EU-Turkey Refugee Readmission Agreements: Case Study of Turkey

Abstract

Šī maģistra darba mērķis ir izpētīt migrācijas jautājumu ES un Turcijā, kā arī pētīt attiecības, noteikumus un līgumus migrācijas jomā. Šajā kontekstā šajos līgumos tiek pētīta Eiropas Savienības sadarbība ar Turciju, savstarpējie solījumi, migrācijas plūsmas uz Eiropu pieejas, uzliekot Turcijas migrācijas regulējumu šo līgumu kontekstā, kā arī tiek pētītas pieejas Eiropas Savienības migrācijas jomā. šīs migrācijas kustības atpakaļuzņemšana no Eiropas uz Turciju un imigranti, kuri ir pārcēlušies uz Eiropu. Tāpēc maģistra darba nosaukums ir:; “ES un Turcijas bēgļu atpakaļuzņemšanas nolīgumi: Turcijas gadījuma izpēte”. Pētījuma mērķis ir analizēt abu pušu intereses par līgumiem, šo interešu pamatotību un efektivitāti šajos ES un Turcijas noslēgtajos savstarpējos migrācijas līgumos. Pētījuma hipotēze ir izvirzīta, lai noskaidrotu, cik efektīvi abas puses šajā kontekstā pildīs solījumus, kas atbilst pušu interesēm, kā arī noteiktu abu pušu līgumos īstenotās politikas un pārvaldības ietekmi. Pētījuma hipotēze ir; ES bēgļu atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar Turciju nav pilnībā īstenoti Turcijas pragmatisma dēļ. Pētījuma teorētiskais ietvars ir kontemplēts neoliberālisma perspektīvā. Abu pušu ieguvumi un iemesli tiek skaidroti par pētniecības uzdevumiem, kā arī starptautisko sadarbību, principiem, attiecībām, nacionālajām interesēm, tiesību un administratīvajām kapacitātēm un dalībniekiem. Pētījuma struktūru veido juridisko līgumu ievads, teorētiskās un empīriskās daļas, kas koncentrējas uz ES un Turcijas noteikumiem un politikām, izmantojot kvalitatīvās izpētes metodi, un secinājumiem par līgumiem par bēgļiem, informētu piekrišanu, konfidencialitāti, informētību par bēgļiem. imigrācijas stimuli starp ES un Turciju kvalitatīvā pētniecībā, izmantojot dokumentu analīzi, esošos citu autoru pētījumus un juridiskos nolīgumus par bēgļu atpakaļuzņemšanu starp ES un Turciju. Bēgļu atpakaļuzņemšanas līgumos starp ES un Turciju 10 gadu periodā vispusīgi izskatīts 18. marta paziņojums, kas ir saglabāts visilgāk no 2016. gada līdz mūsdienām starp visiem noslēgtajiem bēgļu atpakaļuzņemšanas līgumiem. Rezultātā pētījums apstiprina, ka bēgļu atpakaļuzņemšanas līgumi netiek īstenoti, jo pastāv sarežģījumi un šķēršļi savstarpējo solījumu īstenošanai, kā arī trūkst starptautisko ietvaru, kas ierobežos šo līgumu dalībniekus.

This master thesis aims to explore the issue of migration in the EU and Turkey, and researches on relations, regulations and agreements regarding migration. In this context, these agreements explores the cooperation of the European Union with Turkey, the mutual promises, the approaches of the migration flow to Europe by imposing Turkey's regulations on migration in the context of these agreements, as well as, explores the approaches to the readmission of this migration movement from Europe to Turkey and the immigrants who have made the transition to Europe. Therefore, the title of the master's thesis is:; “EU-Turkey Refugee Readmission Agreements: Case Study of Turkey”. The aim of the study is to analyze the interests of both parties on the agreements, the validity and effectiveness of these interests in these mutual agreements on migration made by the EU and Turkey. The research hypothesis is established in order to investigate the effectiveness of the promises that both parties declared they would keep in this context, to the interests of the parties, and to determine the impacts of the policies and governance implemented by both parties in the agreements. The research hypothesis is; the EU Refugee Readmission Agreements with Turkey are not fully implemented because of Turkey’s pragmaticism. The theoretical framework of the research contemplates in the neoliberalist perspective. The benefits of both sides and the reasons are explained on the research tasks, as well as the international cooperation, principles, relations, national interests, law and administrative capacities and actors. The structure of the research consists of the introduction, theoretical and empirical parts of the legal agreements focusing on the rules and policies of the EU and Turkey using the qualitative research method, and inferences on agreements on refugees, informed consent, confidentiality, awareness of the immigration incentives between EU and Turkey in qualitative research through document analysis, existing researches by other authors and legal agreements on the refugee readmission between the EU and Turkey. The refugee readmission agreements between the EU and Turkey, within a period of 10 years, comprehensively examine the 18 March Statement, which has been maintained for the longest period from 2016 to the present between all of the refugee readmission agreements that has been made. As a result, the study supports that refugee readmission agreements are not implemented because of the existing complications and barriers to the implementation of mutual promises, and the lack of international frameworks that will limit the actors in these agreements.