Cyber security in the Baltic States: Institutionalist analysis of cyber security policy developments (2014 - 2022)

Abstract

Mūsdienās visā pasaulē tiek izmantoti savstarpēji savienoti datoru tīkli, un tie nodrošina neskaitāmas darbības gan iedzīvotājiem, gan valdībām. Ņemot vērā kibertelpā notiekošo sociālo un politisko aktivitāšu apjomu, kļūst arvien svarīgāk aizsargāt šīs digitālās sistēmas un informācijas tīklus no arvien pieaugošā apdraudējumu skaita. Pēdējo desmitgažu laikā kiberdrošība ir kļuvusi par arvien nozīmīgāku tematu visu pasaules valstu valdību nacionālās drošības plānošanā. Ņemot vērā šādu notikumu attīstību, šajā pētījumā ir izvirzīts mērķis izpētīt institūciju lomu trīs Baltijas valstu kiberdrošības politikas veidošanā. Izvērtējot nacionālā un starptautiskā līmeņa kiberdrošības politikas plānošanas dokumentus, šajā pētījumā īpaša uzmanība pievērsta laika posmam no 2014. līdz 2022. gadam. Piemērojot vēsturiskā institucionālisma teorētisko struktūru, pētījumā tiek izceltas galvenās neatbilstības ar kiberdrošību saistītajā institucionālajā dinamikā un to ietekme uz kiberdrošības politikas attīstību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Pētījumā secināts, ka salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu Latvija pēdējo astoņu gadu laikā nav spējusi pilnībā izmantot kiberdrošības politikas struktūrā esošo valsts institūciju potenciālu. Turklāt empīriskajā pētījumā konstatēts, ka, arvien vairāk koncentrējoties uz nacionālās drošības dimensiju, kiberdrošības politiku koordinējošās institūcijas Latvijā ir atstājušas novārtā citas kiberdrošības attīstības dimensijas.

Nowadays, interconnected networks of computers are used across the globe, and they enable countless activities for citizens and governments alike. Considering the extent of social and political activities that take place in cyberspace, it has become increasingly important to protect these digital systems and networks of information from growing number of threats. During the past few decades, cybersecurity has become an increasingly prominent topic in national security planning for governments in all parts of the world. Due to this notion, this research sets out to investigate the role of institutions in cybersecurity policy developments of the three Baltic States. By assessment of national and international level cybersecurity policy planning documents, this research takes particular interest in the period between 2014 and 2022. Applying theoretical framework of historical institutionalism this research highlights key discrepancies in cybersecurity related institutional dynamics and their influence over cybersecurity policy developments in Estonia, Latvia, and Lithuania. Research concludes that in comparison with Estonia and Lithuania, during the past eight years, Latvia has failed to leverage the full potential of national institutions present in its cybersecurity policy framework. Furthermore, empirical research finds that by increasingly focusing on the national security dimension, institutions coordinating cybersecurity policy in Latvia have neglected other dimensions of cybersecurity developments.