Militarization of the Arctic by “the Arctic Five” countries: between deterrence by denial and deterrence by punishment (2007-2022)

Abstract

Maģistra darba tēma ir ““Arktikas piecienieka” veiktā Arktikas militarizācija: starp atturēšanu ar noliegšanu un atturēšanu ar sodīšanu (2007-2022)”. Tēmas aktualitāti nosaka mainīgā drošības vide Arktikas reģionā, kuru ietekmē klimata pārmaiņu ietekme un no tā izrietošās iespējas derīgo izrakteņu ieguvei un jaunu kuģošanas maršrutu izmantošanai, teritoriālās pretenzijas un militārās darbības reģionā, kuras veic piecas Arktisko ūdeņu piekrastes valstis - Kanāda, Dānija (Grenlande), Norvēģija, Krievija un Amerikas Savienotās Valstis (Aļaska), kuras šajā darbā tiks dēvētas par “Arktikas piecinieku”. Darbā izvirzītā hipotēze – Krievija pieeja ar atturēšanu ar noliegšanu Arktikā ir efektīvāka nekā Kanādas, Dānijas, Norvēģijas, Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu pieeja ar atturēšanu ar sodīšanu. Hipotēzes pārbaudīšanai tiks veikta padziļināta analīze par “Arktikas piecinieka” valstu Arktikas reģiona militarizāciju saskaņā ar darba teorētisko ietvaru. Tādejādi, atturēšanas koncepts, kā arī divas atturēšanas formas - atturēšana ar noliegšanu un atturēšana ar sodīšanu tiks piemērotas, lai izskaidrotu apstākļus, kādos “Arktikas piecinieka” valstis ir veikušas militāras darbības Arktikas reģionā. Teorētiskais ietvars vēl vairāk atšķir atturēšanas pieejas, kuras piemēro katra no “Arktikas piecinieka” valstīm. Darbā ir nostādīti pieci izpētes uzdevumi, lai analizētu atturēšanas konceptu un divas atturēšanas formas un sniegtu padziļinātu analīzi par “Arktikas piecinieka” valstu vēsturisko pieredzi Arktikas militārizācijas kontekstā, kā arī valstu pašreizējām militārajām spējām, kuras ir piemērotas Arktikas klimata apstākļiem. Visbeidzot, tiks veikta “Arktikas piecinieka” valstu atturēšanas pieeju salīdzināšana un efektivitātes noteikšana. Pirmā nodaļa ir veltīta teorētiskā ietvara un attiecīgajās apakšnodaļās divu atturēšanas formu analīzei. Darba otrajā nodaļā tiek analizēti faktori, kas ir ietekmējuši Arktikas reģiona vēsturisko militāro attīstību un “Arktikas piecinieka” valstu individuālo militāro attīstību līdz 2007.gadam. Savukārt trešajā nodaļā tiek pētīts “Arktikas piecinieka” individuālās militārās spējas, kuras ir piemērotas Arktikas apstākļiem no 2007.gada līdz 2022.gadam un tiek noteiktas valstu piemērotās atturēšanas pieejas. Tika secināts, ka Krievijai ir priekšrocība militārajās spējās, kas ir piemērotas Arktikas apstākļiem, , taču pieejas ar atturēšanu ar noliegšanu efektivitāti nevar noteikt pamatojoties tikai uz valsts militārājām spējām un militāro kapacitāti noteiktā teritorijā.

Topic of this thesis is “Militarization of the Arctic by “the Arctic Five” countries: between deterrence by denial and deterrence by punishment (2007-2022)”. The relevance on the topic is determined by the changing security environment in the Arctic region, which is influenced by the effects of climate change, the consequent possibility for resource extraction and accessibility to new shipping lanes, the territorial claims and the military activities in the region by the five Arctic coastal states - Canada, Denmark (Greenland), Norway, Russia and United States (Alaska), referred to as the “Arctic Five” in this study. The hypothesis put forward in this study is that Russia’s approach of deterrence by denial in the Arctic is more effective than Norway’s, Denmark’s, Canada’s and the United States’ approach of deterrence by punishment. To test the hypothesis an in-depth analysis of the “Arctic Five” countries militarization of the Arctic region will be conducted in accordance to the theoretical framework of this study. As such, the concept of deterrence and its two forms – deterrence by denial and deterrence by punishment will be applied to explain the circumstances under which the “Arctic Five” countries have pursued military activities in the region. The theoretical framework further distinguishes the deterrence approaches taken by each of the “Arctic Five” countries. Likewise, five research tasks have been established to analyze the concept of deterrence and its two forms of deterrence and to provide an in-depth analysis of the “Arctic Five” countries historical experiences in the context of the Arctic militarization, as well as their current Arctic-specific military capabilities. Lastly, the comparison and the effectiveness of the “Arctic Five” deterrence approaches is conducted. The first chapter is devoted to the analysis of the theoretical framework and the subchapters describe the two forms of deterrence. The second chapter analyzes the factors that influenced the historical military development of the Arctic region and the military developments of the “Arctic Five” countries individually until 2007. The third chapter is devoted to the case study of each of the “Arctic Five” military capabilities from 2007-2022 and to distinguish the deterrence approaches of the “Arctic Five” countries. The thesis concludes that Russia has the military advantage of Arctic-specific military capabilities, however the effectiveness of deterrence by denial may not be merely determined based on the military capability and capacity of a country in a given territory.