The option of strengthening military alignments in Finland's defence policy in the context of the Russia-Ukraine war

Abstract

Maģistra darba mērķis ir analizēt un salīdzināt, kā Krievijas-Ukrainas karš ir mainījis uztveri par iespēju stiprināt militārās savienības Somijas aizsardzības politikā. Tāpat darbā tiek aprakstīti Somijas aizsardzības politikas pamatvirzieni attiecībā pret Krieviju, kā arī Somijas militārās nepievienošanās politikas tradīcija. Tēmas aktualitāti nosaka Ukrainā notiekošais karš (2022. gada pavasaris), kā arī Somijas aizsardzības politikas izmaiņu ietekme uz Baltijas jūras reģionu. Darbā tiek izmantota neoklasiskā reālisma teorija. Pamata bāze, kas tiek izmantota teorētiskā ietvara izstrādei ir Rendela L. Švellera (Randall L. Schweller) grāmata “Unanswered Threats”. Rendela L. Švellera grāmatas ietvaros identificēti un analizēti iekšējie faktori, kas nosaka valsts reakciju uz ārējiem draudiem. Turklāt, darbā izvirzītā hipotēze tiek pārbaudīta, analizējot attiecīgos datus, tostarp Somijas valsts iestāžu sniegto informāciju, aizsardzības politiku noteicošo dokumentāciju (t.i., valdības ziņojumi par aizsardzības politiku), nevalstisko organizāciju, domnīcu un ziņu portālu raksti. Līdz ar ko, darbs balstās uz kvalitatīvo pētījuma metodi – dokumentu satura analīzi. Maģistra darba struktūru veido trīs nodaļas. Pirmajā nodaļā tiek izstrādāts darba teorētiskais ietvars. Otrā nodaļa tiek veltīta apraksta veidošanai par Somijas un Krievijas attiecībām, kā arī Somijas aizsardzības politikas attiecībā pret Krieviju pirms 2022. gada Krievijas uzsāktā kara Ukrainā vadlīniju skaidrošanai. Trešajā nodaļā ir definētas izmaiņas Somijas aizsardzības politikā, kas notika tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pētījuma gaitā secināts, ka izvirzītā hipotēze – Krievijas agresija Ukrainā ir nostiprinājusi elites vienprātību par iespēju stiprināt militārās savienības Somijas aizsardzības politikā - ir apstiprinājusies. Karš starp Krieviju un Ukrainu ir veicinājis gan elites, gan sabiedrības vienprātību par iespēju stiprināt militāro savienību, uz atteikšanās no ieilgušās militārās nepievienošanās politikas tradīcijas rēķina. Turklāt, Somija turpināja stiprināt teritoriālo aizsardzību, lai gan bruņoto spēku savietojamība ar starptautiskajiem partneriem šodien kalpo par tās neapstrīdamu prioritāti, savukārt Somijas tirdzniecības un enerģētikas nozare arvien vairāk pietuvojās aizsardzības dimensijai.

The objective of the Master’s thesis is to analyze and compare how the Russia-Ukraine war changed the perception of the option of strengthening military alignments in Finland’s defence policy. The basic directions of the Finnish defence policy toward Russia and the tradition of Finnish military non-alignment also are described. The relevance of the topic is defined by the ongoing war in Ukraine (Spring 2022), as well as the impact of changes in Finland’s defence policy on the Baltic Sea region. The theory applied throughout the research is Neoclassical realism. The primary work used to develop a theoretical framework is Unanswered Threats by Randall L. Schweller. His work analyses which internal factors define the state’s reaction to external threats. Furthermore, the hypothesis is verified via the analysis of relevant data, including the information provided by Finland’s governmental institutions, defence sector’s policy defining documentation (i. e. Government’s Defence Report), articles from non-governmental organizations, think tanks, and media outlets. Thus, the research method is qualitative – document analysis. The Master’s thesis is structured in three parts. The first chapter establishes the theoretical framework. The second chapter is dedicated to describing both the context of Finnish-Russian relations and Finland’s defence policy guidelines toward Russia before the Russia-Ukraine war. The third chapter examines changes in Finland’s defence policy that occurred in the immediate aftermath of the Russian invasion of Ukraine. It is concluded that the hypothesis “Russian aggression in Ukraine has solidified elite consensus in Finnish defence policy regarding the option of strengthening military alignments” is confirmed. The Russia-Ukraine war has facilitated the consensus of both the elite and society regarding the option of strengthening military alignments at the expense of abandoning the long-standing military non-alignment policy. Furthermore, Finland continued to strengthen the territorial defence, albeit with the interoperability of the armed forces with international partners from now being an undisputed priority, while the trade and energy sectors became increasingly intertwining with the defence dimension.