Instagram lietošanas saistība ar distresu un ēšanas traucējumu simptomiem

Abstract

Arvien vairāk pētījumos ir pierādīta saistība starp sociālo mediju (SM) izmantošanu un neveselīgu ķermeņa paštēla uztveri, un liecina, ka iesaistīšanās uz attēliem balstītās platformās ir visciešāk saistīta ar sevis objektivizāciju, ķermeņa ideālu internalizāciju un ķermeņa paštēla uztveres pasliktināšanos. SM izmantošana ietekmē ķermeņa apmierinātību un sociālo salīdzinājumu; Instagram (IG) sociālo tīklu vietne var būt īpaši kaitīga platforma idealizētu, nereti digitāli rediģētu, sejas un ķermeņa attēlu dēļ, jo tā koncentrējas tieši uz fotoattēliem. Pēc aktīvo lietotāju skaita Instagram ir ceturtā lietotākā sociālo tīklu vietne (pēc Facebook, Youtube un Whatsapp). Ilgāks IG lietotnē patērētais laiks, tiek saistīts ar ievērojami augstākiem globālajiem EDE-Q rādītājiem un ĒT uzvedību. Ir konstatētas būtiskas attiecības starp IG lietošanas biežumu un ķermeņa neapmierinātību, tieksmi pēc tievuma un zemu pašvērtējumu. IG lietotāji ziņo par lielāku ķermeņa uzraudzību, ar izskatu saistītu spriedzi, ēšanas patoloģiju biežumu un zemāku apmierinātību ar savu ķermeņa tēlu nekā IG nelietotāji. Pētījuma mērķis bija izvērtēt Instagram lietošanas saistību ar distresu un ēšanas traucējumu simptomiem pieaugušajiem. Iekļaušanas kritēriji – sievietes un vīrieši ekonomiski aktīvajā vecuma grupā (18 – 64 gadi). Tika izmantota Ēšanas traucējumu noteikšanas aptauja (EDE-Q 6.0; Fairburn & Beglin, 2008) un Uztvertā stresa skala (PSS; Cohen, Kamarck & Mermelstein, 1983), kā arī jautājumi par IG lietojumu. Pētījumā piedalījās 291 respondents. Datu analīzē par derīgiem tika atzīti 208 respondentu dati. No šiem respondentiem 170 bija sievietes (81,7 %) un 38 vīrieši (18,3 %). Tika secināts, ka Instagram lietotnē patērētajam laikam ir statistiski nozīmīga saistība ar distresu; netika konstatēta Instagram lietotnē patērētā laika saistība ar ēšanas traucējumu simptomiem. Kā arī secināts, ka jaunākiem respondentiem ir tendence pavadīt piecas un vairāk stundas nedēļā, lietojot Instagram lietotni. Netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības Instagram lietotāju un Instagram nelietotāju ĒT simptomu vai distresa rādītājos. Veiktais pētījums veicina izpratni, papildina zināšanas par pētāmo problēmu kopumā un parāda virzienu turpmākajai pētniecībai, lai varētu precizēt rezultātus ar lielākām respondentu grupām.

An increasing number of studies have shown a link between social media (SM) use and unhealthy body self-perception; involvement in image-based platforms is linked to self-objectification, thin-ideal internalization, and impaired body self-perception. The use of SM affects body satisfaction and social comparison; Instagram (IG) can be a particularly damaging platform for idealized, often digitally retouched, face and body images, as it focuses specifically on photos. In terms of active users Instagram is the fourth most used social networking site (after Facebook, Youtube and Whatsapp). Longer time spent using IG is associated with significantly higher global EDE-Q scores and disordered eating behavior. Significant relationships have been found between the frequency of IG use and body dissatisfaction, craving for thinness and low self-esteem. IG users report greater body surveillance, appearance-related stress, frequency of eating disorders, and lower satisfaction with their body image than non-IG users. The aim of the study was to evaluate the association between Instagram use, distress and eating disorder symptoms in adults. Inclusion criteria - women and men in the economically active age group (18 to 64 years). Eating Disorder Examination Questionnaire (EDE-Q 6.0; Fairburn & Beglin, 2008) and Perceived Stress Scale (PSS; Cohen, Kamarck & Mermelstein, 1983) were used, as well as questions on the use of IG. 291 respondents participated in the study. Data from 208 respondents were considered valid in data analysis. Of these respondents, 170 were women (81.7%); 38 men (18.3%). It was concluded that time spent on Instagram has a statistically significant relationship with distress; there was no association between time spent on Instagram and symptoms of eating disorders. It was also concluded that younger respondents tend to spend 5 or more hours a week using IG. No statistically significant differences were found in the symptoms of eating disorders or distress among Instagram users and non-users. The research promotes understanding, complements the knowledge of the research problem as a whole and shows the direction for further research in order to refine the results with larger groups of respondents.