Kolektīvā monogrāfija "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā"
Permanent URI for this collection
Browse
Browsing Kolektīvā monogrāfija "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā" by Author "Žabicka, Anna"
Now showing 1 - 2 of 2
Results Per Page
Sort Options
Item “It kā ģimene”: radniecība Saeimas deputātu diskusijās(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Žabicka, Anna; Sedlenieks, Klāvs; Rīgas Stradiņa universitāteIn Chapter 6 of the book "Kinship and State Performance in Contemporary Latvia", Anna Žabicka and Klāvs Sedlenieks analyse the area in which close ties between the state and kinship are directly manifested, that is, how kinship is reflected in the discussions of deputies during the plenary sessions of the Saeima (The Parliament of the Republic of Latvia). The authors reveal how in the debates among the members of the Parliament, a struggle can be observed between the moral and normative views of the deputies and the reality of life, in which expressions of kinship do not always obey the imagined ideals or legal frameworks. Thus, in the Saeima, one can observe the dynamic process in which Latvian residents construct their kinship while using the state apparatus as a tool. In the analysis of the discussions of the Saeima, two other thematic lines are also highlighted. First, the members of the Parliament occasionally mark their position in relation to the state or the political process, referring to their kinship ties with people who were involved in state building (e.g. an ancestor was an MP in the interwar period or fought in the Independence War). Secondly, the state mythology portrayed in the concepts of kinship is also highlighted in the speeches, when talking about the “fathers of the constitution”.Item Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā: kolektīvā monogrāfija(Rīgas Stradiņa universitāte, 2024) Sedlenieks, Klāvs; Lūse, Agita; Saulītis, Andris; Stikāne, Vija; Plepa, Dita; Kiščenko, Diāna; Rolle, Kristīne; Šuvajevs, Andris; Žabicka, Anna; Rīgas Stradiņa universitāteGrāmatā “Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā” sniegts antropoloģisks ieskats attiecībās, kādas pastāv starp valsti un radniecību. Tā sastāv no ievada un deviņām nodaļām. Ievadā Klāvs Sedlenieks apraksta valsts un radniecības savstarpējās saistības teorētisko ietvaru. Viņš kritizē tradicionālo uzskatu, ka radniecība ir dabas fakts, bet valsts – kultūras radīta sistēma, piedāvājot interpretēt šo dalījumu kā Rietumu kultūras folkteoriju. Autors argumentē, ka radniecība ir kultūras produkts, līdzīgi kā valsts, un to nevar uzskatīt par pārejošu vēstures fenomenu, bet gan par būtisku elementu Rietumu sabiedrībā. Grāmatas nodaļās apskatīti dažādi valsts un radniecības aspekti. Pirmajā nodaļā (K. Sedlenieks) aprakstīti Latvijas iedzīvotāju radniecības principi. Otrajā nodaļā (K. Sedlenieks, A. Lūse) analizēti iepriekšējie pētījumi par latviešu radniecību. Radniecības vēsturiskie aspekti skatīti trešajā nodaļā (V. Stikāne), kurā analizēta radniecības loma viduslaiku Livonijā. Ceturtajā nodaļā autore (D. Plepa) pievēršas 20. un 21. gadsimta juridiskajiem dokumentiem par radniecību. Pārējās nodaļās analizētas radniecības un valsts attiecības mūsdienu Latvijā: piektā nodaļa (A. Lūse) veltīta ciltskoku veidošanas praksei skolās, sestajā nodaļā (A. Žabicka, K. Sedlenieks) analizētas Saeimas diskusijas par radniecību, septītajā nodaļā (A. Saulītis, K. Rolle) apskatīta radniecības loma ekonomikā, astotajā nodaļā (D. Kiščenko) analizēta reproduktīvo klīniku prakse, devītajā nodaļā (A. Šuvajevs) – radniecības loma valsts rīcībpolitikas kontekstā. Grāmata kopumā apliecina, ka valsts un radniecība nav atsevišķi fenomeni, bet gan vienoti procesi, kas ietekmē viens otru. Grāmatu bagātina apjomīgs uzziņu aparāts – četri palīgrādītāji: grāmatā analizēto un minēto priekšmetu, personu, ģeogrāfisko vietu un etnisko grupu rādītājs, kā arī iekļauts kopsavilkums angļu valodā.