Rezidentu zinātniski pētnieciskie darbi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/10209

Browse

Browsing Rezidentu zinātniski pētnieciskie darbi by Author "Avota, Marija"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Izdegšanas sindroms starp Medicīnas fakultātes studentiem
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Sardaka, Karīna; Avota, Marija; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of Residency
    Pētījuma hipotēze: Medicīnas fakultātes studentiem ir Izdegšanas sindroma pazīmes, un ir ievērota korelācija starp Izdegšanas sindroma pazīmēm un Medicīnas fakultātes studentu studiju gada, papildus studijām, ārpusstudiju darbiem un ģimenes stāvokļa. Pētījuma mērķis: Izpētīt cik bieži Medicīnas fakultātes studentiem ir sastopams Izdegšanas sindroms, analizēt un salīdzināt pētījumu datus, un dalībnieku aizpildītas anketas, vai Izdegšanas sindroma pazīmes pieaug atkarībā no mācību slodzes. Analizēt un salīdzināt pazīmju korelāciju atkarībā no medicīnas studenta vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa, studiju kursa, papildus studijām, darbam un citiem iespējamiem veicinošiem faktoriem. Darba uzdevumi: 1. Pētīt un analizēt literatūras datus par Izdegšanas sindroma sastopamību Medicīnas fakultātes studentiem provocējošiem un veicinošiem faktoriem, klīniskām izpausmēm, diagnostiku, ārstēšanas iespējām un profilaksi. 2. Izstrādāt aptaujas anketu, kuru izmantojot, ievākt un apkopot datus par Izdegšanas sindroma sastopamību starp Medicīnas fakultātes studentiem. Anketēšana notiks elektroniski caur https://docs.google.com/. Pētījuma dati tika ierakstīti datorprogrammā Microsoft Excel, turpmāka datu apstrāde notika datorprogrammā SPSS Statistics. 3. Analizēt Izdegšanas sindroma sastopamības biežumu Medicīnas fakultātes studentiem un to korelāciju atkarībā no studentu vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa, studiju kursa, papildus studijām, darbam un citiem iespējamiem veicinošiem faktoriem. 4. Salīdzināt pētījuma darba rezultātus ar publicētiem literatūras datiem citās valstīs. Pētījuma materiāls: 2023. gadā veiktajā analītiskajā pētījumā iekļauti 112 dalībnieki - Medicīnas fakultātes studenti no Rīgas Stradiņa Universitātes un Latvijas Universitātes. Dati tika iegūti, izmantojot izstrādātu aptaujas anketu, kas sastāvēja no demogrāfiskās anketas un Maslačas Izdegšanas aptaujas. Kopumā analizētas 112 pētījuma dalībnieku anketas. Pētīta Izdegšanas sindroma sastopamības biežums Medicīnas fakultātes studentiem un to korelācija atkarībā no studentu vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa, studiju kursa, papildus studijām, darbam un citiem iespējamiem veicinošiem faktoriem. Anketēšana veikta, ievērojot personas datu аizsаrdzību un konfidencialitāti. Pētījuma veikšanai saņemta atļauja no RSU Pētījumu ētikas komitejas. Pētījuma metodes: Pētījumā analizētas 112 Medicīnas fakultātes studentu aizpildītas anketas, kuru statistiskā datu apstrāde veikta pielietojot matemātiskās statistiskās datu apstrādes metodes: pētījuma dati tika ierakstīti datorprogrammā Microsoft Excel, turpmāka datu apstrāde notika datorprogrammā SPSS Statistics. Rezultāti un secinājumi: Izdegšanas sindroms var izsprausties daudzpusīgi, gan fiziski, gan psihoemocionāli. Šī sindroma diagnostika joprojām prasa plašu diferenciāldiagnostiku ar citām saslimšanām. Izdegšanas sindroma diagnostikai jābūt plašai, izmantojot dažādas metodes. Vislielāka loma diagnostikā ir uzticības pilnai sarunai ar pacientu, lai precīzi noskaidrotu anamnēzi un noteiktu visus darbā, studijās esošos psihosociālos riska faktorus, kuri var ietekmēt Izdegšanas sindroma attīstību pacientam. Savācot anamnēzi par pacientu nevar aizmirst arī par viņa rakstura īpašībām, slodzi ārpus studijām, darbam. Medicīnas studenti apmācības laikā pastāvīgi tiek pakļauti psihosemocionāla stresa faktoriem, kas, ja tie ir pastāvīgi, var izraisīt izdegšanas sindromu. Pieaugot izdegšanas sindroma izpausmei uz studentu veselību, samazinās studējošo akadēmiskie sasniegumi un paaugstinās risks ka students pārtrauks savas studijas. Saņemtie dati no veiktās anonīmas anketēšanas, pārliecinoši runā par to, ka aptaujātiem Medicīnas fakultātes studentiem tiek novērotas Izdegšanas sindroma pazīmes, un 36 (32,1%) no aptaujātiem studentiem ir augsts Izdegšanas sindroma līmenis. 24 (21,4%) no aptaujātiem Medicīnas fakultātes studentiem tika konstatēts augsts emocionālā izsīkuma līmenis, 63 (56,2%) no aptaujātiem studentiem – augsts depersonalizācijas līmenis, 52 (46,4%) no respondentiem tika novērots zems personīgo sasniegumu līmenis. No pētījuma rezultātiem izriet, ka hipotēze ir daļēji apstiprinājusies, un Medicīnas fakultātes studentiem tika atklātas Izdegšanas sindroma pazīmes. Pēc veiktās aptaujas datiem, statistiski ticamas atšķirības, korelācijas, starp Izdegšanas sindroma sastopamības pazīmju biežumu un vecumu, dzimumu, ģimenes stāvokli, studiju gadu, ārpus studiju aktivitāšu apjomu netika atrastas. Pēc Fišera testa p>0,05.