Baltijas valstu pozīciju noteicošie faktori Centrāleiropas, Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta ietvaros

Abstract

ANOTĀCIJA

Maģistra darba tēma ir “Baltijas valstu pozīciju noteicošie faktori Centrāleiropas, Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta ietvaros”. Darba aktualitāte ir skatāma caur Centrāleiropas, Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības formāta “16+1” dažādām transformācijām, kuras ir veicinājušas iesaistīto valstu pozīciju maiņas. Pēc Lietuvas paziņojuma 2021. gadā, par izstāšanos no sadarbības formāta, vairākas valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija tiek uzskatītas par šādas rīcības sekotājām, ar potenciālu iespēju apsvērt savu nepieciešamību būt par šī formāta dalībniecēm. Tēmas aktualitāte izpaužas arī šī savdabīgā sadarbības formāta ietekmes potenciālā, pētot iesaistīto valstu rīcības un iespējamos riskus nokļūt ekonomiskā atkarībā no finanšu resursus piedāvājošās valsts Ķīnas, apmaiņā pret investīcijām un resursu pieplūdes valsts ekonomikā. Atšķirība starp valstu ekspektācijām sadarbības formāta dibināšanas sākumā un šobrīd ir būtiska. Dažādi iemesli; politiski, ekonomiski, ideoloģiski un dažādās vērībās balstīti ir kalpojuši par iemesliem valstu pozīciju maiņai un pats formāts piedzīvo zināmas pārmaiņas, ko ietekmējuši vairāki faktori, tai skaitā Covid 19 pandēmija. Arī ģeopolitiskais, ekoloģiskais, drošības risks un Eiropas Savienības vienotības risks ir būtisks šīs tēmas izpētē. Sniedzot skaidrojumu par Baltijas valstu pozīciju maiņu, tām esot gan Eiropas Savienības dalībvalstīm gan NATO sabiedrotajām un stingri paužot savu nostāju cilvēktiesību jautājumos, valstu suverenitātes jautājumos un starptautiskās drošības jautājumos, kā arī esot vienotām klimata pārmaiņu un zaļā kursa jautājumos, kas skar visu Eiropas reģionu. Darba procesā tiek pētīta sadarbības formāta struktūra, būtiskākie projekti, kas realizēti tā ietvaros. Tiek akcentētas svarīgākās problēmas un apdraudējumi, kas skar iesaistītās valstis. Tiek analizētas Baltijas valstu nostājas, identificēti Baltijas valstu pozīciju noteicošie faktori un to izmaiņas laika periodā no 2012. gada līdz 2022. gada janvārim, kā arī tiek pētīti dažādie pozīciju maiņu ietekmējošie notikumi un rīcību iemesli. Pētniecībai izmatota kvalitatīvās pētījuma metodes; dokumentu analīzes metode, analizētas publikācijas, pētījumi un paziņojumus par šo tēmu, kā arī veikta intervija ar Latvijas Satiksmes ministru Tāli Linkaiti. Būtiskākie secinājumi – Baltijas valstu pozīcijas ir mainījušās sadarbības formāta pastāvēšanas posmā no 2012. līdz 2022. gada janvārim un to izmaiņas ir ietekmējuši vairāki faktori, kas ir ne tikai ekonomiski, bet arī politiski un ideoloģiski. Baltijas valstu pozīciju maiņu ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, drošības jautājumi, vērtības un dažādo saistību apņemšanās.

ABSTRACT The title of masters’ thesis is “Determinants of the position of the Baltic States within the framework of the co-operation format of Central European, Eastern European countries and China.” The topicality of the work can be seen through the various transformations of the “16+1” format of cooperation between Central European and Eastern Europe and China, which have facilitated the change of position of the participating countries. Following Lithuania’s announcement in 2021 to withdraw from the cooperation format, several countries, including Latvia and Estonia, are following suit, with a potential opportunity to consider their need to be a participant in this format. Importance of this topic is also reflected in the potential impact of this peculiar format of cooperation, studying the actions of the participating countries and the possible risks of becoming economically dependent on China, a provider of financial resources, in exchange for investment into the national economy. The difference between national expectations at the beginning of the cooperation format and now is significant. Various reasons - politically, economically, ideologically have led to changes in national positions and the format itself is undergoing some change, influenced by several factors, including Covid 19 pandemic. The risk of geopolitical, ecological, security and the unity of the European Union is also important in this research topic. Explaining the change of position of the Baltic States, them being a member of both- EU and NATO and strongly stating their position of human rights, national sovereignty, and international security issues, as well as on climate change and the green course, which affects the entire European region. In this research process the structure of the cooperation format is studied, the most significant projects implemented within it. The main challenges and threats facing the participating countries are highlighted. The position of the Baltic States is analysed, the factors determining the Baltic States and their changes in the period from 2012 to January 2022 are identified, as well as various events and reasons influencing the change of position are studied. Qualitative research methods used for research; method of document analysis, publications, research, and announcements on this topic were analysed, as well as interview with Tālis Linkaitis, Minister of Transport of Latvia. The most important conclusions – the positions of the Baltic States have changed during the period of existence of the cooperation format from 2012 to 2022. The changes have been influenced by several factors, which are not only economic, but also political and ideological. The change in the position of the Baltic States has been influenced by the geopolitical situation, security issues, values, and various commitments.