Supervīzija kā mācīšanās un profesionālais atbalsts māsas profesionālās kvalifikācijas pilnveidē

Abstract

Supervīzija māsu praksē ir kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, savukārt Latvijā tā ir pašā attīstības sākumposmā. Supervīzija māsu praksē tiek atzīta par mācīšanās un profesionālā atbalsta procesu, kurā notiek profesionālo kompetenču attīstība. Mērķis: Izpētīt praktizējošu māsu vadītāju un māsu vadītāju supervizoru viedokli par supervīziju kā māsas profesionālās kvalifikācijas pilnveides veidu un izstrādāt priekšlikumus supervīzijas ieviešanai māsu profesionālās pilnveides programmā. Pētījuma jautājumi: Kāds ir māsu vadītāju un māsu supervizoru viedoklis par supervīziju kā māsas profesionālās kvalifikācijas pilnveides veidu? Kas būtu nepieciešams supervīziju ieviešanai un kādā veidā varētu tikt realizētas supervīzijas? Kādas kompetences varētu attīstīt supervīzijā kā māsas profesionālās kvalifikācijas pilnveides veidā? Kāds ir Eiropas un pasaules valstu supervīzijas vadlīniju māsām saturs? Dalībnieki/datu avoti: sešpadsmit māsas vadītājas un divas māsas vadītājas supervizores no Latvijas dažādu profilu un dažādu novadu ārstniecības iestādēm; Eiropas un pasaules valstu publiski pieejami supervīziju māsām vadlīnijas vai normatīvie akti. Metode: kvalitatīvās stratēģijas pētījums ar individuālām daļēji strukturētām attālinātām intervijām un dokumentu analīzi. Iegūtie dati analizēti izmantojot tematisko analīzi un kvalitatīvo kontentanalīzi. Rezultāti: visas māsas izteica viedokli, ka saskata supervīziju māsu profesionālajā kvalifikācijas pilnveidē. Supervīzijas ieviešanai tika atzīmēti trīs galvenie faktori: vadības/valsts atbalsts, finansējums un preventīvie pasākumi informācijai un motivācijai. Supervīzija ir jāorganizē māsu profesionālai biedrībai vai darba devējam. Kā būtisks preventīvais pasākums ir vadlīniju izstrāde. Citu valstu vadlīnijas satur informāciju par supervīziju, tās procesu, realizācijas nosacījumiem, mērķi un teorētisko pamatojumu. Secinājumi: Supervīzijai ir nākotnes perspektīva māsas profesionālās kvalifikācijas pilnveidē. Supervīzijas ieviešanā un realizācijā nepieciešams vadības/valsts atbalsts, finansējums, māsu motivācija un preventīvie pasākumi. Ir nepieciešama supervīzijas māsām vadlīniju izstrāde, kā pamats vienotas supervīzijas attīstībai māsu praksē. Iegūtie rezultāti parāda supervīzijas attīstības virzienu un faktorus, kas jāņem vērā supervīzijas māsām ieviešanas procesā.

Supervision in the practice of nurses exists since the thirtieth years of last century, but in Latvia it is only at the very beginning of its development. supervision in the practice of nurses is recognized as a process of learning and professional support where the development of professional competences takes place. Aim: To study the opinion of practising nurse managers and nurse manager’s supervisor on supervision as a form of improvement of nurse’s professional qualification and develop suggestions for introduction of supervision in the professional development programme of nurses. Questions of the study: What is the opinion of nurse managers and nurse manager’s supervisors on supervision as a form of improvement of nurse’s professional qualification? What would be necessary to introduce supervision and how supervisions could be implemented? What competences could be developed under supervision as a form of professional development programme of nurses? Participants/data sources: sixteen nurse’s managers and two nurse’s managers supervisors from medical treatment institutions of Latvia of different profiles and different municipalities; public guidelines or normative acts of countries of Europe and world for supervision nurses. Method: study of qualitative strategy with individual partially structured remote interviews and analysis of documents. The obtained data are analysed by means of thematic analysis and qualitative content analysis. Results: all nurses expressed their opinion that they see supervision in the improvement of professional qualification of nurses. Three main factors were noted for introduction of supervision: support from management/government, funding and preventive measures for information and motivation. Supervision must be organized by the nurses’ professional association or y the employer. Development of guidelines is an important preventive measure. Guidelines of other countries contain information on supervision, its process, conditions for implementation, aim and theoretical justification. Conclusions: Supervision is the future perspective in the improvement of professional qualification of nurses. Support from management/government, funding, motivation of nurses and preventive measures are required to introduce and implement the supervision. Development of guidelines for supervision nurses is required as a base for development of unified supervision in the practice of nurses. The obtained results show the direction and factors of supervision development that must be considered by the supervision nurses during the introduction process.