Taukskābju spektrs uzturā un to rādītāji Latvijas grūtniecēm

Abstract

Uztura tauki grūtniecības laikā ir nepieciešami mātes un augļa veselībai, audu augšanai, bioķīmiskajiem procesiem un šūnu signalizācijai, kā arī tie kalpo kā enerģijas avots. Īpaša nozīme ir polinepiesātinātājām taukskābēm (PNTS), piesātinātajām taukskābēm (PTS) un transtaukskābēm (TTS). Taukskābju noteikšana eritrocītu membrānu fosfolipīdos raksturo taukskābju profilu, ko ietekmē gan uzturs, gan citi faktori. Šobrīd ir ierobežots pētījumu skaits par taukskābju rādītājiem sievietēm grūtniecības laikā un to saistību ar uzturu. Pētījuma mērķis: Novērtēt saistību Latvijas grūtniecēm starp taukskābju rādītājiem eritrocītu membrānu fosfolipīdos un to ietekmējošiem faktoriem: taukus saturošu uztura produktu un preparātu lietošanu un dzīvesveida faktoriem. Pētījuma metodes: kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums, kurā piedalījās 236 grūtnieces un nedēļnieces. Datu ievākšanai tika izmantotas uztura biežuma anketa un aptauja par veselības un demogrāfiskajiem datiem. Taukskābju rādītāji eritrocītu membrānu fosfolipīdos tika noteikti ar gāzu hromatogrāfijas metodi. Rezultāti. Uzņemtās enerģijas mediāna bija 2286 kkal, tauku mediāna – 106 g. PTS mediāna bija 39 g, MNTS - 39 g un PNTS - 17 g. Ar uztura bagātinātājiem tika uzņemtas EPS un DHS – attiecīgi 96 un 64 mg. 45,7% (n=106) respondentu veica fiziskos vingrinājumus dažas reizes gadā vai retāk vai nekad. Eritrocītos dominēja PTS (49,7%). Tika atrasta saistība starp uztura un preparātu PNTS un eritrocītu MNTS( r=-0,143, p<0,05); starp uztura PTS un eritrocītu PTS (r=-0,140, p<0,05); starp uztura PTS un eritrocītu PNTS (r=0,167, p<0,05). Fiziskā aktivitāte korelēja ar eritrocītu MNTS (r=-0,130; p<0,05) un ar eritrocītu PNTS (r=0,154; p<0,05). Tika atrasta saistība starp vecumu un PNTS (r=0,155; p<0,05), starp alkohola lietošanu un PTS (r=0,151; p<0,05), starp alkohola lietošanu un PNTS (r=-0,151, p<0,05), kā arī starp kopējo tauku daudzumu un PNTS (r=0,136, p<0,05). Secinājumi. Respondenti ar uzturu uzņēma vairāk tauku nekā rekomendēts, dominēja PTS un MNTS. Ar preparātiem tika uzņemtas n-3 PNTS taukskābes. Lielāko taukskābju daļu eritrocītos veidoja PTS. Gandrīz pusei respondentu ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes. Ir norādījumi, ka lielāks PTS daudzums uzturā ir saistīts ar mazāku PTS un lielāku PNTS daudzumu eritrocītos, bet lielāks PNTS daudzums uzturā ir saistīts ar mazāku MNTS daudzumu eritrocītu membrānu fosfolipīdos. Vecums un lielāks kopējo tauku daudzums iespējams ir saistīti ar lielāku PNTS daudzumu eritrocītos. Fiziskajām aktivitātēm tika atrasta pozitīva saistība ar TTS, bet negatīva saistība ar MNTS daudzumiem eritrocītos. Respondentu ĶMI, fruktozes un šķiedrvielu daudzums uzturā neietekmēja eritrocītu taukskābju līmeņus.

Dietary fats are essential for maternal and fetal health, tissue growth, biochemical processes and cellular signaling during pregnancy, as well as serving as a source of energy. Polyunsaturated fatty acids (PUFA), saturated fatty acids (SFA) and trans fats (TFA) are of particular importance. Determination of fatty acids in erythrocytes characterizes the fatty acid profile, which is influenced by both diet and other factors. There are currently limited studies on fatty acid levels in women during pregnancy and their relationship to diet. The aim of the study is to evaluate the relationship between fatty acid parameters in erythrocyte membrane phospholipids and their influencing factors: fats containing food products and supplements and lifestyle factors in Latvian pregnant women. Research methods: Quantitative cross-sectional study of 236 pregnant women and mothers in the first week after delivery. Data collection was based on a dietary frequency questionnaire and a survey on health and demographic data. Fatty acid values in erythrocyte membrane phospholipids were determined by gas chromatography. Results. The median of energy - 2286 kcal and the median of fat - 106 g. The median of SFA - 39 g, MUFA - 39 g and PUFA - 17 g. EPA and DHA from supplements were 96 and 64 mg, respectively. 45.7% (n=106) of the respondents performed physical exercises a few times a year or less or never. SFA (49,7%) dominated in erythrocytes. An association between diet and supplement PUFA and erythrocyte MUFA was found (r=-0,143, p<0,05); between dietary SFA and erythrocyte SFA (r=-0,140, p<0,05); between dietary SFA and erythrocyte PUFA (r=0,167, p<0,05). Physical activity correlated with erythrocyte MUFA (r=-0,130; p<0,05) and with erythrocyte PUFA (r=0,154; p<0,05). An association was found between age and PUFA (r=0,155; <0,05), between alcohol use and SFA (r = 0,151; p<0,05), and with PUFA r = -0,151, p<0,05 . and total fat and PUFA (r = 0,136, p<0,05). Conclusions. Respondents consumed more fat than recommended, dominated by PTS and MNTS. By food supplements they consumed n-3 PUFA. SFA accounted for the majority of fatty acids in erythrocytes. Almost half of the respondents have insufficient physical activity. There are indications that higher dietary SFA is associated with lower SFA and higher PUFA in erythrocytes, but higher dietary PUFA is associated with lower MUFA in erythrocyte membrane phospholipids. Age and higher total fat are likely to be associated with higher levels of PUFA in erythrocytes. Physical activity was positively associated with TFA and negatively associated with MUFA in erythrocytes. BMI, fructose and fiber in the diet of the respondents did not affect the erythrocyte fatty acid levels.