Supervīzijas process un vajadzības karavīriem militārā pamatapmācības kursu laikā.

Abstract

Pētījuma aktualitāte un problēma balstās uz to, ka līdz šim Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos nav veikts pētījums par supervīzijas procesu un vajadzībām karavīriem militāro pamatapmācības kursu laikā. Šis pētījums tika veikts ar mērķi izpētīt supervīzijas procesu un supervīzijas vajadzības karavīriem militārā pamatapmācības kursa laikā un izstrādāt ieteikumus, pamatojoties uz saņemto informāciju. Lai sasniegtu pētniecisko mērķi, tika izvirzīta hipotēze: supervīzijās ar profesionāļa atbalstu karavīram, pārrunājot aktuālās problēmas un saņemot atgriezenisko saiti par aplūkotajiem jautājumiem, tiek sekmēta karavīra profesionālā izaugsme, kā arī tika izvirzīti četri pētījuma jautājumi: kādas ir karavīra supervīzijas vajadzības militārā pamatapmācības kursa laikā; kā supervīzijas process ir ietekmējis karavīru attieksmi pret dienestu un profesionālo izaugsmi; kuras ir atbilstošākās/piemērotākās supervīzijas vadīšanas metodes karavīriem militārā pamatapmācības kursa laikā; kādi ir nepieciešamie uzlabojumi supervīzijas organizācijai militārā vidē karavīru sniegtās atgriezeniskās saites kontekstā. Tika izmantota maģistra darba autora izstrādāta aptaujas anketa, kas precizēta atbilstoši trīs ekspertu atzinumiem. Ar aptaujas anketas palīdzību ievākti gan kvalitatīvie (brīvo atbilžu formāts), gan kvantitatīvie (Likerta skalas tipa atbilžu formāts) dati. Pētījumā ietvaros novadītas piecas supervīzijas sesijas, par kurām saņemta un analizēta deviņu dalībnieku sniegtā atgriezeniskā saite. Pētījumā lietots jaukts, neeksperimentāls pētījuma dizains un individuālo gadījumu kopuma satura jeb kontentanalīze. Datu ieguves metodes: ekspertu panelis, daļēji strukturēta aptaujas anketa; saruna–diskusija. Pētījumā tika secināts – emocionāli drošas vides radīšana, atbilstošu supervīzijas metožu izvēle un lietošana konkrētajā brīdī un atgriezeniskas saites īstenošana katrā sesijā veicina supervīzijas procesu un atklāj supervizējamo vajadzības. Darba rezultāti ir praktiski lietojami supervizoriem, kas plāno supervīziju īstenošanu militārā vidē, kā arī Nacionālo bruņoto spēku komandieriem, plānojot iespējamu supervīziju iekļaušanu topošo un esošo karavīru ikdienā.

The topicality and problem of the research is based on the fact that no study has been performed on the supervision process and the needs of soldiers during basic military training course in the Latvian National Armed Forces. The aim of this research was to study supervision process and supervision needs for soldiers during the basic military training course and to make recommendations based on the information received. In order to achieve the research goal, a hypothesis was made in supervisions with professional support for a soldier, discussing current issues and receiving feedback on the issues discussed, the professional development of a soldier is promoted, as well as four research questions were raised: what are the supervision needs of a soldier during the basic military training course; how supervision process has influenced the attitude of soldiers towards service and professional development; which are the most appropriate supervision management methods for soldiers during the basic military training course; what are the necessary improvements to the supervision organization in the military environment in the context of the feedback provided by soldiers. A questionnaire created by the author of the Master's thesis which was specified in accordance with the opinions of three experts was used. Both qualitative (free answer format) and quantitative (Likert scale answer format) data were collected with the help of the questionnaire. Within the framework of the study, five supervision sessions were conducted, for which feedback from nine participants has been received and analyzed. In the research is used a mixed, non-experimental study design and a set of individual cases or content analysis. Methods of data collection: expert panel, semi-structured questionnaire and conversation-discussion. The conclusion of the research- the creation of an emotionally safe environment, the selection and use of appropriate supervision methods at a given moment, and the implementation of feedback throughout each session contribute to supervision process and reveal the needs of the supervised. The results of the work are practically applicable to supervisors who plan to carry out supervision in the military environment, as well as to commanders of the National Armed Forces, planning the possible inclusion of supervision in the daily life for the future and existing soldiers.