Liepājas vecāku zināšanas un prasmes sniegt pirmo palīdzību aizrīšanās gadījumā pirmskolas vecuma bērniem

Abstract

Izstrādātā kvalifikācijas darba un veiktā pētījuma tēma ir “Liepājas vecāku zināšanas un prasmes sniegt pirmo palīdzību aizrīšanās gadījumā pirmsskolas vecuma bērniem’’. Līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi par to, cik daudz bērniem ir bijis nepieciešams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību aizrīšanās gadījumā, taču ārvalstu pētījumu dati liecina, ka NMPD izsaukumu skaits ar aizrīšanās gadījumiem vecumā no 0 līdz 14 gadiem ir vērā ņemami un visbiežāk šie negadījumi notiek, lietojot pārtikas produktus. Lai izvairītos no šāda veida situācijām, svarīgi izglītot vecākus, kā rīkoties, ja bērns ir aizrijies ar ēdienu vai sīkiem sadzīves priekšmetiem, jo šādos gadījumos izšķiroša ir katra minūte līdz brīdim, kamēr ierodas NMPD darbinieki. Vienlīdz svarīgi noskaidrot, kādas ir vecāku esošās praktiskās iemaņas un zināšanas situācijās, kad bērns ir aizrijies, lai spētu sniegt adekvātu nepieciešamo palīdzību. Kvalifikācijas darba ietvaros veiktā pētījuma mērķis: noskaidrot un salīdzināt, kādas ir vecāku zināšanas un praktiskās iemaņas sniegt palīdzību pirmsskolas vecuma bērnam aizrīšanās gadījumā pirms un pēc praktiskās apmācības simulētā vidē. Pētījuma izvirzītā hipotēze: procentuāli lielākajai daļai vecāku teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas nav pietiekošas, lai spētu palīdzēt bērnam aizrīšanās gadījumā, kas uzlabojas pēc apmācības. Teorētiskā pamatojuma daļā apskatīti temati: pirmsskolas vecuma bērnu fizioloģiskais un psihomotorais raksturojums, aspirācija, tās etioloģija un patoģenēze, NMPD vadlīnijas rīcībai aizrīšanās gadījumā. Pētījums veikts, izmantojot anketēšanas un novērošanas metodes. Izmantotie instrumenti – autores veidota aptaujas anketa, ar mērķi noskaidrot vecāku zināšanas aizrīšanās gadījumu situācijās (bērniem pirmsskolas vecumā pirms praktiskās apmācības) un novērošanas protokols, kurš ticis sastādīts vadoties pēc NMPD vadlīnijām par rīcību aizrīšanās gadījumā. Respondentu grupu veido 25 vecāki, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni (3-7 gadus veci). Autores veiktais pētījums atspoguļo vidēju zināšanu līmeni vecāku vidū pirms vecāku praktiskās apmācības, kas liek secināt, ka būtiska nozīme ir vecāku turpmākai izglītošanai, lai spētu rīkoties akūtā situācijā un tādā veidā nodrošināt maksimālu savu bērnu drošību un pat dzīvību.

The theme of the developed qualification work and the study performed is ‘’Parents' Knowledge and Skills in Providing First Aid to a Preschool Child in Case of Choking in Liepaja’’. So far, no studies have been conducted on how many children have needed to provide emergency medical treatment in the event of choking. However, data from foreign studies shows that the number of EMS (Emergency Medical Service) visits with choking events from 0 to 14 years is significant and the most common cases occur with food products. That is why is so important to educate parents how to proceed when a child is choked with food or small household items, since in these cases, it is crucial to have minutes before EMS employees arrive. It is equally important to clarify the practical skills and knowledge of parents in such cases, in order to be able to provide the child with adequate assistance in the event of choking. The study carried out in the framework of the qualification work aims at clarifying and comparing the knowledge and practical skills of parents to provide assistance to a child of pre-school age in a simulated environment prior to and after practical training. The hypothesis of the study is that in order to be able to help a child in case of choking, the theoretical knowledge and practical skills of most parents are not sufficient to improve after training. The theoretical justification covers topics such as the physiological and psychomotor characteristics of pre-school children, aspiration, aetiology and pathogenesis, EMS guidelines for action on choking. The study has been conducted using questionnaire and surveillance techniques. Instruments used - a questionnaire formed by the author to identify parental knowledge in pre-school childhood situations prior to practical training and a follow-up protocol drawn up on the basis of the EMS guidelines on action in the event of choking. The group of respondents is composed of 25 parents with pre-school children (3-7 years old). In the author’s study carried out reflects a intermediate level of knowledge among parents prior to the practical training of parents, which leads to the conclusion that further education of parents is essential in order to be able to act in an acute situation and thus to ensure the maximum safety and even life of their children.