both low-risk (LR-) and HR-HPV types, was linked to improved 5-year OS and DSS rates in patients with OPSCC and LSCC. The IHC overexpression of HPV16 E6 protein and p16 protein was associated with better survival outcomes, as observed in both univariate analysis for OPSCC and multivariate analysis for OPSCC and HPSCC. Additionally, the overexpression of p53 was linked to improved survival specifically in OPSCC. This research has provided crucial insights into our understanding of HPV prevalence and significance in HNSCCs. However, additional studies are necessary to investigate the role of HPV infection (HR- and LR-) in non-oropharyngeal HNSCC and its prognostic value in survival of these patients. Moreover, more studies are needed to evaluate the potential use of IHC for HPV16 E6 protein expression as a prognostic marker in OPSCC and HPSCC.
  • No Thumbnail Available
    Item
    HPV's Impact on Head and Neck Cancers: Exploring Prevalence and Prognostic Significance. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2024) Lifšics, Andrejs; Groma, Valērija; Murovska, Modra
    Head and neck squamous cell carcinoma (HNSCC) is the seventh most prevalent cancer worldwide. Significant risk factors in the development of HNSCC are tobacco smoking and alcohol consumption. However, the exact impact of human papillomavirus (HPV) on the survival prognosis of patients with HNSCC, particularly those with laryngeal squamous cell carcinoma (LSCC) and hypopharyngeal squamous cell carcinoma (HPSCC), remains somewhat unclear. This research aimed to examine the prevalence of HPV infection (HPV DNA, E6/E7 mRNA) among individuals diagnosed with oropharyngeal squamous cell carcinoma (OPSCC), HPSCC, and LSCC, and to understand the role of HPV infection in tumour formation and patient survival by evaluating the immunohistochemical (IHC) expression of tumour suppressor proteins (p16 and p53) and HPV16 E6 and E7 oncoproteins. The first part of the research involved a retrospective study of 247 patients with confirmed OPSCC. The primary outcomes assessed in this study were overall survival (OS) and disease-specific survival (DSS), in addition to histopathological analysis. The results of the Kaplan-Meier survival analysis indicated better survival outcomes for female patients, younger individuals without unhealthy habits (smoking and alcohol abuse), those who underwent surgery and received radiotherapy, and those with lower tumour grade and disease stage. The Cox regression analysis revealed a reduced risk of early death in patients with lower tumour grade, no regional metastases (N0), and without unhealthy habits, as well as in patients who underwent surgery and received radiotherapy. Most tumours were localised in the palatine tonsils and the base of the tongue, but the localisation did not show a correlation with mean survival time or survival outcomes. Significantly lower OS and DSS rates were observed in patients with involvement of the pharyngeal wall and tonsils compared to tumours localised in the soft palate. The histological variant of the tumour did not appear to significantly impact OS and DSS, while the chosen therapeutic approaches had a significant effect on survival outcomes. The second part of the research encompassed the IHC (p16, p53, HPV16 E6/E7 proteins) and virological (HPV DNA, E6/E7 mRNA) investigation of 106 tumour samples from patients with HNSCC (34 OPSCC, 41 LSCC, 31 HPSCC), as well as clinical assessment of these patients. To evaluate and compare several molecular biology methods for detecting HPV in nucleic acid material obtained from formalin-fixed paraffin-embedded (FFPE) samples. assessment of the 31 FFPE tumour samples from patients with HPSCC was performed. The two real-time PCR methods, Anyplex II HPV28 and Sacace HPV High-Risk Screen Real-TM Quant, exhibited strong agreement. A moderate positive correlation was identified between the semiquantitative results obtained from Anyplex II HPV28 and the quantitative results obtained from Sacace. Used nucleic acid extraction kits are good and reliable for extracting qualitative material for further molecular investigation. Real-time PCR methods that target smaller DNA amplicons are effective and dependable techniques for detecting HPV genetic material in FFPE samples. Further assessment of 106 HNSCC samples revealed that HPV16 was the most prevalent high-risk (HR-) HPV type found. The prevalence of HPV16 was 26/34 (76.47%), 22/41 (53.66%), and 20/31 (64.52%) in OPSCC, LSCC, and HPSCC accordingly. HPV16 E6/E7 mRNA was detected in 15/26 (57.7%) of the OPSCC samples, 2/22 (9%) of the LSCC samples, and 0/20 of the HPSCC HPV16-positive samples. Overexpression of HPV16 E6 protein was immunohistochemically confirmed in 44/106 (41.5%) of the HNSCC samples, and overexpression of HPV16 E7 protein – in 39/106 (36.8%) of the HNSCC samples. The presence of HPV DNA, both low-risk (LR-) and HR-HPV types, was linked to improved 5-year OS and DSS rates in patients with OPSCC and LSCC. The IHC overexpression of HPV16 E6 protein and p16 protein was associated with better survival outcomes, as observed in both univariate analysis for OPSCC and multivariate analysis for OPSCC and HPSCC. Additionally, the overexpression of p53 was linked to improved survival specifically in OPSCC. This research has provided crucial insights into our understanding of HPV prevalence and significance in HNSCCs. However, additional studies are necessary to investigate the role of HPV infection (HR- and LR-) in non-oropharyngeal HNSCC and its prognostic value in survival of these patients. Moreover, more studies are needed to evaluate the potential use of IHC for HPV16 E6 protein expression as a prognostic marker in OPSCC and HPSCC.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Hydroxyapatite ceramics for restoration of alveolar bone
    (2008) Šalms, Ģirts; Šalma, Ilze; Skagers, Andrejs; Žīgurs, Guntis; Pilmane, Māra; Vētra, Jānis; Groma, Valērija; Berzina-Cimdina, L.; Rīga Stradiņš University; Institute of Anatomy and Anthropology