Ekociemati un viedie ciemi Latvijā: to rāmējums medijos

Abstract

Ekociemati un viedie ciemi Latvijā: to rāmējums medijos

Pētījuma mērķis: izzināt, kādus ziņojumus un ar kādu rāmējumu par viedajiem ciemiem un ekociematiem izplata mediji. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tiek apkopota un izpētīta teorētiskā informācija par viedajiem ciemiem un ekociematiem, kā arī par to atbildīgo institūciju un biedrību iesaisti viedo ciemu un ekociematu popularizēšanā, veiktas intervijas ar divām atbildīgo institūciju pārstāvēm par viņu redzējumu viedo ciemu un ekociematu darbības nozīmīgumā un šo institūciju komunikāciju popularizēšanas kontekstā, kā arī tiek veikts pētījums par mediju iesaisti viedo ciemu un ekociematu popularizēšanā, un pētījumā noslēgumā tiek izdarīti secinājumi par pētījumā iegūtajiem datiem. Par pētījuma metodi izvēlēta kvantitatīvā kontentanalīze un rāmējuma analīze, kas veidos kvantitatīvos rādītājus, pēc kuriem ziņojumus grupēt, lai pēc tam izdarītu kvantitatīvos datos balstītus secinājumus par populārākajiem rāmējumiem. Pētījumā izmantotie mediju ziņojumi tiek atlasīti pēc principa “visas publikācijas”. Izlase pētījumā veidota pēc atslēgas vārdiem “viedais ciems” “ekociemats”, kā arī mediju ziņojumu rāmējums noteikts pēc tādiem raksturlielumiem, kā “vides ilgtspējība”, “sadarbības veicināšana”, “lauku tūrisms”, “ekoloģiskā kaitējuma mazināšana”, “problēmu risināšana”, “ekonomikas uzlabošana”, “digitālo tehnoloģiju izmantošana”, “kultūras mantojums” un “lauku teritoriju attīstīšana”. Pētījumā iegūtie dati tiek analizēti pamatojoties uz rāmējuma teoriju, kā arī ievākto informāciju par viedajiem ciemiem un ekociematiem, tajā skaitā intervijām ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem. Pētījumā tika secināts, ka mediji par viedajiem ciemiem un ekociematiem runā maz, bet to popularizējošā veidā, uzsverot viedo ciemu un ekociematu galvenos raksturlielumus.

Ecovillages and smart villages in Latvia: their framing in media

Objectives: to find out what messages and how to deal with smart villages and ecovillages are distributed by the media In order to achieve the objective of the study, theoretical information on smart villages and ecovillages is gathered and studied, as well as the involvement of the responsible authorities and associations in promoting smart villages and ecovillages. Interviews have been conducted with two representatives of the responsible authorities on their vision in the context of the activities of smart villages and ecovillages and in context of promoting communications between these institutions, and a study on the involvement of the media in promoting smart villages and ecovillages has been carried out, and the study concludes with conclusions on the data obtained. A quantitative concordance analysis and framing analysis has been selected as the study method, which form quantitative indicators to group message to then draw quantitative data-based conclusions on the most popular frames. The media messages used in the study are selected on the “all publications” principle. The sample in the study is based on the key words: “smart village” and “ecovillage” as well as the framing of media reports is based on characteristics such as “Environmental sustainability”, “promoting cooperation”, “rural tourism”, “mitigating environmental damage”, “dealing with problems”, “improving economy”, “using digital technologies”, “cultural heritage” and “development of rural areas”. The data collected in the study are analysed on the basis of the framing theory, as well as the information collected on smart villages and ecovillages, including interviews with representatives of the responsible authorities. The study concluded that the media on smart villages and ecovillages speak little but in a way that promotes them, highlighting the main characteristics of smart villages and ecovillages.