Kognitīvo rezervju ietekme uz subjektīvo labklājību personām ar motoro afāziju

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt kognitīvo rezervju ietekmi uz subjektīvo labklājību personām ar motorās afāzijas elementiem. Maģistra darbā tika izpētīti sekojoši pētījuma jautājumi: 1) Vai pastāv saistība starp nosaukšanas spējām un kognitīvām rezervēm pacientiem ar motorās afāzijas elementiem? 2) Vai pastāv saistība starp nosaukšanas spējām un subjektīvo labklājību pacientiem ar motorās afāzijas elementiem? 3) Vai pastāv saistība starp kognitīvām rezervēm un subjektīvo labklājību pacientiem ar motorās afāzijas elementiem? 4) Vai nosaukšanas spējas un kognitīvās rezerves prognozē subjektīvo labklājību pacientiem ar motorās afāzijas elementiem? Pētījumā piedalījās 50 respondenti, kas ir “Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari”” Neirorehabilitācijas nodaļas pacienti vecumā no 33 līdz 86 gadiem (M = 59,00; SD = 14,24), 20 (40%) sievietes un 30 (60%) vīrieši, ar latviešu dzimto valodu. Pētījumā tika izmantoti trīs instrumenti: Filadelfijas Nosaukšanas tests – īsā versija B (Philadelphia Naming Test Short Form B, PNT30B; Walker and Schwartz, 2012); Subjektīvās labklājības aptauja (Subjective well-being scale; Diener et al., 1999; latviešu valodā iztulkoja un adaptēja Maļceva, M., 2017); Kognitīvo rezervju indeksa aptauja (Cognitive Reserve Index questionnaire; CRIq; Nucci, M., Mapelli, D. and Mondini, S., 2012; latviešu valodā iztulkoja un adaptēja Šneidere, K. un Harlamova, J., 2017). Visas aptaujas tika izdalītas respondentiem personīgi un respondenti tās aizpildīja individuāli. Datu apstrādei tika izmantota SPSS programmas 27. versija. Dati tika analizēti, izmantojot aprakstošo statistiku, korelācijas analīzi, regresijas analīzi. Augstāki nosaukšanas spēju vidējie rādītāji ir saistīti ar augstākiem kognitīvo rezervju vidējiem rādītājiem. Tātad, jo augstākas ir kognitīvās rezerves, jo labāk ir saglabātas nosaukšanas spējas pacientiem ar motorās afāzijas elementiem. Augstāki nosaukšanas spēju vidējie rādītāji ir saistīti ar augstākiem dzīves apmierinātības un pozitīvās pieredzes vidējiem rādītājiem. Tātad, jo labāk ir saglabātas nosaukšanas spējas pacientiem ar motorās afāzijas elementiem, jo pozitīvākā viņiem ir pieredze un jo apmierinātāki viņi ir ar dzīvi kopumā. Starp kognitīvām rezervēm un subjektīvo labklājību pacientiem ar motorās afāzijas elementiem statistiski nozīmīgas sakarības neparādās. Nosaukšanas spējas statistiski nozīmīgi prognozē dzīves apmierinātību pacientiem ar motorās afāzijas elementiem akūtajā fāzē.

The aim of the study was to investigate the impact of cognitive reserve on subjective well-being of persons with elements of motor aphasia. The following research questions were investigated in the master's thesis: 1) Is there a relationship between naming abilities and cognitive reserve in patients with elements of motor aphasia? 2) Is there a relationship between naming ability and subjective well-being in patients with elements of motor aphasia? 3) Is there a relationship between cognitive reserve and subjective well-being in patients with elements of motor aphasia? 4) Do naming abilities and cognitive reserve predict subjective well-being in patients with elements of motor aphasia? The study involved 50 respondents who are patients of the Neurorehabilitation department of the “National rehabilitation center “Vaivari”” aged 33 to 86 years (M = 59.00; SD = 14.24), 20 (40%) women and 30 (60%) men, with Latvian native language. Three instruments were used in the study: Philadelphia Naming Test Short Form B (PNT30B; Walker and Schwartz, 2012); Subjective well-being scale (Diener et al., 1999; translated and adapted to Latvian by Malceva, M., 2017) and Cognitive Reserve Index questionnaire (CRIq; Nucci, M., Mapelli, D. and Mondini, S., 2012; translated and adapted to Latvian by Šneidere, K. and Harlamova, J., 2017). All questionnaires were distributed to respondents in person and respondents completed them individually. SPSS version 27 was used for data processing. Data were analyzed using descriptive statistics, correlation analysis, regression analysis. Higher average naming abilities are associated with higher average cognitive reserve. Thus, the higher the cognitive reserve, the better the maintenance of naming ability in patients with motor aphasia. Higher naming averages are associated with higher averages of life satisfaction and positive experience. Thus, the better the naming ability is maintained in patients with elements of motor aphasia, the more positive their experience is and the more satisfied they are with life in general. There are no statistically significant correlations between cognitive reserve and subjective well-being in patients with motor aphasia. The ability to name statistically significantly predicts life satisfaction in patients with elements of motor aphasia in the acute phase.