Fiziskās slodzes tolerances atbilstība sportistu veselības stāvoklim. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Sportam attīstoties un kļūstot populārākam Latvijā un visā pasaulē, palielinās sporta sacensību un to dalībnieku – indivīdu ar dažādu veselības stāvokli, treniņu režīmu un fizisko sagatavotību – skaits. Lai saglabātu iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti visa mūža garumā, kā arī novērstu ar fizisko aktivitāti saistītu palielinātu risku cilvēka veselībai un dzīvībai, jānodrošina padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes fiziski aktīviem cilvēkiem un sportistiem. Promocijas darbā prospektīvi tika vērtēta fiziski aktīvo iedzīvotāju sportistu fiziskās slodzes tolerance, tās atbilstība veselības stāvoklim, fiziskajai sagatavotībai. Tika novērtēta sporta ārsta ieteikumu par individuāli piemērotu fizisko slodzi un ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem ietekme uz rezultātiem, izveidotas vispārējās fiziskās sagatavotības indeksa un sirds funkcionālā indeksa novērtēšanas skalas atkarībā no vecuma, dzimuma un treniņu režīma. Pētījums veikts sertificētā ārstniecības iestādē “Sporta laboratorija”, kas ir Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas sadarbības centrs sporta medicīnā Latvijā. Pētījumā tika iekļauti 1600 12–70 gadu veci indivīdi (1050 vīrieši, 550 sievietes), kuri bija pārliecināti, ka ir veseli, nodarbojās ar augstas dinamiskas un augstas vai vidējas statiskas fiziskās slodzes sporta veidiem un piedalījās sporta sacensībās. Pētījuma dalībnieki tika sadalīti pētījuma grupās pēc vecuma, dzimuma un treniņu ilguma nedēļā. Izmantotas šādas pētījuma metodes: antropometrija, sūdzību un slimību anamnēzes, treniņu režīma un sporta anamnēzes analīze un novērtēšana, atkārtoti veikts kardiopulmonālās slodzes tests un datu statistiskā apstrāde. Pētījuma rezultāti parādīja dzimuma, vecuma, veiktā vai sporta trenera ieteiktā treniņu režīma ietekmi uz veselību, slodzes toleranci, fiziskajām darbspējām un izmaiņas pēc sporta ārsta konsultācijas. Abu dzimumu sportistiem ar treniņu režīmu vairāk nekā 300 slodzes minūtes nedēļā bija nozīmīgi augstāka fiziskās slodzes tolerance, sirds hronotropā un inotropā kapacitāte, elpošanas sistēmas funkcionalitāte, fiziskās darbspējas, kā arī vispārējās fiziskās sagatavotības indekss augstāks par 0,67–0,69 W/kg un sirds funkcionālais indekss par 0,55–0,57 W/kg nekā sportistiem ar treniņu režīmu mazāk nekā 300 slodzes minūtes nedēļā. Kļūstot vecākiem, fiziski aktīvie indivīdi sportisti retāk sportoja sporta organizācijā, sporta trenera vadībā, mazāk regulāri un īsāku treniņu ilgumu. Lielākai daļai sportistu treniņu režīms bija adekvāts veselības stāvoklim, bet neadekvāts fiziskās sagatavotības līmenim, kas liecināja, ka ar vispārējās fiziskās slodzes rekomendācijām, iespējams, var nepietikt, lai indivīds ikvienā sporta līmenī pats izvēlētos adekvātu treniņu režīmu. Sporta ārsta konsultācija par individuāli piemērotu fizisko slodzi uzlaboja indivīda veselības stāvokli, adaptāciju fiziskajai slodzei un fiziskās slodzes toleranci: augstākas darbspējas (par 0,32–0,46 W/kg), lielāku sirds sistoles (par 4–21 ml) un minūtes tilpumu (par 1,6–3,6 l/min.), elpošanas tilpumu minūtē (par 8,8 l/min.), skābekļa (par 4,0 ml/kg/min.) un ogļskābās gāzes tilpumu fiziskās slodzes laikā, augstāku metabolo vienību skaitu (par 1,14 MET) un skābekļa pulsu (par 0,7–3,1 ml/min./reizes/min.). Sportistiem ar treniņu režīmu ? 300 slodzes minūtes nedēļā atkarībā no dzimuma, vecuma un treniņu režīma novēroja augstāku aerobo kapacitāti, anaerobo kapacitāti, ātrāku atjaunošanos pēc fiziskas slodzes, kas nozīmīgi ietekmēja fiziskās slodzes toleranci. Pētījuma rezultātā atkarībā no vecuma, dzimuma un treniņu režīma tika izveidotas fiziski aktīvo cilvēku sportistu vispārējās fiziskās sagatavotības indeksa un sirds funkcionālā indeksa novērtēšanas skalas.