Russia's soft power toolbox in Serbia

Abstract

Rietumbalkāni arvien vairāk tiek pakļauti ārējo aktoru ietekmes operācijām, kas cenšas nostiprināt savu klātbūtni reģionā, lai tādā veidā iegūtu ģeopolitiskas priekšrocības. Lielākā daļa Rietumbalkānu valstu ir uzsākušas Eiropas integrācijas procesu, kā arī Ķīnas klātbūtne reģionā ir ievērojami augusi, tādā veidā apdraudot Krievijas ietekmi reģionā. Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā ir satuvinājis Balkānu un Rietumu valstis, piemērojot sankcijas Krievijai, lai panāktu tās ekonomisko izolāciju. Taču Serbija ir izrādījusi pretestību Eiropas Savienības (ES) kopējai nostājai, paziņojot, ka tā nepievienosies ASV un ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju, savas neitrālās pozīcijas dēļ. Ir vērojams, ka Serbiju un Krieviju vieno īpašās attiecības, kas veidojušās caur kopīgu vēsturi, vērtībām un slāvu-pareizticīgo saikni. Maģistra darba tēma ir “Krievijas pielietotie maigās varas instrumenti Serbijā”, pētnieciskā darba mērķis ir veikt pārskatu par Krievijas izmantotākajiem maigās varas instrumentiem tādās jomās kā politika, mediji, kultūra reliģija, ekonomiskā un militārā sadarbība, izvirzot hipotēzi: “Krievija sekmīgi izmanto maigās varas instrumentus, lai caur stratēģiskiem naratīviem veicinātu naidīgu nostāju pret Rietumu varu, tādējādi kavējot Serbijas integrāciju Eiropas Savienībā un nosodītu NATO”. Daba pirmajā nodaļā tiek apskatīta maigās varas teorija, īpaši vēršot uzmanību uz stratēģiskajiem naratīviem. Otrajā nodaļā tiek analizēta Serbijas un Krievijas sadarbības funkcionalitāte, skatoties no vēsturiskās, gan no mūsdienu perspektīvas. Trešā nodaļa, savukārt, sastāv no empīriskā pētījuma, kas padziļināti analizē Krievijas maigās varas instrumentus, veicot analīzi par katru maigās varas darbības jomu. Tika secināts, Krievija sekmīgi īsteno maigās varas ietekmi Serbijā, izmantojot politiskos, mediju, reliģiskos un zināmā mērā arī ekonomiskos un militāros maigās varas instrumentus, taču Krievijas un Serbijas sadarbībā trūkst praktiska satura. Padziļināta stratēģiskā naratīva analīze liecina par to, ka kopējās slāvu un pareizticīgās baznīcas vērtības rezonē caur visām sadarbības jomām, taču tas nenorāda uz to, ka tas būs pietiekami, lai saglabātu šķietami ciešo saikni starp abām valstīm, ņemot vērā Serbijas centienus pievienoties ES, pieaugošo Ķīnas ietekmi reģionā un Krievijas ekonomisko izolāciju, tās agresīvās ārpolitikas dēļ.

The Western Balkans has increasingly become subject to external powers seeking to establish their footprint in the region for geopolitical gains. While most Western Balkan countries have begun their European integration process and China’s economic presence in the region has grown, Russia seeks to maintain its presence in the region. More recently, Russia’s invasion of Ukraine in February 2022 has united most of the Balkan countries, siding with the West and imposing sanctions on Russia, Serbia however, has been reluctant to follow its European and transatlantic allies. Over the years, Russia and Serbia have had a special relationship and have maintained a seemingly unbreakable bond that has been established through a shared narrative about historical, Eastern-Orthodox, and Pan-Slavic affinities. The topic of the thesis is “Russia’s soft power toolbox in Serbia”, the objective of the study is to analyse how Russia is applying soft power tools and strategic narratives to safeguard its close ties with Serbia. By studying supporting narratives and conducting a document analysis, using speeches, government reports, media output, as well as historic documents, the following hypothesis will be tested: “Russia is successfully employing soft power tools to enhance hostile anti- Western strategic narratives, thus hindering Serbia’s European integration and confirming their denunciation of NATO”. The focus of this research is on contemporary bilateral cooperation, taking into account the ongoing invasion of Ukraine by Russia and the consequences it is having on relations between Serbia and Russia. The first chapter of the thesis will focus on theoretical aspects of “Soft power theory”, with significant emphasis on strategic narrative. Next, the second chapter will look at the functionality of the Serbia-Russia partnership, both from historical and contemporary perspectives. Finally, the third chapter will consist of empirical studies mapping Russia’s soft power tools in Serbia and conducting analysis on each of the known soft power domains. This master’s thesis concluded that, while Russia is successful exerting its influence through political, media, religious and to some extent economic and defence soft power tools, Russia-Serbia is lacking practical substance to maintain their partnership. Deeper analysis of strategic narratives showed that although the shared Slavic-Orthodox and anti-Western sentiments have resonance in Serbia, it fails to achieve an exclusively ‘Russia-oriented’ mindset, as Serbia also seeks to maintain its relations with the EU. However, Russia does cultivate common ground in Serbia, as they are united in their anti-NATO sentiment.