Uztura faktoru asociācija ar iekaisuma marķieriem fēcēs un asins serumā 1.tipa cukura diabēta pacientiem Latvijā.

Abstract

Pētījuma mērķis: novērtēt saistību starp uztura faktoriem un iekaisuma marķieriem fēcēs un serumā pacientiem ar 1.tipa cukura diabētu.

Pētījuma aktualitāte: 1. tipa cukura diabēts (1.tipa CD) ir autoimūnā slimība, kuru raksturo absolūts insulīna deficīts un pacienta atkarība no insulīna injekcijām. Slikti kontrolējot slimības gaitu pacientu dzīves kvalitāte var būtiski pasliktināties, jo 1. tipa CD komplikācijas var būt ļoti smagas. Uzskata, ka 1.tipa CD manifestācija ir ģenētikas un vides faktoru savstarpējas saiknes rezultāts. Par vienu no diabēta attīstības ietekmējošiem vides faktoriem tika atzīts mikrobioms, konkrēti zarnu mikrobiota. Iepriekš veiktajos pētījumos tika novērots, ka pacientiem ar 1.tipa CD pastāv hronisks zemas pakāpes iekaisums un disbioze. Minētus traucējumus iespējams ietekmēt ar uzturu, līdz ar ko, uzturam ir nozīme zarnu veselības uzturēšanā un iekaisuma mazināšanā. Detalizēta uztura faktoru analīze saistībā ar iekaisuma marķieriem palīdzētu atrast alternatīvas iekaisumu mazinošas terapijas iespējas pacientiem ar 1.tipa cukura diabētu, tādejādi uzlabojot viņu dzīves kvalitāti.

Pētījuma dalībnieki un metodes: Tika īstenots kvantitatīvs pētījums, kurā tika analizētās divas pētāmas grupas – 1.tipa CD pacienti (n=74) un kontroles grupa (n=32). Dalībnieki aizpildīja dažādas anketas, ar kuras palīdzību tika iegūti dati par viņu uzturu, dzīvesveidu un veselību, kā arī pētījumu laikā tika ievākti asins seruma un fēču bioloģiskie paraugi, kuros tika pārbaudīti iekaisuma marķieri (C-reaktīvais olbaltums (CRO) asins serumā un kalprotektīns fēcēs), vispārējas veselības radītāji asins serumā, kā arī tika ievākta informācija par dalībnieku antropometriskajiem radītājiem.

Rezultāti un secinājumi: Dalībniekiem netika konstatēts manifests iekaisums bioloģisko analīžu ņemšanas brīdi, toties, vidējais CRO līmenis bija statistiski ticami (p<0,001) augstāks 1.tipa CD grupā. Analizējot dalībnieku uzturu, tika konstatēts, ka tie patērē nepietiekamu salikto ogļhidrātu, dārzeņu, augļu un zivis daudzumu. Dalībnieki pietiekami uzņem olbaltumvielas, savukārt ogļhidrātu patēriņš ir zemāks par ieteicamo, bet tauku – vidēji par 10% lielāks par rekomendēto. 1.tipa CD pacientiem lielāka enerģētiskās vērtības (rs=-0,29; p=0,01), ogļhidrātu (rs=-0,29; p=0,01), tauku (rs=-0,29; p=0,01), ūdens (rs=-0,25; p=0,03), riekstu un sēklu (rs=-0,25; p=0,03) uzņemšana tika statistiski ticami asociēta ar zemāku CRO līmeni, savukārt palielinoties olbaltumvielu (r=0,27; p=0,03) uzņemšanai tika novērota kaplrotektīna samazināšanas. Vislielākā ietekme uz iekaisuma marķieriem tika novērota pārtikas grupai sēnes (p=0,043), ogļhidrātiem (p=0,025) un olbaltumvielām (p=0,005). Tādējādi var secināt, ka uzturam ir saistība ar iekaisuma marķieriem 1.tipa CD pacientiem.

Atslēgas vārdi: iekaisums, uzturs, diabēts.

Aim of research: to evaluate the relationship between dietary factors and inflammatory markers in faeces and serum in patients with type 1 diabetes.

Topicality of research: Type 1 diabetes is an autoimmune disease characterized by absolute insulin deficiency and the patient's dependence on insulin injections. Poor control of the disease can lead to a significant deterioration in patients' quality of life, as the complications of type 1 diabetes can be very severe, such as retinopathy, nephropathy, neuropathy. Type 1 diabetes is thought to be the result of a combination of genetic and environmental factors. One of the environmental factors influencing the development of diabetes was identified as the microbiome, specifically the intestinal microbiota. Chronic low-grade inflammation and dysbiosis have been reported in patients with type 1 diabetes in previous studies. These disorders can be affected by diet, so that nutrition plays a role in maintaining intestinal health and reducing inflammation. A detailed analysis of nutritional factors in relation to inflammatory markers would help to find alternative anti-inflammatory therapies for patients with type 1 diabetes, thus improving their quality of life. Research participants and methods: A quantitative study was performed in which two study groups were analyzed - patients with type 1 diabetes (n = 74) and a control group (n = 32). Participants completed various questionnaires to obtain data on their diet, lifestyle and health. During the study, biological samples of blood serum and faeces were collected for inflammatory markers (serum C-reactive protein (CRP) and calprotectin in faeces), and general health indicators for blood serum (lipidogram, glycated hemoglobin, glucose, blood count, etc.), also anthropometric data on participants were collected.

Results and conclusions: Participants did not show any manifest inflammation at the time of biological analysis, however, the mean CRP level was statistically significantly (p <0.001) higher in the type 1 diabetic group. Analyzing the participants' diets, they were found to have insufficient amounts of complex carbohydrates, vegetables, fruits and fish. Participants get enough protein, while carbohydrate intake is lower than recommended and fat is on average 10% higher. In patients with type 1 diabetes, higher energy intake (rs=-0,29; p=0,01), carbohydrate (rs=-0,29; p=0,01), fat (rs=-0,29; p=0,01), water (rs=-0,25; p=0,03), nuts and seed (rs=-0,25; p=0,03) intake were statistically significantly associated with lower CRP levels, whereas decrease in calprotectin was observed with increasing protein intake (r=0,27; p=0,03). The greatest effects on inflammatory markers were observed for the food group mushrooms (p= 0.043), carbohydrates (p=0.025) and protein (p=0.005).

Key words: diabetes, inflammation, nutrition