Aizsardzības nozares institūciju loma Baltijas valstu reakcijā uz pirmo Krievijas - Ukrainas karu (2014-2021)

Abstract

Maģistra darba mērķis ir analizēt Baltijas valstu aizsardzības nozares institūciju lomu to reakcijā uz Ukrainas karu laikā no 2014. līdz 2021. gadam. Izpildot darba mērķi, tiek pārbaudīta hipotēze: Baltijas valstu atšķirīgās pieejas savu militāro spēju stiprināšanā noteica militāro institūciju pagātnes pēctecība. Pētījuma teorētiskais ietvars ir balstīts uz institucionālisma teorijas apakšteoriju – vēsturisko institucionālismu. Šī teorija ir balstīta uz valsts institūciju darbības pētniecību, kā arī šīs teorijas ietvarā tiek pētīta institūciju nozīme skatoties no to vēstures un pēctecības elementiem. Vēsturiskā institucionālisma ietvarā tiek pētītas cēloņsakarības, kuru laikā ir iespējamas pārmaiņas. Kā viens no svarīgiem aspektiem, kuru pēta šīs teorijas ietvarā ir, kāda loma ir organizācijām un institūcijām valsts interešu realizēšanā, kā arī, kā tās sadarbojas savā starpā un ar sabiedrību kopumā. Darba gaitā tiek analizēta Baltijas valstu valsts aizsardzības nozares attīstība laika posmā no 2014. līdz 2021.gadam. Kā arī, lai varētu veikt salīdzinošo analīzi, tiek pētīta Baltijas valstu drošības un aizsardzības nozares attīstība līdz 2014.gadam (līdz Krievijas – Ukrainas kara sākumam un Krimas aneksijai). Pētījuma ietvaros tiek analizētas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības budžeta prioritātes ilgtermiņā, lai stiprinātu drošību nākotnē, kā arī tiek analizētas Baltijas valstu nacionālās drošības un valsts aizsardzības stratēģijas/ koncepcijas, jo šie dokumenti pamatā ir tie, kuros tiek norādīti galvenie aspekti drošības un aizsardzības politikas veidošanai. Veicot empīrisko izpēti, izvirzītā hipotēze tiek apstiprināta, jo ir konstatēts, ka neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskiem notikumiem, visās Baltijas valstīs tika nodrošināta aizsardzības nozares attīstība, turpinot uzsāktos projektus gan ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā un pēc tam, gan pārskatot prioritātes pēc 2014.gada Krievijas – Ukrainas kara uzsākšanās, tai skaitā tika pārskatīti draudi no Krievijas puses un tika atzīts, ka tie var būt potenciāli militārie draudi. It īpaši, ņemot vērā, ka arī vēsturiski Krievija nav bijusi Baltijas valstīm draudzīga valsts.

The theme of the master thesis is ,,The Role of Defense Institutions in the Baltic States’ Response to the First Russia-Ukraine War (2014-2021)”. The aim of the research is to analyze the role of the Baltic defense institutions in their response to the war in Ukraine from 2014 to 2021. In order to fulfill the aim, the following hypothesis is tested: The different approaches of the Baltic States in strengthening their military capabilities were determined by the succession of the past of military institutions. The theoretical framework of the research is based on the sub-theory of the theory of the institutionalism theory – historical institutionalism. This theory is based on the research of the operation of state institutions. Moreover, within the framework of this theory, the role of institutions from the point of their history and succession is studied. Within the framework of historical institutionalism, causal relationships are researched, during which the changes are possible. One of the important aspects studied in the framework of this theory is the role of organizations and institutions in the realization of national interests, as well as how they cooperate with each other and with a society as a whole. During the research the development of the national defense sector of the Baltic States in the period from 2014 to 2021 is analyzed. Furthermore, in order to be able to perform a comparative analysis, the development of the security and defense sector of the Baltic States until 2014 (until the beginning of the Russia-Ukraine War and the annexation of Crimea) is analyzed. The research analyzes the long-term defense budget priorities of Latvia, Lithuania and Estonia to strengthen future security, and the national security and defense strategies/ concepts of the Baltic States, as these documents are based on the main aspects of security and defense policy building. The empirical research confirms the hypothesis, as it has been established that despite the various geopolitical events, the development of the defense sector was ensured in all the Baltic States, continuing the projects launched both during and after the economic crisis in 2009 and reviewing priorities after 2014. The outbreak of the Russia-Ukraine War, including a review of the Russian threat, acknowledged that it could be a potential military threat, especially considering that Russia has not historically been a friendly country for the Baltic States.