Attālinātas fizioterapijas ietekme uz ikdienas fizisko aktivitāšu un līdzdalības līmeni personām ar Parkinsona slimību: vairāku gadījumu analīze

Abstract

Darba nosaukums. Attālinātas fizioterapijas iespējamie ieguvumi uz ikdienas fizisko aktivitāšu un dalības līmeni personām ar Parkinsona slimību: vairāku gadījumu izpēte. Problēmas pamatojums. Posturālās stabilitātes, līdzsvara un gaitas traucējumi ir ietekmētākās komponentes jau sākotnējā Parkinsona slimības stadijā, kas apgrūtina pacientu ikdienas gaitas, līdz ar to limitējot iesaistīšanos ikdienas aktivitātēs un dažādās dzīves situācijās jeb dalībā (Sherrington, 2017). Identificētie ierobežojošie faktori aktīvai iesaistei klātienes fizioterapijas nodarbībās ir laika tūkums un ierobežota piekļuve ārstniecības iestādei iespējamo vides faktoru, funkcionālo traucējumu vai baiļu dēļ (Lai et al., 2018; Flynn et al., 2021). Taču ir neskaidrs, kā attālinātas fizioterapijas realizēšana uzlabo pacienta fizisko aktivitāšu daudzumu ikdienā, kā arī dalības līmeni (Elli set al., 2018; Von Rosen et al., 2021). Mērķis. Analizēt attālinātas fizioterapijas iespējamos ieguvumus uz ikdienas fizisko aktivitāšu un dalības līmeni personām ar Parkinsona slimību. Metodes. Dizains – vairāku gadījumu analīze. Pētāmais fenomens – “attālinātas fizioterapijas iespējamie ieguvumi uz ikdienas fizisko aktivitāšu un dalības līmeni personām ar Parkinsona slimību”. Analizējamās vienības – “attālinātas fizioterapijas pielietojamība” un “attālinātas fizioterapijas rezultāti”. Rezultāti. Visi dalībnieki piedalījās vismaz 10 no 16 paredzētajām nodarbībām. Vingrinājumu daļēja izpilde bija novērojama pirmajās nodarbībās un bija saistāma ar nepilnvērtīgu izpratni par vingrinājuma tehnisko izpildi. Pirmajās un pēdējās nodarbībās tika novēroti līdzsvara zaudēšanas momenti, tomēr tie neapdraudēja dalībnieku veselību. Visu pētījuma dalībnieku vidū gan pirms, gan pēc intervences vidēji dienā mazkustībā pavadītais laiks (85%–99%) dominēja pār fiziskajās aktivitātēs pavadīto laiku (1%–15%). Tomēr tika novērota tendence pieaugt kopējam un dažādās intensitātēs pavadītajam laikam fiziskajās aktivitātēs, novērojot lielāko pavadīto laika pieaugumu vidējas intensitātes slodzē. Balstoties uz Autonomijas un līdzdalības anketu, visiem pētījuma dalībniekiem bija vērojama tendence samazināties dalības ierobežojumiem. Visizteiktāk dalības ierobežojumi mazinājās aktivitātēs mājās un ārpus tām. Pētījuma dalībnieki atzīmēja pozitīvus ieguvumus, kuri veicināja vēlmi iesaistīties fiziskajās aktivitātēs, kā arī sev svarīgās aktivitātēs. Secinājumi. Var tikt izvirzīta hipotēze, ka attālinātas fizioterapijas pieeja ir pielietojama un sniedz pozitīvus ieguvumus ikdienas fizisko aktivitāšu un dalības līmenī personām ar Parkinsona slimību. Lai apstiprinātu hipotēzi, nepieciešams turpināt izpēti, veicot randomizētu kontrolētu pētījumu.

Research title. Potential benefits of remote physiotherapy on the level of daily physical activity and participation in people with Parkinson’s disease: a multiple-case study. Justification. Postural control, balance and gait disorders are the most affected components in the early stages of Parkinson's disease complicating patients' daily routines, hence limiting participation in daily activities and in various life situations (Sherrington, 2017). Limiting factors identified for participation in face-to-face physiotherapy are lack of time and limited access to the treatment facility due to possible environmental factors, functional impairment or fear (Lai et al., 2018; Flynn et al., 2021). However, it is unclear how remote physiotherapy improves a patients’ daily physical activity level and participation level (Ellis et al., 2018; Von Rosen et al., 2021). The aim. To analyze potential benefits of remote physiotherapy on the level of daily physical activity and participation in people with Parkinson’s disease. Methodical approach. Design – a multiple-case study. The studied phenomenon – “the potential benefits of remote physiotherapy on the level of daily physical activity and participation in people with Parkinson’s disease”. Analyzable units – “applicability of remote physiotherapy” and “results of remote physiotherapy”. Results. All participants took part in at least 10 of the 16 scheduled sessions. Partial completion of the exercises was observed in the first lessons and was associated with a lack of understanding of exercise technical performance. Moments of imbalance were observed in the first and last sessions, but they did not endanger the participants’ health. Among all study participants, the average time spent on sedentary activities per day (85%–99%) predominated over the time spent on physical activity (1%–5%), both before and after the intervention. However, there was a tendency to increase the total time of physical activity and time spent in different intensities, observing the largest increase in time spent on moderate-intensity exercise. Based on the Impact on Participation and Autonomy questionnaire, all study participants tended to decrease their participation limitation., majority in activities at home and outside. Study participants noted benefits that promoted the desire to engage in physical activities and in activities that are important for them. Conclusion. It can be hypothesized that a remote physiotherapy approach is applicable and provides benefits in terms of daily physical activity and participation for individuals with Parkinson's disease. To confirm the hypothesis, further research is required in a randomized controlled trial.