Attālināti strādājošo sieviešu pašziņotās trauksmes un miega traucējumu izplatība un to saistība ar darba organizēšanas faktoriem Covid-19 otrās ārkārtējas situācijas laikā Latvijā.

Abstract

Mērķis: Noskaidrot attālināti strādājošo sieviešu pašziņotās trauksmes un miega traucējumu saistību ar vecumu, sociālekonomiskiem faktoriem un darba organizēšanas pasākumiem Covid-19 otrās ārkārtējas situācijas laikā Latvijā. Aktualitāte: Covid-19 pandēmijas laikā trauksme un miega traucējumi bija izplatīta problēma iedzīvotāju vidū, jo bija daudz nezināmā saistībā ar pandēmiju. Covid-19 pandēmijas otrās ārkārtējās situācijas laikā darbiniekiem tā bija it īpaša problēma, jo mainījās ar darba organizāciju saistītie apstākļi, pārējot uz attālināto darba režīmu. Turklāt, nepievēršot uzmanību šo riska faktoru mazināšanai, nākotnē var attīstīties dažādas veselības problēmas, kā arī samazināties darba produktivitāte un darbinieku labklājība. Trauksmes un miega traucējumu simptomus iespējams mazināt ar atbilstošiem attālināta darba organizēšanas faktoriem, tādējādi jāizanalizē būtiskākos ietekmējošus faktorus. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Izmantoti Rīgas Stradiņa universitātes un sadarbības partneru realizētā projekta “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”, WP2 “Pārmaiņas darba tirgū un nodarbinātības struktūrās, jaunā loģikā sociālo pakalpojumu sniegšanā” nodarbināto aptaujas dati par darba vides izmaiņām Covid-19 otrā viļņa laikā, kas iegūti, veicot tiešsaistes aptauju laika periodā no 2021. gada 22. februāra līdz 2021. gada 23. martam. Aptaujas dati tika savākti, izmantojot REDCap (Research Electronic Data Capture) rīku. Datu analīzē tika iekļautas 419 sievietes. Datu statistiskai analīzei tika izmantotas frekvenču analīze, šķērstabulu analīze un hī kvadrāta tests, bināra loģiskā regresija. Rezultāti: Latvijā Covid–19 otrās ārkārtējās situācijas laikā attālināti strādājošām sievietēm trauksmes īpatsvars bija 51,3%, bet miega traucējumiem – 37,2%. Starp nozīmīgākiem riska faktoriem pašziņotai trauksmei bija: vecuma grupa 30–39 gadi (nOR=2,3; TI 1,1–4,8) un 40–49 gadi (nOR=2,2; TI 1,1–4,3), atalgojuma lielums 500–999 eiro (nOR=3,6; TI 1,2–10,5) un grupā “Grūti pateikt/nav atbildes” (nOR=4,9; TI 1,3–18,7), augstākā līmeņa speciālistiem (nOR=3,5; TI 1,3–9,9). Ar darbu organizēšanu saistītiem pasākumiem nozīmīgāk ietekmēja tas, cik darba devējs ņēmis vērā nepieciešamību paveikt gan darbu, gan rūpēties par ģimeni (nOR=6,4; TI 2,9–14,1). Miega traucējumiem nozīmīgākie riska faktori bija: dzīvesvietas reģions Latgale (nOR=2,4; TI 1,3–4,4) un cik darba devējs ņēmis vērā nepieciešamību paveikt gan darbu, gan rūpēties par ģimeni (nOR=5,0; TI 2,5–9,9). Nozīmīgākie secinājumi: Sieviešu pašziņotās trauksmes izplatībā būtiska nozīme ir attālināta darba organizēšanas pasākumiem un darba devēja atbalsta sniegšanai. Pašziņotu miega traucējumu izplatībai lielāka saistība bija ar trauksmes rādītājiem, kas norāda uz šo rādītāju saistīto kauzalitāti, tomēr ir arī reziduālā saistība.

Objective: Find out the relationship between self-reported anxiety and sleep disorders among teleworking women and their age, socioeconomic factors and work organization measures during the second emergency state of the Covid-19 pandemic in Latvia. Relevance: During the Covid-19 pandemic, anxiety and sleep disorders were a common problem in the population because little was known about the pandemic. During the second Covid-19 pandemic emergency state, this became a particular problem for workers as working conditions changed with the shift to remote work. In addition, failure to address these risks can lead to various future health problems as well as decreased productivity and well-being. Symptoms of anxiety and sleep disturbance can be reduced by relevant organization of remote work, so the most important influencing factors should be analyzed. Study design: Cross-sectional study. Methodology: The data from the survey on the changes in the working environment during the second wave of Covid-19, conducted by Riga Stradiņš University and partners in the project "Living with Covid-19: An assessment of how the Covid-19 crisis has been managed in Latvia and proposals for future societal resilience", WP2 "Changes in the labour market and employment structures, new logics in the provision of social services", were collected through an online survey between 22 February 2021 and 23 March 2021. The survey data were gathered using the REDCap (Research Electronic Data Capture) tool. 419 women were included in the data analysis. Frequency analysis, cross-tabulation analysis and chi-square method, binary logistic regression were used for statistical analysis of the data. Results: In Latvia, during the second Covid-19 emergency, the level of anxiety among women working at home was 51.3% and the level of sleep disorders was 37.2%. Among the most significant risk factors for self-reported anxiety were: Age group 30-39 years (nOR=2.3; CI 1.1-4.8) and 40-49 years (nOR=2.2; CI 1.1-4.3), salary size 500-999 euro (nOR=3.6; CI 1.2-10.5) and in the "Difficult to say/no answer" group (nOR=4.9; CI 1.3-18.7), for high level professionals (nOR=3.5; CI 1.3-9.9). For work-related activities, more important was the extent to which the employer considered the need to work and take care of family at the same time (nOR=6.4; CI 2.9-14.1). For sleep disorders, the most important risk factors were: Latgale region of residence (nOR=2.4; CI 1.3-4.4) and the extent to which the employer considered the need to simultaneously work and take care of the family (nOR=5.0; CI 2.5-9.9). Conclusions: Remote work and employer support play an important role in the prevalence of women's self-reported anxiety. The prevalence of self-reported sleep disorders was strongly associated with anxiety scores, indicating a causal relation with these scores, but there was also a residual relation.