Eiropas Sociālā fonda (ESF) izlietojums Latvijā un Igaunijā salīdzinošā analīze (plānošanas periods 2014.-2020. gads)

Abstract

Ikvienas valsts mērķis ir attīstība. Lai veiksmīgāk varētu sekmētu attīstību ikvienai valstij ir jādefinē tās mērķi un vīzija. Tādēļ valstīs tiek veidoti attīstības plāni – gan ilgtermiņa, gan īstermiņa. Savukārt, lai šos mērķus būtu iespējams īstenot ir vajadzīga funkcionēt spējīga valsts pārvalde, kura darbojas uz labas pārvaldības principu bāzes. Kopš Latvijas un Igaunijas iestāšanās Eiropas Savienībā – 2004. gada tām ir pieejams Eiropas Sociālais fonds (ESF) finansējums, ar kura palīdzību valstīs ir iespēja uzlabot nodarbinātību, diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, uzlabot izglītības nozari utt. Viena no ESF fonda prasībām, izmantojot tā finansējumu, ir nodrošināt ilgtspēju. Maģistra pētījuma “Eiropas Sociālā fonda (ESF) izlietojums - Latvijā un Igaunijā salīdzinošā analīze (plānošanas periods 2014.-2020. gads)” mērķis ir noskaidrot un salīdzināt, vai Latvijā un Igaunijā, administrējot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, kā galvenais tā piesaistes un izlietojuma kritērijs tiek izmantotas attīstības plānos definētās nozaru ilgtermiņa prioritātes. Pētījumā tika izvirzīta hipotēze, ka “Latvijā ESF finansējums tiek piesaistīts un izlietots aktuālo problēmu risināšanai, savukārt Igaunijā tās tiek piesaistīts ilgtermiņa stratēģisko jautājumu sakārtošanai.” Lai izpildītu pētījuma mērķi, tā pirmajā nodaļā tika apskatīta klasiskā valsts pārvaldes teorija, jaunākā valsts pārvaldes teorija, kā arī tika definēti ANO un ES izstrādātie labas pārvaldības principi. Darba otrajā nodaļā tika noteikti ESF mērķi un ES fondu finansējuma piešķiršanas un izlietošanas pamatprincipi. Darba trešajā nodaļā tika veiktas salīdzinošās analīze attiecībā uz Latvijas un Igaunijas ESF finansējuma izlietojumu, abu valstu ilgtermiņa plānošanas dokumentiem (“Latvija 2030” un “Sustainable Estonia 21”), kā arī tiks veiktas ekspertu viedokļiem. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka Latvijā ESF finansējums vairāk tiek piesaistīts un izlietots aktuālo problēmu risināšanai un ilgtermiņa domāšana netiek noteikta kā prioritāte. Savukārt Igaunijā tas tiek piesaistīts ilgtermiņa stratēģisko jautājumu risināšanai (finansējuma piesaistes un izlietojuma kritērijs ir ilgtermiņa prioritātes). Maģistra pētījums sastāv no 73 lappusēm. Pielikumos ir iekļautas sešas daļēji strukturētas intervijas ar nozaru ekspertiem. Kopējais darba apjoms ir 102 lappuses.

Development is the objective of any country. In order to be more successful in promoting development, every country needs to define its goals and vision. Therefore, countries have development plans, both long-term and short-term. In order to achieve these goals, however, a functioning public administration based on the principles of good governance is needed. Since Latvia and Estonia joined European Union (2004), they have access to European Social Fund (ESF). This fund helps countries to improve employment, eradicate discrimination and inequality, improve the education systems and etc. One of the requirements of the ESF - funding has to be used for long-term development. The aim of these master thesis “Comparative analysis of the use of the European Social Fund (ESF) in Latvia and Estonia (period 2014.-2020.)” is to find out and compare if Latvia and Estonia, implementing ESF funding, uses the long-term priorities (defined in the development plans). The hypothesis of this master's thesis is "In Latvia, ESF funding is attracted and used to solve current problems, while in Estonia it is attracted to address long-term strategic issues." In order to achieve the aim, the first chapter examined the classical theory of public administration, the latest theory of new public administration, as well as defined the principles of good governance developed by the UN and the EU. The second chapter set out the objectives of the ESF and the basic principles for allocating and using EU funding. In the third chapter, a comparative analysis of the use of Latvian and Estonian ESF funding, long-term planning documents of both countries (“Latvia 2030” and “Sustainable Estonia 21”) and comparative analysis of expert opinions. The main conclusion of the research is that in Latvia ESF funding is attracted more and used to solve current problems and long-term thinking is not set as a priority. In Estonia, on the other hand, it is linked to long-term strategic issues (the criterion for attracting and using funding is long-term priorities). The master's thesis consists of 73 pages. The annexes include six semi-structured interviews with experts. Total the work consists is 102 pages.