Fizioterapijas metožu ietekme uz kognitīvām funkcijām pacientiem pēc galvas smadzeņu traumas: darbības jomu noteikšanas pārskats (scoping review)

Abstract

Nosaukums: Fizioterapijas metodes pacientu pēc galvas smadzeņu traumas kognitīvo funkciju rehabilitācijā: darbības jomu noteikšanas pārskats Darba mērķis: Izpētīt, uz kādu kognitīvo funkciju traucējumu mazināšanu tiek vērstas fizioterapijas metodes balstoties uz Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijas (SFK) pamatkopu, kas izstrādāta pacientiem pēc galvas smadzeņu traumas. Metodes: Lai sasniegtu izvirzīto pētnieciskā darba mērķi, tika veikts darbības jomu noteikšanas pārskats. Tā izstrādē, uz pierādījumiem balstītās datu bāzēs, tika meklēti pēdējo 10 gadu laikā publicēti pētījumi, kuri tika atlasīti pēc iekļaušanas/izslēgšanas kritērijiem. Pēc tam sekoja padziļināta pētījumu analīze atbilstoši maģistra darbā izvirzītajam mērķim. Pētījuma metodika tika izstrādāta balstoties uz Peters un citu autoru 2018. gada atjaunotajām vadlīnijām. Rezultāti: Kopā darbības jomu noteikšanas pārskatā tika apskatītas trīs uz pierādījumiem balstītas datubāzes, kurās tika atlasīti 1327 pētījumi. No visiem atlasītajiem pētījumiem astoņi tika iekļauti pārskatā. Šajā pārskatā tika identificētas tādas fizioterapijas metodes, kā aerobi, spēka, stiepšanās, līdzsvara un jaukti fizioterapijas vingrinājumi, kā arī telerehabilitācija, relaksācijas tehnikas un videospēļu terapija. Visas šīs metodes sniedz uzlabojumus kognitīvajā rehabilitācijā personām pēc galvas smadzeņu traumas, taču statistiski nozīmīgas izmaiņas radīja spēka vingrinājumi, telerehabilitācija, aerobie vingrinājumi, kā arī videospēļu terapija. Šajā pārskatā iekļautajos pētījumos šīs metodes tika vērstas uz uzmanības noturēšanas, atmiņas, valodas, rēķināšanas, uztveres un izpildfunkcijas uzlabošanu, un visas šīs funkcijas ir iespējams sasaistīt ar SFK pamatkopu, taču ne visas SFK pamatkopā esošās kognitīvās funkcijas ir identificētas pārskatā iekļautajos pētījumos. Secinājumi: Darbības jomas pārskatā tika identificētas fizioterapijas metodes kognitīvo funkciju uzlabošanai - aerobi, spēka, stiepšanās, līdzsvara un jaukti fizioterapijas vingrinājumi, kā arī telerehabilitācija, relaksācijas tehnikas un videospēļu terapija. Visas uzskaitītās metodes veicina kognitīvo funkciju uzlabošanos personām pēc galvas smadzeņu traumas, taču statistiski nozīmīgas izmaiņas rada spēka vingrinājumi, telerehabilitācija, aerobie vingrinājumi, un videospēļu terapija. Lai novērtētu kognitīvās funkcijas, ir pieejami standartizēti novērtēšanas instrumenti, ko rekomendē uzmanības noturēšanas, atmiņas, valodas, rēķināšanas, uztveres un izpildfunkciju noteikšanai. Visas šīs pētījumos identificētās kognitīvās funkcijas ir iespējams sasaistīt ar SFK pamatkopu, taču SFK pamatkopā esošās apziņas, orientācijas, temperamenta un personības, emociju, kā arī sevis un laika izpratnes funkcijas netika identificētas pārskatā iekļautajos pētījumos.

Title: Physiotherapy Methods in the Rehabilitation of Cognitive Functions in Patients after Traumatic Brain Injury: A Scoping Review Aim of the study: To investigate what kind of methods in physiotherapy are aimed at reducing cognitive impairment based on the International Classification of Functioning, Disability and Health (ICF) core set developed for patients after brain injury. Methods: To achieve the set goal of the research work, a review of the definition of the scope of activity was performed. In the development of research work, evidence-based databases were searched for studies published in the last 10 years, selected according to inclusion / exclusion criteria. This was followed by an in-depth analysis of the research in accordance with the goal set in the master's thesis. The research methodology was developed based on the updated guidelines of Peters and other authors in 2018. Results: In total, the scoping report looked at three evidence-based databases from which 1327 studies were selected. Of all the selected studies, eight were included in the report. This review identified physiotherapy techniques such as aerobic, strength, stretching, balance and mixed physiotherapy exercises, as well as telerehabilitation, relaxation techniques and video game therapy. All these methods provide improvements in the cognitive rehabilitation of individuals after brain injury, but statistically significant changes were caused by strength exercises, telerehabilitation, aerobic exercise, and video game therapy. In the studies included in this review, these treatments focused on improving attention, memory, language, numeracy, perception, and performance, and all these functions can be linked to the ICF core. Conclusions: The review identified physiotherapy methods for improving cognitive function - aerobic, strength, stretching, balance and mixed physiotherapy exercises, as well as telerehabilitation, relaxation techniques and video game therapy. All of the listed methods contribute to the improvement of cognitive functions in individuals after brain injury, but statistically significant changes are caused by strength exercises, telerehabilitation, aerobic exercises, and video game therapy. To assess cognitive function, standardized assessment tools are available that are recommended for determining attention, memory, language, computation, perception, and performance. All these cognitive functions can be linked to the ICF core group, but the functions of consciousness, orientation, temperament and personality, emotions, and self-awareness in the ICF core group are not identifiable in research.