Valsts suverenitātes drošībošana Ukrainas diskursā par attiecībām ar Ungāriju (2014. – 2022. gads)

Abstract

Šī darba nosaukums ir “Valsts suverenitātes drošībošana Ukrainas diskursā par attiecībām ar Ungāriju (2014. – 2022. gads)”, un darbs fokusējas uz to, lai izprast vai un kā Ukrainas politiskas veidotāji bija veidojoši drošībošanas / atdrošībošanas diskursu Ukrainas un Ungārijas attiecību kontekstā. Darba aktualitāte rodas no tā, ka par spīti Krievijas izvērstai karadarbībai Ukrainā, kopš 2014. gada, Ungārijas valdība Viktora Orbana vadībā bieži savu ārpolitiku balsta uz atklāta pretnostatījuma Ukrainai – pretojoties paplašināt, pagarināt noteiktās pret Krieviju sankcijas, kā arī regulāri pārmetot Ukrainai ungāru etniskās minoritātes tiesību pārkāpumus. Ukrainas politiskas veidotāji uz šīm Ungārijas ārpolitikas izpausmēm reaģē, tai skaitā arī publiskās komunikācijas ietvaros. Tas rosina izpētīt to vai Ukrainas politikas veidotāji drošībo Ungārijas ārpolitisko rīcību Ukrainā, kā arī cik lielā mērā šīs potenciālās drošībošanas determinējošais faktors ir ungāru etniskās minoritātes tiesību jautājums. Darba ietvaros tika izvirzīta hipotēze - Suverenitātes drošībošanas / atdrošībošanas dinamiku Ukrainas diskursā par attiecībām ar Ungāriju laika periodā no 2014. gada līdz 2022. gadam determinēja šo valstu domstarpības par ungāru etniskās minoritātes statusu Ukrainā. Darba pirmajā nodaļā ir izveidots metodoloģiskais ietvars, kurš balstās drošībošanas teorijā un diskursa analīzē. Papildus tam ir veikta jēdziena “drošība” konceptualizācija, kā arī ir skaidrots kā drošībošanas process izpaužas politiskā sektora drošības draudos. Darba otrajā nodaļā ir izveidots pārskats par Ungārijas un Ukrainas savstarpējo attiecību dinamiku kopš Ukrainas neatkarības, it īpaši pievēršot uzmanību attiecību dinamikai kopš 2014. gada, kad Krievija izvērsa Ukrainā karadarbību. Papildus tam, nodaļā ir aprakstīts kopējā situācija ar Ungāru etniskās minoritātes tiesībām, kā arī Ukrainas Aizkarpatu apgabala vēsturi, kurā dzīvo absolūtais vairākums Ukrainas ungāru. Darba trešajā nodaļā ir analizēts tas kā Ukrainas politikas veidotāji bija konstruējuši drošībošanas / atdrošībošanas diskursu Ukrainas un Ungārijas attiecību kontekstā, kā arī vai ungāru etniskās minoritātes tiesību jautājums šo diskursu determinēja. Analīze tika iedalīta četros periodos – kopš 2014. gada Krievijas-Ukrainas kara sākuma; kopš 2017. gada rudens, kad Ukrainā tika pieņemts jauns izglītības likums; kopš 2020. gada sākuma, kad pasaulē sākās COVID-19 pandēmija; kopš 2022. gada sākums, kad Krievija sāka gatavoties un realizēja masveida iebrukumu Ukrainā. Darba ietvaros tika secināts, ka darba hipotēze apstiprinājās daļēji, jo laika posmā no 2014. gada līdz 2022. gadam bija novērojams, ka drošībošanas / atdrošībošanas dinamiku Ukrainas diskursā par Ukrainas-Ungārijas attiecībām determinēja ungāru etniskās minoritātes tiesību problēmjautājums. Savukārt ar 2022. gada sākumu, Krievijai gatavojoties un uzsākot masveida iebrukumu Ukrainā, ir novērojams, ka ungāru etniskās minoritātes tiesību problēmajutājums ir mazāk

This work is entitled “Securitization of State Sovereignty in Ukraine's Discourse in Regards to Relationships with Hungary (2014-2022)” and focuses on understanding whether and how Ukrainian policymakers were shaping the securitization / de-securitization discourse in the context of Ukrainian-Hungarian relations. The urgency of the work stems from the fact that despite Russia's war in Ukraine being happening since 2014, the Hungarian government, led by Viktor Orban, often bases its foreign policy on open opposition to Ukraine, resisting the extension of sanctions against Russia and regularly accusing Ukrain of breaching rights of Hungarian ethnic minority of Ukraine. Ukrainian policymakers are responding to these developments in Hungarian foreign policy, including through public communication. These considerations raise the question of whether Ukrainian policymakers are securitizing Hungary's foreign policy in Ukraine, and to what extent the issue of the rights of the Hungarian ethnic minority is a determining factor in this potential securitization process. Within the framework of the work, a hypothesis was put forward - the dynamics of securitization / de-securitization of Ukraine's sovereignty discourse in the context of relations with Hungary in the period from 2014 to 2022 was determined by the differences between these countries over the understanding of the status of the Hungarian ethnic minority in Ukraine. The first chapter develops a methodological framework based on securitization theory and discourse analysis. In addition, the concept of “security” has been conceptualized and the securitization process has been explained when it comes to the security threats to the political sector. The second chapter provides an overview of the dynamics of Hungarian-Ukrainian relations since Ukraine's independence, profoundly focusing on the dynamics of relations since 2014 when Russia began its invasion of Ukraine. In addition, the chapter describes the general situation with the rights of the Hungarian ethnic minority, as well as the history of the Transcarpathian region of Ukraine, where the vast majority of Hungarians in Ukraine live. The third chapter analyzes how Ukrainian policymakers had constructed discourse on securitization / de-securitization in the context of Ukrainian-Hungarian relations, and whether the issue of the rights of the Hungarian ethnic minority determined this discourse. The analysis was divided into four periods - since the beginning of the 2014 Russia-Ukraine war; since the autumn of 2017, when a new education law was adopted in Ukraine; since the beginning of the COVID-19 pandemic in 2020; since the beginning of 2022, when Russia began to prepare and carried out a massive invasion of Ukraine. The work concluded that the working hypothesis was partially confirmed because in the period from 2014 to 2022 it was observed that the dynamics of securitization / de-securitization in the Ukrainian discourse on Ukrainian-Hungarian