Latvijas klīniskā personības testa krievu versijas Ģeneralizētās trauksmes simptomu skalas pamatotības un drošuma pārbaude.

Abstract

2020. gadā LIAA projekta KC-PI-2020/18 "Klīniskā personības pārbaude" ietvaros tika uzsākta LKPT krievu versijas adaptācija (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020), kura paredzt tulkot un pielāgot mērinstrumentu, izmantojot dažādas metodes (International Test Commission, 2017). Pētījuma mērķis bija veikt Latvijas klīniskā personības testa krievu versijas Ģeneralizētās trauksmes simptomu skalas pamatotības un drošuma pārbaudi. Pētījumā piedalījās 709 respondenti (N=709) – Latvijas iedzīvotāji (sievietes un vīrieši) no 18 gadu vecuma (M=42,21; SD=16,18), 35% vīrieši. Klīniskā grupa n = 175 (diagnoze F10.0 - F19.0) un neklīniskā grupa n = 534. Visiem respondentiem tika ievākti demogrāfiskie dati un tika dots aizpildīšanai Latvijas klīniskais personības tests (krievu versija) (Perepjolkina, Koļesņikova, Mārtinsone, Stepens, 2020). Papildus tika dota Ģeneralizēta trauksmes aptauja -7 (Generalized Anxiety Disorder Scale -7) GAD -7 krievu versijas aptauja, (Spitzer RL, Kroenke K, Williams JB, et al; 2006, GAD-7 © Pfizer Inc.). Pētījumā iegūto datu analīze uzrādīja, ka reakcijas un diskriminācijas indeksi ir normu robežās, kā arī Kronbaha alfas (α) koeficients norāda uz augstu saskaņotību (ĢTS skalai α = 0,90). Starp LKPT skalu ĢTS un GAD-7 pastāv statistiski nozīmīgas korelācijas (p < 0,001). Iegūtie rezultāti liecina par LKPT krievu versijas atbilstību LKPT testa oriģināla psihometriskiem kritērijiem. LKPT krievu versijas ĢTS skala varētu būt plaši izmantota zinātniskajos pētījumos, kā arī psiholoģiskajā izpētē.

2020. gadā LIAA projekta KC-PI-2020/18 "Klīniskā personības pārbaude" ietvaros tika uzsākta LKPT krievu versijas adaptācija (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020), kura paredzt tulkot un pielāgot mērinstrumentu, izmantojot dažādas metodes (International Test Commission, 2017). Pētījuma mērķis bija veikt Latvijas klīniskā personības testa krievu versijas Ģeneralizētās trauksmes simptomu skalas pamatotības un drošuma pārbaudi. Pētījumā piedalījās 709 respondenti (N=709) – Latvijas iedzīvotāji (sievietes un vīrieši) no 18 gadu vecuma (M=42,21; SD=16,18), 35% vīrieši. Klīniskā grupa n = 175 (diagnoze F10.0 - F19.0) un neklīniskā grupa n = 534. Visiem respondentiem tika ievākti demogrāfiskie dati un tika dots aizpildīšanai Latvijas klīniskais personības tests (krievu versija) (Perepjolkina, Koļesņikova, Mārtinsone, Stepens, 2020). Papildus tika dota Ģeneralizēta trauksmes aptauja -7 (Generalized Anxiety Disorder Scale -7) GAD -7 krievu versijas aptauja, (Spitzer RL, Kroenke K, Williams JB, et al; 2006, GAD-7 © Pfizer Inc.). Pētījumā iegūto datu analīze uzrādīja, ka reakcijas un diskriminācijas indeksi ir normu robežās, kā arī Kronbaha alfas (α) koeficients norāda uz augstu saskaņotību (ĢTS skalai α = 0,90). Starp LKPT skalu ĢTS un GAD-7 pastāv statistiski nozīmīgas korelācijas (p < 0,001). Iegūtie rezultāti liecina par LKPT krievu versijas atbilstību LKPT testa oriģināla psihometriskiem kritērijiem. LKPT krievu versijas ĢTS skala varētu būt plaši izmantota zinātniskajos pētījumos, kā arī psiholoģiskajā izpētē.