Eiropas Komisijas kompetenču paplašināšana klimata pārmaiņu kontekstā

Abstract

Klimata pārmaiņas ir globāli aktuāls jautājums, kur Eiropas Savienība procesā ir uzņēmusies globāla līdera lomu, apņemoties līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu valstu savienību un arī iekšēji ES turpina konkrēto paradigmu. Šim nolūkam 2019. gadā Eiropas Komisija ierosināja un uzsāka īstenot vērienīgu politikas programmu Eiropas Zaļais kurss (EZK) Programma nosaka rīcības plānu, ar kura palīdzību var padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu, pārvēršot klimata un vides problēmas par iespējām visās politikas jomās godīgā un iekļaujošā veidā. Klimata pārmaiņas atbilst dalītai kompetencei, vienlaikus klimata pārmaiņas rada ietekmi uz astoņām sfērām – klimats, enerģētika, ekonomika, transports, lauksaimniecība, rūpniecība, vide un okeāni, pētniecība un inovācijas. Par šīm astoņām sfērām runā gan Eiropas Zaļais kurss, gan ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome. Katra no šīm sfērām arī atrodas dalītā kompetencē. Līdz ar to, pamatojoties uz proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem un neskatoties uz ambiciozu politiku, Eiropas Komisija nevar veikt vairāk, nekā ir noteikts tās atļautajās tiesībās. Līdz ar to, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas skar astoņus sektorus un palielinoties klimata pārmaiņu spiedienam, rodas jautājums par to, kādēļ Eiropas Komisijas kompetences netiek paplašinātas, lai risinātu vienu no Eiropas Savienības apdraudējumiem un izaicinājumiem – klimata pārmaiņas. Lai izpētītu darba problēmu un skaidrotu starpsektorālo pārplūdi, tika izmantota neofunkcionālisma teorija un pārplūdes efekta koncepcija. Ka arī dokumentu analīze, semantiskā teksta analīzes metode, kurā tika analizēti Eiropas Komisijas līgumi, tiesības, klimata pārmaiņu politikas attīstība, klimata pārmaiņu radītais sektorālais spiediens un EK rīcības no EZK ieviešanas brīža 2019. gads līdz pēdējam pieņemtajam lēmumam 2022. gada. 5 aprīlim. Papildus tika veiktas arī konsultatīvās daļēji strukturētas intervijas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Eiropas Vides Aģentūru, klimata un enerģētikas domnīcu ekspertiem ar mērķi novērtētu argumentus Eiropas Komisijas kompetences izmaiņām un Eiropas Komisijas rīcībām. Tika secināts, Eiropas Komisijas proaktīvas rīcības dēļ, neizpildās nepieciešamais no pārplūdes nosacījumiem un Eiropas Komisijas kompetences netiek paplašinātas, jo radītā situācija nav akūta un neprasa tūlītēju rīcību

Climate change is a global issue where the European Union has taken on a global leadership role in becoming a climate-neutral union by 2050, and the EU continues to pursue this paradigm internally. Accordingly, climate change mitigation has been a priority for the EU for decades and will not remain so for years to come. To this end, in 2019, the European Commission proposed and launched an ambitious policy agenda, the European Green Course (ECC). The program sets out an action plan to make the EU economy sustainable by turning climate and environmental challenges into opportunities in all policies fairly and inclusively. Climate change is part of an EC shared competence, and at the same time, it affects eight various areas: climate, energy, the economy, transport, agriculture, industry, the environment and the oceans, and research and innovation. Both the European Green Course and the UN Intergovernmental Panel on Climate Change discuss these eight areas. Each of these areas is also part of EC's shared competence. Consequently, based on the principles of proportionality and subsidiarity, and despite an ambitious policy, the European Commission cannot go beyond what is allowed by its law. Consequently, given that climate change affects eight sectors and the increasing pressure of climate change, the question arises as to why the European Commission's competences are not being extended to address one of the European Union's threats and challenges: climate change. To address the work problem and exemplify intersectoral overflow, the neofunctionalist theory spillover concept will be used. Moreover, the document analysis method will be used, more specifically, the semantic text analysis method where the European Commission's treaties, climate change policy developments, sectoral pressures from climate change and EC action in EDG from 2019 to the last decision on 2022, April 5 was analysed. In addition, consultative semi-structured interviews were conducted with representatives of the European Commission, the European Environment Agency, climate think tanks, energy experts and the Ministry to assess arguments for changes in the European Commission's remit and the European Commission's actions. It was concluded that due to the proactive action of the European Commission, the necessary conditions for the overflow are not met and the competences of the European Commission are not extended, as the situation is not acute and does not require immediate action.