Ar gripas vakcinācijas veikšanu saistītie psihiskie un emocionālie faktori 15-74 gadus veciem iedzīvotājiem Latvijā.

Abstract

Darba autore: Berta Pulmane Darba vadītājs: Prof. Māris Taube Darba tēma: Ar gripas vakcinācijas veikšanu saistītie psihiskie un emocionālie faktori 15–74 gadus veciem iedzīvotājiem Latvijā. Darba mērķis: Noskaidrot, vai pastāv gripas vakcinācijas atšķirības 15–74 gadus veciem iedzīvotājiem Latvijā saistībā ar psihiskajiem un emocionālajiem faktoriem. Pētījuma metodes: Literatūras apskatā aprakstīts gripas vīrusa un tā izraisītās infekcijas, kā arī gripas vakcīnas un vakcinācijas procesa vispārīgs raksturojums, ietverot galvenos rādītājus. Tāpat literatūras apskats ietver aprakstu par vājas psihiskās veselības un psihisku slimību ietekmi uz indivīda vispārējo veselību, labklājību un veselības uzvedību. Literatūras apskatā ietverts pētījumu analīzes apraksts par diagnosticētu psihisku traucējumu, antidepresantu un sedatīvu medikamentu, kā arī psihoemocionālās pašsajūtas un vājas psihiskās veselības saistību ar gripas vakcinācijas izvēli un aptveres rādītājiem. Maģistra darba pētnieciskās daļas izstrādē un analīzē izmantota 2020. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datu bāze. Pēc pieejamajiem datiem raksturoti gripas vakcinācijas rādītāji, kā arī psihiskais un emocionālais veselības stāvoklis pētījuma populācijā. Dati analizēti, lai noskaidrotu, vai pastāv gripas vakcinācijas atšķirības 15–74 gadus veciem iedzīvotājiem Latvijā saistībā ar to ietekmējošajiem psihiskajiem un emocionālajiem faktoriem. Datu apstrādes un analīzes procesā izmantotas aprakstošās statistikas metodes. Datu analīzei un interpretācijai izmantotas datorprogrammas Microsoft Excel un IBM SPSS Statistics 27. Nozīmīgākie secinājumi: Sedatīvu līdzekļu lietotājiem ir par 1,90 reizēm lielākas izredzes pēdējā gada laikā veiktai vakcinācijai pret gripu, salīdzinot ar šo līdzekļu nelietotājiem, šīs saistības nenosakot bezmiega, sasprindzinājuma, depresijas sūdzību un sociāldemogrāfiskajiem faktoriem. Personām ar vieglas depresijas sūdzībām pēdējā gada laikā ir par 56% mazākas izredzes pēdējā gada laikā veiktai vakcinācijai pret gripu, salīdzinot ar personām bez depresijas sūdzībām, samērojot rādītājus ar bezmiega, sasprindzinājuma, sedatīvu līdzekļu lietošanas un sociāldemogrāfiskajiem faktoriem. Ar pēdējā gada laikā biežāk veiktu vakcināciju pret gripu, samērojot rādītājus pēc psihiskās un emocionālās veselības faktoriem, saistīti tādi sociāldemogrāfiskie determinanti kā dzimums – sieviete un augstāks ienākumu līmenis, taču ar retāku vakcināciju pret gripu – dzīvesvieta pilsētās, salīdzinot ar Rīgu. Pēc faktoru samērošanas pēdējā gada laikā veiktie gripas vakcinācijas rādītāji atšķirīgās bezmiega, sasprindzinājuma, stresa un nomāktības, kā arī izglītības līmeņa un tautību grupās zūd un statistiski nozīmīgi neatšķiras. Maģistra darba apjoms: 65 lapas, 9 attēli, 1 tabula, 111 literatūras avoti, 2 pielikumi. Valoda: Latviešu valoda

Author: Berta Pulmane Supervisor: Prof. Māris Taube Theme of the master’s thesis: Mental and emotional factors related to influenza vaccination for 15–74 year old’s in Latvia. Purpose of the master’s thesis: To determine whether there are differences in influenza vaccination for the population aged 15–74 in Latvia in relation to mental and emotional factors. Materials and methods: The literature review describes the general characteristics of the influenza virus, as well as the influenza vaccine and the vaccination process, including key indicators. The literature review also includes a description of the effects of poor mental health and mental illness on an individual's overall health, well-being and health behaviors. The literature review describes the analysis of studies on the association between diagnosed mental disorders, use of antidepressants and sedatives, as well as psycho-emotional well-being and poor mental health, and the choice and coverage of influenza vaccination. In the process of developing the results part, the database of survey “Prevalence of Health Affecting Habits of Latvian Residents, carried out in Latvia, 2020”, was used in the master's thesis. Influenza vaccination rates as well as the mental and emotional health status of the study population were described. The data were analyzed to find out whether there are differences in influenza vaccination among the population aged 15–74 in Latvia due to the psychological and emotional factors that affect it. Descriptive statistical methods were used in the process of data processing and analysis. Computer programs Microsoft Excel and IBM SPSS Statistics 27 were used for data analysis and interpretation. Main conclusions: Users of sedatives are 1.90 times more likely to be vaccinated against influenza in the last year than non-sedatives, without committing to insomnia, tension, depression and socio-demographic factors. People with mild depressive symptoms in the last year are 56% less likely to be vaccinated against influenza in the last year than people without depressive symptoms, adjusted for insomnia, stress, sedation and socio-demographic factors. Socio-demographic determinants such as gender – female and higher income level – are related to the more frequent influenza vaccination during the last year, adjusted for the indicators according to mental and emotional health factors. Residence in cities related to less frequent influenza vaccination compared to Riga. After adjusting, influenza vaccination rates over the past year are disappearing and do not differ statistically significantly between different groups of insomnia, tension, stress and depression, as well as education and ethnicity. Master’s thesis contains: 65 pages, 9 figures, 1 table, 111 references, 2 attachments. Language: Latvian